Ātrāk nekā pārlūku!
46 attiecības: Atsevišķā studentu rota, Baltijas landesvērs, Baltijas Tehniskā augstskola, Bataljons, Boļševiki, Brestļitovskas miera līgums, Gustavs Celmiņš, Gustavs Zemgals, Jaunbērzes pagasts, Jelgavas apriņķis, Jelgavas reālskola, Kapteinis (dienesta pakāpe), Karagūsteknis, Krievijas Impērija, Latvieši, Latviešu strēlnieki, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas karogs, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Universitāte, Latvijas valsts pasludināšana, Lāčplēša Kara ordenis, Liepāja, Migla, Oskars Kalpaks, Pēteris Krievs, Pirmais pasaules karš, Pulks (armija), Rīgas Brāļu kapi, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Rota (armija), Selonija, Skrunda, Vācija, Virsnieks, Zirņu pagasts, 1. latviešu atsevišķais bataljons, 1914. gads, 1915. gads, 1916. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1920. gads, 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks, 6. marts.
Atsevišķā studentu rota
Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Atsevišķā studentu rota · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Baltijas Tehniskā augstskola
Baltijas Tehniskās augstskolas avīzes ''Rigaer Akademische Blätter'' 2. burtnīca 1918. gada 2. oktobrī. Baltijas Tehniskā augstskola bija tehniskā augstskola Rīgā, kas darbojās 1918.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Baltijas Tehniskā augstskola · Redzēt vairāk »
Bataljons
NATO standarta simbols bataljona attēlošanai Bataljons (no bataille — 'cīņa, kauja') ir militāra apakšvienība, kurā ir apmēram 500 līdz 1500 karavīru.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Bataljons · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Gustavs Celmiņš
Gustavs Celmiņš (dzimis Rīgā, miris Sanantonio) bija politiķis, organizāciju Ugunskrusts un vēlāk Pērkonkrusts priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Gustavs Celmiņš · Redzēt vairāk »
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »
Jaunbērzes pagasts
Jaunbērzes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Jaunbērzes pagasts · Redzēt vairāk »
Jelgavas apriņķis
Jelgavas apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Jelgavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Jelgavas reālskola
Jelgavas reālskolas ēka (1915). Jelgavas reālskola bija valsts uzturēta reālskola, kas darbojās no 1857.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Jelgavas reālskola · Redzēt vairāk »
Kapteinis (dienesta pakāpe)
Latvijas NBS Sauszemes spēku kapteiņa dienesta pakāpes zīmotne parādes formas tērpam Bundesvēra kapteiņa uzplecis Kapteinis (vēlā perioda — 'karavadonis', no caput — 'galva', NATO kods — OF-2) ir jaunāko virsnieku dienesta pakāpe bruņotajos spēkos un militarizēta tipa dienestos.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Kapteinis (dienesta pakāpe) · Redzēt vairāk »
Karagūsteknis
Vācu karaspēks Otrā pasaules kara laikā saņem gūstā Padomju Savienības karavīru Karagūsteknis ir persona, parasti kaujinieks, kas kara apstākļos ir saņemta gūstā un nonākusi nebrīvē.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Karagūsteknis · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas karogs
Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Lāčplēša Kara ordenis
Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Lāčplēša Kara ordenis · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Liepāja · Redzēt vairāk »
Migla
Tilts miglā Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos, padarot gaisu mazāk caurspīdīgu un apgrūtinot redzamību.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Migla · Redzēt vairāk »
Oskars Kalpaks
Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »
Pēteris Krievs
Pēteris Krievs (—)Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Pēteris Krievs · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pulks (armija)
NATO standarta simbols draudzīga pulka vai grupas attēlošanai Pulks ir taktiskā līmeņa karaspēka apakšvienība, kas sastāv no vairākiem bataljoniem, parasti no 3 līdz 7.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Pulks (armija) · Redzēt vairāk »
Rīgas Brāļu kapi
Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Rīgas Brāļu kapi · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)
Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »
Rota (armija)
NATO standarta simbols draudzīgas rotas attēlošanai Rota (no — 'pūlis, rota') ir militāra apakšvienība, kurā ietilpst vairāki vadi (vidēji pasaules armijās 3—6).
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Rota (armija) · Redzēt vairāk »
Selonija
"Selonija" krāsu vairodziņš un cirķelis Selonija ir vecākā no Rīgā dibinātajām latviešu studentu korporācijām.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Selonija · Redzēt vairāk »
Skrunda
Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Skrunda · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Vācija · Redzēt vairāk »
Virsnieks
Austrāliešu 29. bataljona kareivji, kurus 1918. gada augustā uzrunā viņu komandējošais virsnieks Virsnieks ir amatpersona bruņotajos spēkos, kā arī policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Virsnieks · Redzēt vairāk »
Zirņu pagasts
Zirņu pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un Zirņu pagasts · Redzēt vairāk »
1. latviešu atsevišķais bataljons
1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un 1. latviešu atsevišķais bataljons · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un 1914. gads · Redzēt vairāk »
1915. gads
1915.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un 1915. gads · Redzēt vairāk »
1916. gads
1916.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un 1916. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un 1920. gads · Redzēt vairāk »
2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks
2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā" (1915). 2.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
6. marts
6.
Jaunums!!: Nikolajs Grundmanis un 6. marts · Redzēt vairāk »
