Ātrāk nekā pārlūku!
108 attiecības: Abdulmedžids I, Abhāzi, Abhāzija, Adana, Adigi, Adrianopoles līgums, Akermanas konvencija, Ako (pilsēta), Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva), Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs Puškins, Amūra, Anapa, Anatolija, Anna Paulovna, Araksa, Austrijas Impērija, Šamils, Šumena, Ļubļina, Beļģijas revolūcija, Beirūta, Bosfors, Dardaneļi, Dekabristu sacelšanās, Dzimtbūšana, Edirne, Erevāna, Erzuruma, Francijas Otrā republika, Francis Jozefs I Hābsburgs, Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns, Gatčina, Gendže, Grieķu neatkarības karš, Gulistānas miera līgums, Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs, Haleba, Hivas haniste, Ivans Paskevičs, Jaši, Jūlija revolūcija, Karsa, Kaspijas jūra, Kaukāza karš, Kazahi, Klēmenss fon Meternihs, Kokandas haniste, ..., Konja, Konstanca (Rumānija), Krēta, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas likumu krājums, Krievijas Turkestāna, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievu—persiešu karš (1826—1828), Krievu—turku karš (1828—1829), Krimas karš, Kubaņa, Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Lajošs Košuts, Lādikīja, Lezgīni, Livonijas hercogi, Luijs Filips, Mahmuds II, Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva), Melnā jūra, Mihails Ļermontovs, Moldāvija, Muhameds Alī pašā, Nahčivanas Autonomā Republika, Napoleona kari, Napoleons III, Novembra sacelšanās, Osetīni, Osmaņu impērija, Pareizticība, Pāvils I Romanovs, Podolija, Polijas Karaliste (1815—1915), Portugāles karaliste, Pruta, Republikānisms, Romanovu dinastija, Rumēlija, Saida (pilsēta), Sanktpēterburga, Serbijas kņaziste, Somijas lielhercogiste, Svētā Savienība, Tālie Austrumi, Tbilisi, Transilvānija, Tripole (Libāna), Turkmenčajas miera līgums, Ungārijas Karaliste, Unkjar-Iskelesi līgums, Valahija, Varna, Vīnes kongress, Viļņas Universitāte, Viktorija (karaliene), Volīnija, Ziemas pils. Izvērst indekss (58 vairāk) »
Abdulmedžids I
Abdulmedžids I (osmaņu turku valodā: عبد المجيد اول) (1823. gada 25. aprīlis — 1861. gada 25. jūnijs) kļuva par 31.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Abdulmedžids I · Redzēt vairāk »
Abhāzi
Abhāzi (Apswa) ir viena no Kaukāza ziemeļrietumu tautām.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Abhāzi · Redzēt vairāk »
Abhāzija
Abhāzija (abhāzu) ir valstisks veidojums (starptautiski neatzīta valsts) Kaukāzā, kas atrodas Melnās jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Abhāzija · Redzēt vairāk »
Adana
Adana ir pilsēta Turcijas dienvidos un tiek uzskatīta par valsts lauksaimniecības centru.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Adana · Redzēt vairāk »
Adigi
Adigi (pašnosaukums: адыгэ) jeb čerkesi ir viena no Ziemeļkaukāza tautām.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Adigi · Redzēt vairāk »
Adrianopoles līgums
Maskavas triumfa vārti Sanktpēterburgā (1836-1838) par godu Krievijas impērijas uzvarai pār Osmaņu impēriju Krievu-turku karā (1828-1829). Adrianopoles miera līguma (zaļi svītroti). Adrianopoles miera līgums (arī Edirnes līgums) tika noslēgts Krievu-turku kara (1828-1829) beigās Adrianopolē (tag. Edirne, Turcija) 1829.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Adrianopoles līgums · Redzēt vairāk »
Akermanas konvencija
Akermanas konvencija parakstīta 1826.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Akermanas konvencija · Redzēt vairāk »
Ako (pilsēta)
Ako (Akra) ir pilsēta Izraēlas ziemeļu daļā, Galilejas rietumos, Vidusjūras krastā.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Ako (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)
Aleksandra Fjodorovna, līdz laulībām Prūsijas Šarlote; dzimusi, mirusi) bija Krievijas Impērijas ķeizariene-konsorte no 1825. gada līdz vīra, ķeizara Nikolaja I, nāvei 1855. gadā. Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma III meita, Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra II māte.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Puškins
Aleksandrs Puškins ( —) bija krievu dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis, krievu literārās valodas reformators, vēsturiski kritisku sacerējumu autors.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Aleksandrs Puškins · Redzēt vairāk »
Amūra
Amūra vai Heilundzjana (Hēilóng Jiāng) ir upe Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Amūra · Redzēt vairāk »
Anapa
Anapa ir kūrortpilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Anapa · Redzēt vairāk »
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Anatolija · Redzēt vairāk »
Anna Paulovna
Anna Paulovna (dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatora Pāvila I meita, Krievijas imperatoru Aleksandra I un Nikolaja I māsa un Nīderlandes karaļa Villema II sieva.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Anna Paulovna · Redzēt vairāk »
Araksa
Araksa ir Kūras upe pieteka, kas plūst pa Turciju, Armēniju, Irānu un Azerbaidžānu.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Araksa · Redzēt vairāk »
Austrijas Impērija
Austrijas Impērija bija Hābsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1804.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Austrijas Impērija · Redzēt vairāk »
Šamils
Šamils (1797–1871) bija avāru garīdznieks un kaukāziešu brīvības cīnītājs.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Šamils · Redzēt vairāk »
Šumena
Šumena ir pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Šumena · Redzēt vairāk »
Ļubļina
Ļubļina ir pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistes centrs Biščicas upes krastos.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Ļubļina · Redzēt vairāk »
Beļģijas revolūcija
Sacelšanās dalībnieki no Ljēžas dodas uz Briseli. Beļģijas revolūcijas karogs Nīderlandes Limburga, 4: Beļģijai pievienotā Luksemburgas daļa, 5: Luksemburgas lielhercogiste (pēc 1839). Beļģijas revolūcija 1830.-1831.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Beļģijas revolūcija · Redzēt vairāk »
Beirūta
Beirūta (Bayrūt) ir Libānas lielākā pilsēta, tās galvaspilsēta un nozīmīgākā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Beirūta · Redzēt vairāk »
Bosfors
Bosfors ir jūras šaurums, kas šķir Turcijas Eiropas daļu (Rumēlija) no Āzijas daļas (Anatolija).
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Bosfors · Redzēt vairāk »
Dardaneļi
Dardaneļi jeb Dardaneļu šaurums (Dardanellia), sengrieķu un latīņu nosaukums — Hellesponts (Hellēspontos), ir jūras šaurums starp Eiropu un Āziju, kas šķir Gelibolu pussalu Turcijas Eiropas daļā no Bigas pussalas Mazāzijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Dardaneļi · Redzēt vairāk »
Dekabristu sacelšanās
G. V. Timma glezna). Dekabristu sacelšanās jeb Decembra sacelšanās bija valsts apvērsuma mēģinājums Krievijas impērijas galvaspilsētā Pēterburgā 1825.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Dekabristu sacelšanās · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Edirne
Edirne (vēsturiski Adrianopolis) ir pilsēta Turcijas vistālākajā rietumu reģionā pie robežas ar Grieķiju.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Edirne · Redzēt vairāk »
Erevāna
Erevāna ir Armēnijas lielākā pilsēta un galvaspilsēta, kā arī valsts galvenais kultūras un rūpniecības centrs.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Erevāna · Redzēt vairāk »
Erzuruma
Erzuruma (agrāk grieķu: Θεοδοσιούπολις, Theodosiopolis) ir pilsēta Turcijas austrumos.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Erzuruma · Redzēt vairāk »
Francijas Otrā republika
Francijas Otrā republika, oficiāli Francijas Republika (franču: République française), pastāvēja no 1848.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Francijas Otrā republika · Redzēt vairāk »
Francis Jozefs I Hābsburgs
Francis Jozefs I (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Austroungārijas zemju valdnieks.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Francis Jozefs I Hābsburgs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms III (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1797.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms IV (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Gatčina
Gatčina ir pilsēta, Ļeņingradas apgabala Gatčinas rajona centrs Krievijā.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Gatčina · Redzēt vairāk »
Gendže
Gendže ir pilsēta Azerbaidžānas rietumos.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Gendže · Redzēt vairāk »
Grieķu neatkarības karš
Neatkarības kara pirmā gada kauju vietas Grieķijas teritorija, 1833 Grieķu neatkarības karš bija grieķu cīņa par neatkarību no Osmaņu impērijas no 1821.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Grieķu neatkarības karš · Redzēt vairāk »
Gulistānas miera līgums
Teritoriālās izmaiņas Aizkaukāzā pēc Gulistānas miera līguma parakstīšanas Gulistānas miera līgums tika noslēgts starp Krievijas Impēriju un kādžāru dinastiju Gulistānas (mūsdienu Karabahā) ciemā, noslēdzot Krievu-persiešu karu (1804 -1813).
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Gulistānas miera līgums · Redzēt vairāk »
Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs
Gustavs Matiass Lambsdorfs ģenerāļa tērpā (pēc 1795) Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs (1745-1828), bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Kurzemes guberņas civilgubernators (1796–1798), ķeizara Nikolaja I audzinātājs, grāfs (no 1817).
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs · Redzēt vairāk »
Haleba
Haleba ir lielpilsēta Sīrijas ziemeļos, muhafazas centrs.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Haleba · Redzēt vairāk »
Hivas haniste
Hivas haniste ap 1700. gadu Hivas haniste (uzbeku: Xorazm, Xiva xonligi) pastāvēja no 1511.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Hivas haniste · Redzēt vairāk »
Ivans Paskevičs
Ivans Paskevičs; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals. Viens no visvairāk apbalvotajiem karavadoņiem Krievijas vēsturē.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Ivans Paskevičs · Redzēt vairāk »
Jaši
Jaši, dažkārt arī Jasi, ir pilsēta Rumānijas galējos austrumos pie Prutas pietekas Bahlui, netālu no Moldovas robežas.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Jaši · Redzēt vairāk »
Jūlija revolūcija
"Brīvība uz barikādēm", slavenākā Jūlija revolūcijai veltītā glezna Cīņas pie Parīzes rātsnama Jūlija revolūcija Francijā, zināma arī kā 1830.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Jūlija revolūcija · Redzēt vairāk »
Karsa
Karsa ir pilsēta Turcijas austrumos.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Karsa · Redzēt vairāk »
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »
Kaukāza karš
Kaukāzs, 1801-1813 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Kaukāza karš (1817—1864) bija vairāku karu sērija, kas aizsākās Krievu—turku kara (1768—1774) laikā.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Kaukāza karš · Redzēt vairāk »
Kazahi
Kazahi ir tjurku tauta un Kazahstānas pamatiedzīvotāji, kā arī mazākumtautība atsevišķos citu valstu rajonos Centrālāzijas ziemeļos.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Kazahi · Redzēt vairāk »
Klēmenss fon Meternihs
Klēmenss Vencels fon Meternihs (dzimis, miris) bija Austrijas impērijas politiķis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Klēmenss fon Meternihs · Redzēt vairāk »
Kokandas haniste
Kokandas karogs Kokandas haniste Hana pils Kokandā Kokanda Kokandas haniste bija valsts Centrālāzijā, kas pastāvēja no 1709.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Kokandas haniste · Redzēt vairāk »
Konja
Konja (agrāk latīņu: Iconium; grieķu: Ἰκόνιον, Ikónion) ir pilsēta Turcijas vidienē.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Konja · Redzēt vairāk »
Konstanca (Rumānija)
Konstanca ir pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos pie Melnās jūras.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Konstanca (Rumānija) · Redzēt vairāk »
Krēta
Krēta (grieķu: Κρήτη) ir lielākā un apdzīvotākā Grieķijas un piektā lielākā sala Vidusjūrā, pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Krēta · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Krievijas Impērijas armija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas likumu krājums
16. sējuma titullapa Nikolajs I Speranskis Krievijas Impērijas likumu krājums pirmo reizi izdots 1832.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Krievijas Impērijas likumu krājums · Redzēt vairāk »
Krievijas Turkestāna
Turkestāna Turkestāna, 1876 Krievijas Turkestāna, 1900 Centrālāzijas dzelzceļa līnija Krievijas Turkestāna ir apzīmējums Turkestānas daļai, kuru Krievijas Impērija iekaroja 19.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Krievijas Turkestāna · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievu—persiešu karš (1826—1828)
Krievijas iekarojumi līdz 1813. gadam Erivānas un Nahčivanas hanistes Krievijas medaļa Persijas kara dalībniekiem Krievu—persiešu karš (1826—1828) bija pēdējais lielais karš starp Krievijas Impēriju un kādžāru dinastiju.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Krievu—persiešu karš (1826—1828) · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1828—1829)
Krievu—turku karš (1828—1829) bija turpinājums konfliktam starp Krievijas un Osmaņu impērijām, ko iesāka grieķu neatkarības karš.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Krievu—turku karš (1828—1829) · Redzēt vairāk »
Krimas karš
Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Krimas karš · Redzēt vairāk »
Kubaņa
Kubaņa ir upe Krievijā, viena no Azovas jūras galvenajām pietekām.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Kubaņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Lajošs Košuts
Lajošs Košuts (dzimis, miris) bija ungāru jurists, žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Lajošs Košuts · Redzēt vairāk »
Lādikīja
Lādikīja, arī Latākija ir galvenā ostas pilsēta Sīrijā.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Lādikīja · Redzēt vairāk »
Lezgīni
Lezgīni ir ziemeļaustrumkaukāza etniskā grupa, kuras dzimtene galvenokārt ir Dagestānas dienvidi, Krievija un Azerbaidžānas ziemeļaustrumi un kuras pārstāvji runā lezgīnu valodā.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Lezgīni · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Luijs Filips
Luijs Filips 1841. gadā Luijs Filips I (dzimis, miris) bija Francijas karalis no 1830.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Luijs Filips · Redzēt vairāk »
Mahmuds II
Mahmuds II (osmaņu turku valodā: محمود ثاني) (1785. gada 20. jūlijs — 1839. gada 1. jūlijs), 30.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Mahmuds II · Redzēt vairāk »
Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva)
Marija Fjodorovna (līdz laulībām Virtembergas Sofija Doroteja; dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore konsorte no 1796.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva) · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Mihails Ļermontovs
Mihails Ļermontovs (dzimis Maskavā, miris Pjatigorskā) bija krievu romantisma rakstnieks.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Mihails Ļermontovs · Redzēt vairāk »
Moldāvija
Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Moldāvija · Redzēt vairāk »
Muhameds Alī pašā
Muhameds Alī pašā (dzimis, miris) bija albāņu izcelsmes Ēģiptes un Sudānas vāli un pašpasludināts hedīvs.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Muhameds Alī pašā · Redzēt vairāk »
Nahčivanas Autonomā Republika
Nahčivanas Autonomā Republika ir Azerbaidžānas eksklāvs un autonomā republika, kas robežojas ar Armēniju, Irānu un Turciju.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Nahčivanas Autonomā Republika · Redzēt vairāk »
Napoleona kari
Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Napoleona kari · Redzēt vairāk »
Napoleons III
Šarls Luijs Napoleons Bonaparts jeb Napoleons III (dzimis, miris) bija Francijas Otrās republikas prezidents (1849—1852) un Francijas Otrās impērijas imperators (1852—1870).
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Napoleons III · Redzēt vairāk »
Novembra sacelšanās
Novembra sacelšanās (1830—1831) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas impērijas varu Polijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Novembra sacelšanās · Redzēt vairāk »
Osetīni
Vēsturiskā Alānija ap 11.gs. ar mūsdienu Ziemeļosetijas un Dienvidosetijas robežām Osetīni ir ap 700 000 cilvēku liela irāņu tauta, kas galvenokārt dzīvo Kaukāza kalnos, Krievijas Federācijas autonomajā Ziemeļosetijas-Alānijas republikā un no Gruzijas neatkarību pasludinājušajā Dienvidosetijā.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Osetīni · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Pareizticība · Redzēt vairāk »
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »
Podolija
Podolijas ģerbonis. Podolija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Vinnicas apgabals, daļēji Hmeļnickas apgabals, Ternopiļas apgabals, Čerkasu apgabals un Odesas apgabals.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Podolija · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1815—1915)
Karalistes karogs līdz 1831. gadam Polijas teritoriju sadalīšana 19. gadsimta sākumā Karalistes administratīvais dalījums, 1830 Polijas karaliste, 1860 Polijas Karaliste (1815—1915) jeb Polijas cariste, bieži saukta arī par Kongresa Poliju, bija konstitucionālā monarhija, kas tika radīta 1815.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Polijas Karaliste (1815—1915) · Redzēt vairāk »
Portugāles karaliste
Karogs (1830-1910) Portugāles karaliste pastāvēja no 1139.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Portugāles karaliste · Redzēt vairāk »
Pruta
Pruta ir upe, kuras izteka atrodas Ukrainā un pēc tam galvenokārt plūst pa Rumānijas un Moldovas robežu.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Pruta · Redzēt vairāk »
Republikānisms
Republikānisms ir neatkarīgas pašpārvaldes ideoloģija, kas ir republikāniskās konstitucionālās iekārtas jeb valsts kā republikas pārvaldes pamats.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Republikānisms · Redzēt vairāk »
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »
Rumēlija
Rumēlijas karte (1801). Rumēlija kopš 15.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Rumēlija · Redzēt vairāk »
Saida (pilsēta)
Saida (Ṣaydā) ir pilsēta Libānā, Dienvidlibānas muhāfazā.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Saida (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Serbijas kņaziste
Serbijas kņazistes karogs Kņazistes ģerbonis Kņazs Aleksandrs I Karadžordževičs Kņazs Milans IV Obrenovičs Serbijas kņaziste pastāvēja no 1815.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Serbijas kņaziste · Redzēt vairāk »
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »
Svētā Savienība
"Svētās savienības" pakta dibinātājvalstu (Austrijas Impērijas, Krievijas Impērijas un Prūsijas Karalistes) robežas 1840. gadā. Svētā savienība bija Eiropas valstu pakts par starptautisko attiecību pamatprincipiem alianses ietvaros, ko noslēdza trīs Napoleonu uzvarējušo kontinentālo lielvalstu valdnieki pēc Vīnes kongresa 1815.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Svētā Savienība · Redzēt vairāk »
Tālie Austrumi
Tālie Austrumi pasaules kartē Tālie Austrumi ir nosacīts Austrumāzijas valstu un teritoriju kopīgais nosaukums.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Tālie Austrumi · Redzēt vairāk »
Tbilisi
Tbilisi (izrunā), līdz 1936.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Tbilisi · Redzēt vairāk »
Transilvānija
Transilvānija Rumānijā un Eiropā Transilvānija (vai Transilvania, — 'aizmežu zeme') ir vēsturisks reģions Eiropā, mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, ko pārsvarā apdzīvo rumāņi un ungāri.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Transilvānija · Redzēt vairāk »
Tripole (Libāna)
Tripole (Ṭarābulus; Libānas arābu: Ṭrāblos;, Tripolis) ir pilsēta Libānā.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Tripole (Libāna) · Redzēt vairāk »
Turkmenčajas miera līgums
Krievijas iekarojumi reģionā pēc Gulistānas un Turkmenčajas miera līgumiem. Adrianopoles miera līguma (zaļi svītroti) Turkmenčajas miera līgums parakstīts 1828.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Turkmenčajas miera līgums · Redzēt vairāk »
Ungārijas Karaliste
Ungārijas Karaliste (ungāru: Magyar Királyság) bija daudzetniska monarhija Centrālajā Eiropā, kas pastāvēja no 1000.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Ungārijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Unkjar-Iskelesi līgums
Unkjar-Iskelesi līgums (turku: Hünkâr İskelesi Antlaşması), parakstīts 1833.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Unkjar-Iskelesi līgums · Redzēt vairāk »
Valahija
Valahijas atrašanās vieta Rumānijā Valahija ir kultūrvēsturisks reģions Rumānijas dienvidos.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Valahija · Redzēt vairāk »
Varna
Varna ir Bulgārijas pilsēta, kas atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā pie Melnās jūras.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Varna · Redzēt vairāk »
Vīnes kongress
Žana Baptista Isabeja zīmējumā (1819). Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Vīnes kongress · Redzēt vairāk »
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Viļņas Universitāte · Redzēt vairāk »
Viktorija (karaliene)
Viktorija jeb Aleksandrīna Viktorija (dzimusi, mirusi) bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karaliene no līdz, kad nomira.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Viktorija (karaliene) · Redzēt vairāk »
Volīnija
Volīnija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, daļēji Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļnickas apgabals, kā arī Polijas Ļubļinas vojevodistes austrumu daļa.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Volīnija · Redzēt vairāk »
Ziemas pils
Ziemas pils ir pils Sanktpēterburgā, Krievijā.
Jaunums!!: Nikolajs I Romanovs un Ziemas pils · Redzēt vairāk »
