Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Nikolajs fon Nauens

Indekss Nikolajs fon Nauens

Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).

55 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II, Alberts II (Rīga), Andreass no Felves, Balduīns no Alnas, Brandenburga, Brēmenes arhibīskapi, Dānija, Dominikāņi, Franciskāņi, Heinrihs fon Heimburgs, Heinrihs fon Licelburgs, Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps), Kurši, Kursa, Kurzemes bīskapija, Livonija, Livonijas bīskapi, Livonijas konfederācijas līgums, Livonijas ordenis, Magdeburga, Mežotne, Mindaugs, Prūsija, Premonstrieši, Rīga, Rīgas arhibīskapi, Rīgas arhibīskapija, Romas pāvests, Rusova Livonijas hronika, Saules kauja, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Tautvils, Tērbatas bīskapija, Vācija, Vācu ordenis, Vilhelms no Modenas, Visbija, Zemgaļi, Zemgale, Zemgales bīskapija, Zobenbrāļu ordenis, 1227. gads, 1228. gads, 1229. gads, 1230. gads, 1231. gads, 1234. gads, 1236. gads, ..., 1237. gads, 1244. gads, 1250. gads, 1251. gads, 1253. gads. Izvērst indekss (5 vairāk) »

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Alberts II

Alberts II var būt.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Alberts II · Redzēt vairāk »

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253 — 1273).

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »

Andreass no Felves

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, otrajā valdīšanas periodā biežāk dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), bija Livonijas ordeņa mestrs divas reizes (1240.-41. un 1248.-53.). Vēsturiski pazīstams kā labs diplomāts un sarunu vedējs.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »

Balduīns no Alnas

Bīskapa Balduīna zīmogs. Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232-1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »

Brandenburga

Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Brandenburga · Redzēt vairāk »

Brēmenes arhibīskapi

Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Brēmenes arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Dānija · Redzēt vairāk »

Dominikāņi

Dominikāņi ir multietniska tauta Centrālamerikā, Dominikānas Republikas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Dominikāņi · Redzēt vairāk »

Franciskāņi

Franciskāņi ir apzīmējums vairākiem vēsturiski saistītiem Romas Katoļu baznīcas mūku ordeņiem, kurus esot 1209.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Franciskāņi · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Heimburgs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Heinrihs no Heimburgas jeb Heimburgas Indriķis (vācu: Heinrich von Heimburg, latīņu: Henricus ab Heimborch, Henricus de Hanenberg) bija Livonijas ordeņa mestrs 1245.-1246.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Heinrihs fon Heimburgs · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Licelburgs

Heinrihs fon Licelburgs vai Licelburgas Indriķis (miris 1274. gada 8. februārī) bija Zemgales bīskaps (1247—1251), Kurzemes bīskaps (1251—1263), Kīmezera (Chiemsee) bīskapijas (mūsdienu Bavārijā) bīskaps (1263—1274).

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Heinrihs fon Licelburgs · Redzēt vairāk »

Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)

Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »

Kurši

Kurši, agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Kurši · Redzēt vairāk »

Kursa

Kursa var būt.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Kursa · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapi

Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot zemes arī citās mūsdienu Latvijas daļās, līdz 1255.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »

Livonijas konfederācijas līgums

Livonijas konfederācijas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Livonijas konfederācijas līgums ir Rīgā 1243.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Livonijas konfederācijas līgums · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Magdeburga

Magdeburga — pilsēta Vācijas austrumos pie Elbas upes, Saksija-Anhaltes federālās zemes galvaspilsēta.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Magdeburga · Redzēt vairāk »

Mežotne

Mežotne ir vidējciems Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Mežotne · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, miris 1263. gada 12. septembrī) bija Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Prūsija · Redzēt vairāk »

Premonstrieši

Premontrē abatija ap 1780. gadu Premonstrieši jeb norbertieši ir mūku ordenis, kuru 1120.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Premonstrieši · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Rīgas arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Rusova Livonijas hronika

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Saules kauja · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Kurzemes bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Tautvils

Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Tautvils · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »

Visbija

Visbija ir pilsēta Zviedrijā, Gotlandes lēnes centrs.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Visbija · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226 - 1251) bija 13.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202 - 1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

1227. gads

1227.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un 1227. gads · Redzēt vairāk »

1228. gads

1228.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un 1228. gads · Redzēt vairāk »

1229. gads

1229.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un 1229. gads · Redzēt vairāk »

1230. gads

1230.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un 1230. gads · Redzēt vairāk »

1231. gads

1231.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un 1231. gads · Redzēt vairāk »

1234. gads

1234.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un 1234. gads · Redzēt vairāk »

1236. gads

1236.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un 1236. gads · Redzēt vairāk »

1237. gads

1237.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un 1237. gads · Redzēt vairāk »

1244. gads

1244.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un 1244. gads · Redzēt vairāk »

1250. gads

1250.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un 1250. gads · Redzēt vairāk »

1251. gads

1251.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un 1251. gads · Redzēt vairāk »

1253. gads

1253.

Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un 1253. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Nauens, Nikolajs no Nauenas, Nikolajs no Nauenes.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »