Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Nina Hāgena

Indekss Nina Hāgena

Nina Hāgena (dzimusi Katarina Hāgena, * 1955.g. 11.martā Berlīnē) - vācu mūziķe.

17 attiecības: Berlīne, Columbia Records, Jaunais vilnis (mūzikas žanrs), Losandželosa, Mercury Records, Pankroks, Postpankroks, Rietumvācija, Vācija, Vācijas Demokrātiskā Republika, 11. marts, 1955. gads, 1973. gads, 1976. gads, 1977. gads, 1978. gads, 1979. gads.

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Nina Hāgena un Berlīne · Redzēt vairāk »

Columbia Records

Columbia Records ir Sony Music Entertainment piederoša ASV mūzikas ierakstu kompānija, kas tika dibināta 1888.

Jaunums!!: Nina Hāgena un Columbia Records · Redzēt vairāk »

Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)

Jaunais vilnis ir rokmūzikas žanrs, kas kopā ar pankroku radās 1970.

Jaunums!!: Nina Hāgena un Jaunais vilnis (mūzikas žanrs) · Redzēt vairāk »

Losandželosa

Losandželosa, saukta arī par Eņģeļu pilsētu (the City of Angels) vai saīsināti par L.A., ir pilsēta ASV dienvidrietumos pie Klusā okeāna.

Jaunums!!: Nina Hāgena un Losandželosa · Redzēt vairāk »

Mercury Records

Mercury Records ir ASV ierakstu kompānija, kura savu darbību sāka 1945.

Jaunums!!: Nina Hāgena un Mercury Records · Redzēt vairāk »

Pankroks

Pankroks ir rokmūzikas žanrs un kustība, kura radās 1970. gadu vidū.

Jaunums!!: Nina Hāgena un Pankroks · Redzēt vairāk »

Postpankroks

Postpankroks ir rokmūzikas žanrs, kas izveidojās 1970.

Jaunums!!: Nina Hāgena un Postpankroks · Redzēt vairāk »

Rietumvācija

Rietumvācija (Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.

Jaunums!!: Nina Hāgena un Rietumvācija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Nina Hāgena un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas Demokrātiskā Republika

Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.

Jaunums!!: Nina Hāgena un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

11. marts

11.

Jaunums!!: Nina Hāgena un 11. marts · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: Nina Hāgena un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: Nina Hāgena un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: Nina Hāgena un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: Nina Hāgena un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: Nina Hāgena un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: Nina Hāgena un 1979. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Hāgena, Nina Hagen.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »