Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Nobela prēmijas laureāti fizikā

Indekss Nobela prēmijas laureāti fizikā

Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.

263 attiecības: Abduss Salams, Absolūti melns ķermenis, Adelaida, Alžīrija, Albērs Fērs, Alberts Einšteins, Alberts Maikelsons, Aleksandrs Prohorovs, Aleksejs Abrikosovs, Alfrēds Nobels, Alotropija, Amerikas Savienotās Valstis, Andre Geims, Anrī Bekerels, Apbalvojums, Apertūra, Argons, Arno Penziass, Arturs Komptons, Astrofizika, Atmosfēra, Atoma kodols, Atompulkstenis, Atoms, Austrālija, Austroungārija, Šanhaja, Šarls Gijoms, Šķidrais kristāls, Īvars Jēvers, Ķīna, Ļevs Landaus, Žans Perēns, Žoržs Šarpaks, Žoress Alfjorovs, Čandrasekhara Venkata Rāmans, Čārlzs Barkla, Čārlzs Taunss, Čārlzs Vilsons, Čerenkova—Vavilova starojums, Čikāga, Ādams Rīss, Bāka, Bergena, Boja, Braiens Šmits, Bratislava, Britu Indija, Budapešta, Cīrihe, ..., CERN, Daļiņu detektors, Dž. Dž. Tomsons, Džeimss Čedviks, Džeimss Franks, Džeimss Reinvoters, Dženova, Džons Bardīns, Džons Kokrofts, Džons Strats, Džordžs Tomsons, Džulians Švingers, Deivids Vainlends, Deniss Gabors, Difrakcija, Diode, Doplera efekts, Dordrehta, Edvards Epltons, Elektriskais lauks, Elektriskais lādiņš, Elektroniskais pastiprinātājs, Elektronmikroskops, Elektrons, Elementārdaļiņa, Elementārdaļiņu fizika, Emīlio Segrē, Enriko Fermi, Entonijs Hjūišs, Ernests Lorenss, Ernests Voltons, Ervīns Šrēdingers, Fēlikss Blohs, Filips Lenards, Fotoelektriskais efekts, Fotogrāfija, Fransuā Englērs, Gabriels Lipmans, Gaisma, Gaismas diode, Gamma stari, Gerlica, Grafēns, Gravitācijas viļņi, Guljelmo Markoni, Gustavs Dalens, Gustavs Hercs, Hanness Alfvēns, Hanss Bete, Hanss Jensens, Hēlijs, Hēlijs-3, Heike Kamerlings Oness, Henaņa, Hendriks Lorencs, Hideki Jukava, Higsa bozons, Hologrāfija, Iļja Franks, Igors Tamms, Integrālā shēma, Interference, Itālija, Izidors Rabi, Jans Džeņnins, Japāna, Jūdžīns Vīgners, Johaness Dideriks van der Vālss, Johanness Štarks, Jonosfēra, Jons, Kajs Sigbāns, Kanāda, Katovice, Kārlis Ferdinands Brauns, Kārls Deivids Andersons, Keramika, Klauss fon Klicings, Klintons Deivisons, Kodolfizika, Kodolreakcija, Kodolu magnētiskā rezonanse, Koherence, Komptona efekts, Kondensēšanās, Konstantīns Novosjolovs, Kosmiskais starojums, Kristāls, Kvants, Kvantu mehānika, Kvarki, Lahora, Lādiņa saites matrica, Lāzers, Leons Kūpers, Leons Ledermans, Leptoni, Li Džendao, Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs, LIGO, Londona, Luijs de Brojī, Luiss Alvaress, Luksemburga (pilsēta), Magnētiskais lauks, Magnetohidrodinamika, Makss Borns, Makss fon Laue, Makss Planks, Manne Sigbāns, Marija Geperta-Maiera, Marija Sklodovska-Kirī, Marijs Gells-Manns, Martins Rails, Metroloģija, Mezoni, Minhene, Nīderlande, Nīlss Bors, Neitrīno, Neitrons, Niķelis, Nikolajs Basovs, Nobela prēmija, Nobela prēmija fizikā, Norvēģija, Nukloni, Optiskā šķiedra, Oscilators, Oto Šterns, Ouens Čemberlens, Ouens Ričardsons, Padomju Savienība, Patriks Blekets, Pauli princips, Pārnova, Pāvels Čerenkovs, Pīters Higss, Pīters Zēmanis, Persijs Viljamss Bridžmens, Peters Grīnbergs, Pjērs Kirī, Pjotrs Kapica, Plazma, Polija, Polimēri, Pols Diraks, Pozitrons, Protons, Pulsārs, Pusvadītājs, Radioaktivitāte, Reliktstarojums, Rentgendifraktometrija, Rentgenstari, Ričards Fainmens, Rikardo Džakoni, Roberts Milikens, Roberts Vilsons, Rudolfs Mesbauers, Sārmi, Seržs Arošs, Sesils Pauels, Sidneja, Siltums, Simetrija, Simons van der Mērs, Skotija, Soči, Sols Perlmuters, Spektroskopija, Spektrs, Spiediens, Starojums, Stšelno, Stiprā mijiedarbība, Stokholma, Strasbūra, Subrahmanjans Čandrasekars, Supravadītspēja, Tau daļiņa, Tērauds, Telegrāfs, Teorētiskā fizika, Termoelektronu emisija, Tokija, Tranzistors, Tuneļefekts, Tvaiks, Ungārija, Valters Bote, Varšava, Vācija, Vājā mijiedarbība, Verners Heizenbergs, Viktors Hess, Vilards Boils, Vilhelms Rentgens, Vilhelms Vīns, Viljams Alfrēds Faulers, Viljams Šoklijs, Viljams Henrijs Bregs, Viljams Lorenss Bregs, Vilnis, Vilsona kamera, Vitālijs Ginzburgs, Volfgangs Pauli, Volters Brateins, Vroclava, Zilā krāsa, Zvaigzne, Zviedrija, 10. decembris. Izvērst indekss (213 vairāk) »

Abduss Salams

Abdus Salam (dzimis, miris) - pakistāniešu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Abduss Salams · Redzēt vairāk »

Absolūti melns ķermenis

Absolūti melns ķermenis ir ideāls, teorētiski iedomāts fizikāls ķermenis, kas absorbē visu uz to krītošo elektromagnētisko starojumu, neatkarīgi no tā frekvences un krišanas leņķa.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Absolūti melns ķermenis · Redzēt vairāk »

Adelaida

Adelaida ir pēc iedzīvotāju skaita piektā lielākā Austrālijas pilsēta, kas atrodas valsts dienvidos Sentvinsenta līča krastā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Adelaida · Redzēt vairāk »

Alžīrija

Alžīrija (Al Jaza'ir), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir valsts Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alžīrija · Redzēt vairāk »

Albērs Fērs

Albērs Fērs (Albert Fert; dzimis) ir franču fiziķis, viens no gigantiskās magnētiskās pretestības atklājējiem.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Albērs Fērs · Redzēt vairāk »

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Alberts Maikelsons

Alberts Abrahams Maikelsons (Albert Abraham Michelson,  —) bija Prūsijā (mūsdienu Polijā) dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alberts Maikelsons · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Prohorovs

Aleksandrs Mihailovičs Prohorovs (dzimis, miris) bija Padomju Savienības un Krievijas fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Aleksandrs Prohorovs · Redzēt vairāk »

Aleksejs Abrikosovs

Aleksejs Abrikosovs (dzimis, miris) bija PSRS, Krievijas un amerikāņu fiziķis teorētiķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Aleksejs Abrikosovs · Redzēt vairāk »

Alfrēds Nobels

Alfrēds Bernhards Nobels ((izruna); dzimis Stokholmā, Zviedrijā, miris Sanremo, Itālijā) bija zviedru ķīmiķis, inženieris un izgudrotājs.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alfrēds Nobels · Redzēt vairāk »

Alotropija

Dažādas oglekļa alotropiskās modifikācijas (pa kreisi - dimants, pa labi - grafīts)Alotropija - parādība, kad viens ķīmiskais elements veido vairākas vienkāršas vielas.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Alotropija · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andre Geims

Andre Konstantīns Geims (Andre Konstantin Geim; dzimis Andrejs Geims) ir Krievijā dzimis Nīderlandes/Lielbritānijas fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Andre Geims · Redzēt vairāk »

Anrī Bekerels

Antuāns Anrī Bekerels (dzimis, miris) bija franču fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Anrī Bekerels · Redzēt vairāk »

Apbalvojums

Kara krusts un citi apbalvojumi (Lielbritānija) Apbalvojums ir kaut kas, ko pasniedz kā pateicību par nopelniem vai izcilību.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Apbalvojums · Redzēt vairāk »

Apertūra

Objektīva liela un maza apertūra Apertūra ( — ‘atvērts, atklāts, vaļējs’) ir termins fizikā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Apertūra · Redzēt vairāk »

Argons

Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Argons · Redzēt vairāk »

Arno Penziass

Arno Allans Penziass (dzimis) - Vācijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Arno Penziass · Redzēt vairāk »

Arturs Komptons

Arturs Holijs Komptons (—) bija amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Arturs Komptons · Redzēt vairāk »

Astrofizika

Astrofizika ir fizikas un astronomijas nozare, kas pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Astrofizika · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Atoma kodols · Redzēt vairāk »

Atompulkstenis

Atompulkstenis ir iekārta laika mērīšanai, kurā kā periodiska signāla avots tiek izmantotas atomu vai molekulu svārstības, kas ar elektronisku shēmu palīdzību tiek salīdzinātas ar izmērāmo laika periodu.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Atompulkstenis · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Atoms · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Austrālija · Redzēt vairāk »

Austroungārija

Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Austroungārija · Redzēt vairāk »

Šanhaja

Šanhaja ir pilsēta Ķīnas austrumos, Jandzi upes grīvā Austrumķīnas jūras krastā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Šanhaja · Redzēt vairāk »

Šarls Gijoms

Šarls Eduārs Gijoms (dzimis, miris) bija šveiciešu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Šarls Gijoms · Redzēt vairāk »

Šķidrais kristāls

Šķidrie kristāli ir organiskas vielas, kuras pie noteiktas temperatūras intervāla un šķīdinātāja ir vienlaicīgi apveltītas ar cietās vielas kristālam un šķidrumam raksturīgajām īpašībām.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Šķidrais kristāls · Redzēt vairāk »

Īvars Jēvers

Īvars Jēvers, pazīstams arī kā Aivers Džaijevers (Ivar Giæver, dzimis Bergenā) ir norvēģu izcelsmes ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Īvars Jēvers · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ķīna · Redzēt vairāk »

Ļevs Landaus

Ļevs Landaus (dzimis, miris) bija ebreju tautības PSRS fiziķis teorētiķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ļevs Landaus · Redzēt vairāk »

Žans Perēns

Žans Batists Perēns (dzimis, miris) bija franču fiziķis un fizikālķīmiķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Žans Perēns · Redzēt vairāk »

Žoržs Šarpaks

Žoržs Šarpaks (dzimis, miris) bija Ukrainas ebreju izcelsmes franču fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Žoržs Šarpaks · Redzēt vairāk »

Žoress Alfjorovs

Žoress Alfjorovs (dzimis) ir Baltkrievijā dzimis krievu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Žoress Alfjorovs · Redzēt vairāk »

Čandrasekhara Venkata Rāmans

Čandrasekhara Venkata Rāmans (Chandrasekhara Venkata Raman; dzimis, miris) bija Indijas fiziķis, kas 1930.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čandrasekhara Venkata Rāmans · Redzēt vairāk »

Čārlzs Barkla

Čārlzs Glovers Barkla (dzimis, miris) bija britu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čārlzs Barkla · Redzēt vairāk »

Čārlzs Taunss

Čārlzs Hārds Taunss (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis un pedagogs.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čārlzs Taunss · Redzēt vairāk »

Čārlzs Vilsons

Čārlzs Tomsons Rīss Vilsons (dzimis, miris) - skotu izcelsmes britu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čārlzs Vilsons · Redzēt vairāk »

Čerenkova—Vavilova starojums

ASV) Čerenkova—Vavilova starojums jeb Čerenkova starojums ir elektromagnētiskais starojums, kas rodas, lādētām daļiņām kustoties vidē ar ātrumu, kas pārsniedz gaismas izplatīšanās ātrumu šajā vidē.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čerenkova—Vavilova starojums · Redzēt vairāk »

Čikāga

Čikāga ir trešā lielākā ASV pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čikāga · Redzēt vairāk »

Ādams Rīss

Ādams Gajs Rīss (dzimis 1969. gada decembrī) ir amerikāņu astrofiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ādams Rīss · Redzēt vairāk »

Bāka

Bāka pie Vācijas krastiem Ziemeļjūrā. Bāka ir tornis vai cita veida konstrukcija, kas izstaro gaismas staru, lai brīdinātu kuģus par briesmām jūrā vai iezīmētu kuģa ceļus.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Bāka · Redzēt vairāk »

Bergena

Bergena ir pilsēta Norvēģijas dienvidrietumos, osta Ziemeļjūras krastā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Bergena · Redzēt vairāk »

Boja

Daugavā Boja ir speciālas konstrukcijas un krāsojuma peldošais navigācijas līdzeklis, kas kalpo kuģu ceļu, jūras vai ostu kanālu, enkurvietu, kuģošanai bīstamu šķēršļu un citu jūras navigācijai bīstamu vietu iezīmēšanai.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Boja · Redzēt vairāk »

Braiens Šmits

Braiens Šmits (dzimis) ir ASV-Austrālijas astrofiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Braiens Šmits · Redzēt vairāk »

Bratislava

Bratislava ir Slovākijas galvaspilsēta un tās lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Bratislava · Redzēt vairāk »

Britu Indija

Britu Indija jeb Britu Rādža bija Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes kolonija Indijas subkontinentā laikā no 1858.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Britu Indija · Redzēt vairāk »

Budapešta

Budapešta ir Ungārijas galvaspilsēta un tās galvenais politiskais, industriālais un tirdzniecības centrs.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Budapešta · Redzēt vairāk »

Cīrihe

Cīrihe ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodīgajā daļā, Cīrihes ezera krastā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Cīrihe · Redzēt vairāk »

CERN

Eiropas kodolpētījumu organizācija, plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un CERN · Redzēt vairāk »

Daļiņu detektors

Daļiņu detektors (jonizējošā starojuma detektors vai elementārdaļiņu detektors) ir ierīce, ko izmanto lielas enerģijas elementārdaļiņu un citu daļiņu (jonizējošā starojuma) detektēšanai un parametru mērīšanai.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Daļiņu detektors · Redzēt vairāk »

Dž. Dž. Tomsons

Sers Džozefs Džons Tomsons (Sir Joseph John Thomson), bieži saukts Dž.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Dž. Dž. Tomsons · Redzēt vairāk »

Džeimss Čedviks

Sers Džeimss Čedviks (dzimis, miris) - angļu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džeimss Čedviks · Redzēt vairāk »

Džeimss Franks

Džeimss Franks (James Franck, dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes Vācijas un ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džeimss Franks · Redzēt vairāk »

Džeimss Reinvoters

Leo Džeimss Reinvoters (dzimis, miris) bija ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džeimss Reinvoters · Redzēt vairāk »

Dženova

Dženova (ligūriešu: Zena) ir pilsēta Itālijas ziemeļrietumos Vidusjūras piekrastā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Dženova · Redzēt vairāk »

Džons Bardīns

Džons Bardīns (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis, kurš līdz šim ir vienīgais, kas divas reizes ir ieguvis Nobela prēmiju fizikā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džons Bardīns · Redzēt vairāk »

Džons Kokrofts

Sers Džons Daglass Kokrofts (dzimis, miris) - britu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džons Kokrofts · Redzēt vairāk »

Džons Strats

Sers Džons Viljams Strats, Trešais barons Relejs (dzimis, miris) - britu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džons Strats · Redzēt vairāk »

Džordžs Tomsons

Sers Džordžs Padžets Tomsons (dzimis, miris) bija britu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džordžs Tomsons · Redzēt vairāk »

Džulians Švingers

Džulians Seimūrs Švingers (dzimis, miris) - ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Džulians Švingers · Redzēt vairāk »

Deivids Vainlends

Deivids Džefrijs Vainlends (. encinahighschool.com dzimis) ir amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Deivids Vainlends · Redzēt vairāk »

Deniss Gabors

Deniss Gabors (dzimis Dēnešs Gābors Budapeštā, miris Londonā) bija ungāru izcelsmes britu elektrotehnikas inženieris un fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Deniss Gabors · Redzēt vairāk »

Difrakcija

Gaismas intensitātes sadalījums uz ekrāna, kas radies difrakcijas rezultātā, gaismai izejot caur kvadrātisku spraugu Difrakcija Difrakcija ir viļņu (elektromagnētisko, mehānisko u.c.) apliekšanās ap dažādām nehomogenitātēm vidē, kas atrodas to izplatīšanās ceļā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Difrakcija · Redzēt vairāk »

Diode

Simbols, ar kuru shēmās apzīmē diodes Dažāda veida pusvadītāju diodes Diode (no grieķu di divreiz + elektrods) ir elektroniska pusvadītāju ierīce (radiodetaļa) ar diviem izvadiem, kurā elektriskā strāva plūst vienā virzienā, un kuru veido viena elektronu-caurumu (p-n) pāreja.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Diode · Redzēt vairāk »

Doplera efekts

Viļņu avots kustas uz kreiso pusi. Līdz ar to viļņa frekvence šajā virzienā palielinās, bet pretējā virzienā (attēlā pa labi) samazinās. Doplera efekts ir novērotājam pienākošo svārstību (piemēram, skaņas vai gaismas) frekvences un viļņa garuma maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja pārvietošanās vienam attiecībā pret otru.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Doplera efekts · Redzēt vairāk »

Dordrehta

Dordrehta ir pilsēta Nīderlandē, Dienvidholandes provincē.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Dordrehta · Redzēt vairāk »

Edvards Epltons

Sers Edvards Viktors Epltons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Edvards Epltons · Redzēt vairāk »

Elektriskais lauks

Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »

Elektriskais lādiņš

Elektrisko lādiņu fizikā apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »

Elektroniskais pastiprinātājs

Elektronu lampu Hi-Fi pastiprinātājs Elektroniskais pastiprinātājs ir ierīce, kura pastiprina signāla jaudu.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elektroniskais pastiprinātājs · Redzēt vairāk »

Elektronmikroskops

Viens no veco modeļu elektronmikroskopiem. Elektronmikroskops ir mikroskopa veids, kurā tiek izmantoti elektroni, lai apgaismotu paraugu un izveidotu tā palielinātu attēlu.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elektronmikroskops · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (élektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elektrons · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņu fizika

Elementārdaļiņu fizika (arī daļiņu fizika) ir fizikas nozare, kas pēta elementārdaļiņu uzbūvi un īpašības, kā arī to mijiedarbību.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Elementārdaļiņu fizika · Redzēt vairāk »

Emīlio Segrē

Emīlio Džino Segrē (dzimis, miris) bija itāļu un amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Emīlio Segrē · Redzēt vairāk »

Enriko Fermi

Enriko Fermi (Enrico Fermi, dzimis Romā, miris Čikāgā) bija itāliešu fiziķis, kas vēlāk pārcēlās uz ASV.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Enriko Fermi · Redzēt vairāk »

Entonijs Hjūišs

Entonijs Hjūišs (dzimis) - britu radioastronoms.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Entonijs Hjūišs · Redzēt vairāk »

Ernests Lorenss

Ernests Lorenss ( —) bija ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ernests Lorenss · Redzēt vairāk »

Ernests Voltons

Ernests Tomass Sintons Voltons (dzimis, miris) - angļu izcelsmes īru fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ernests Voltons · Redzēt vairāk »

Ervīns Šrēdingers

Ervīns Rūdolfs Jozefs Aleksandrs Šrēdingers (dzimis, miris) bija austriešu fiziķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ervīns Šrēdingers · Redzēt vairāk »

Fēlikss Blohs

Fēlikss Blohs (Felix Bloch; dzimis, miris) bija Šveices un ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Fēlikss Blohs · Redzēt vairāk »

Filips Lenards

Filips Lenards (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Filips Lenards · Redzēt vairāk »

Fotoelektriskais efekts

Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma izraisīta elektriska parādība.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Fotoelektriskais efekts · Redzēt vairāk »

Fotogrāfija

Fotoaparāts - ierīce, ar kuru iegūst fotogrāfijas Fotogrāfija (- gaisma, γραφή (grafè) - rakstīšana) ir attēlu iegūšanas tehnoloģisks process, apkopojot un fokusējot atstarotos elektromagnētiskos starus uz gaismjutīgu materiālu, piemēram, uz fotofilmu vai uz elektrisko sensoru.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Fotogrāfija · Redzēt vairāk »

Fransuā Englērs

Fransuā Englērs (dzimis) ir beļģu fiziķis teorētiķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Fransuā Englērs · Redzēt vairāk »

Gabriels Lipmans

Gabriels Lipmans (Gabriel Lippmann, —) bija Luksemburgā dzimis franču fiziķis un izgudrotājs.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gabriels Lipmans · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gaisma · Redzēt vairāk »

Gaismas diode

3 pamatkrāsu diodes. Gaismas diodes shematiskais apzīmējums. Gaismas diode ir pusvadītāju diode, kuras p-n pāreja vadāmības virzienā plūstošas strāvas ietekmē spīd, izstarojot redzamā vai neredzamā spektra gaismu.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gaismas diode · Redzēt vairāk »

Gamma stari

atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem, bet ar lielāku caurspiešanas spēju, tos aiztur svina ekrāns un citi biezi šķēršļi, tie veidojas radioaktīvajā sabrukšanā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gamma stari · Redzēt vairāk »

Gerlica

Gerlica ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Gerlicas apriņķa centrs, pie Neises upes, kas kopš 1945.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gerlica · Redzēt vairāk »

Grafēns

grafīta kristālā; tos atdalot, var iegūt grafēnu Grafēns ir oglekļa viena atoma biezuma slānis, kas veidots ar sp² starpatomu saitēm heksagonālā divdimensiju kristāliskajā režģī.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Grafēns · Redzēt vairāk »

Gravitācijas viļņi

Divdimensionāla gravitācijas viļņu shēma, kurus rada divas vienas ap otru riņķojošas neitronu zvaigznes Gravitācijas viļņi ir šķērsviļņi, kurus saskaņā ar vispārīgās relativitātes teoriju rada paātrinātā kustībā esoši masīvi ķermeņi vai to formas izmaiņa.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gravitācijas viļņi · Redzēt vairāk »

Guljelmo Markoni

Guljelmo Markoni (izrunā, dzimis, miris) bija itāļu fiziķis un izgudrotājs.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Guljelmo Markoni · Redzēt vairāk »

Gustavs Dalens

Nilss Gustavs Dalens (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis un inženieris.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gustavs Dalens · Redzēt vairāk »

Gustavs Hercs

Gustavs Ludvigs Hercs (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Gustavs Hercs · Redzēt vairāk »

Hanness Alfvēns

Hanness Ūlofs Jesta Alfvēns (dzimis, miris) bija zviedru elektrotehnikas inženieris un plazmas fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hanness Alfvēns · Redzēt vairāk »

Hanss Bete

Hanss Albrehts Bete (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hanss Bete · Redzēt vairāk »

Hanss Jensens

Johaness Hanss Daniels Jensens (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hanss Jensens · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Hēlijs-3

Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hēlijs-3 · Redzēt vairāk »

Heike Kamerlings Oness

Heike Kamerlings Oness (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Heike Kamerlings Oness · Redzēt vairāk »

Henaņa

Henaņas province ir viena no Ķīnas 22 provincēm.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Henaņa · Redzēt vairāk »

Hendriks Lorencs

Hendriks Antons Lorencs (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis, kas 1902.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hendriks Lorencs · Redzēt vairāk »

Hideki Jukava

Hideki Jukava (dzimis, miris) bija japāņu fiziķis teorētiķis, pirmais Nobela prēmijas laureāts no Japānas.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hideki Jukava · Redzēt vairāk »

Higsa bozons

Higsa bozons jeb Higsa daļiņa ir elementārdaļiņa, kuru paredz Standartmodelis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Higsa bozons · Redzēt vairāk »

Hologrāfija

Hologramma Hologrāfija (no — ‘viss, vesels’; γραφή-grafè — ‘rakstīšana’) ir zinātne par hologrammu izgatavošanu.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Hologrāfija · Redzēt vairāk »

Iļja Franks

Iļja Franks (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Iļja Franks · Redzēt vairāk »

Igors Tamms

Igors Tamms (dzimis, miris) bija padomju fiziķis teorētiķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Igors Tamms · Redzēt vairāk »

Integrālā shēma

Atmel ''Diopsis 740 System on Chip'' integrālā shēma, kur redzami elektroniskie bloki Mikroshēmas, kas paredzētas virspusējai montāžai Integrālā shēma jeb IS, bieži saukta arī par mikroshēmu ir miniaturizēta elektroniska shēma (ko pārsvarā veido pusvadītāju elementi, kā arī pasīvi komponenti), kas iestrādāta plāna pusvadītāja materiāla pamata virsmā un ievietota neatdalāmā korpusā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Integrālā shēma · Redzēt vairāk »

Interference

Interference ir viļņu (mehānisko, elektromagnētisko u.c.) pārklāšanās telpā un savstarpējā mijiedarbība.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Interference · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Itālija · Redzēt vairāk »

Izidors Rabi

Izidors Aizeks Rabi (dzimis, miris) - Galīcijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Izidors Rabi · Redzēt vairāk »

Jans Džeņnins

Jans Džeņnins, amerikanizētais variants - Čeņnins (Frenks) Jangs (Chen-Ning Frank Yang / 楊振寧 (piņjiņā: Yáng Zhènníng), -) - ķīniešu/ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Jans Džeņnins · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Japāna · Redzēt vairāk »

Jūdžīns Vīgners

Jūdžīns Pols Vīgners jeb Jenē Pāls Vigners (dzimis, miris) bija Austroungārijā dzimis Amerikas Savienoto Valstu fiziķis, pēc tautības — ebrejs.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Jūdžīns Vīgners · Redzēt vairāk »

Johaness Dideriks van der Vālss

Johaness Dideriks van der Vālss (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Johaness Dideriks van der Vālss · Redzēt vairāk »

Johanness Štarks

Johanness Štarks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Johanness Štarks · Redzēt vairāk »

Jonosfēra

Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Jonosfēra · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Jons · Redzēt vairāk »

Kajs Sigbāns

Kajs Manne Bērje Sigbāns (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kajs Sigbāns · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kura aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kanāda · Redzēt vairāk »

Katovice

Katovice ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Katovice · Redzēt vairāk »

Kārlis Ferdinands Brauns

Kārlis Ferdinands Brauns (dzimis, miris) bija vācu izgudrotājs un fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kārlis Ferdinands Brauns · Redzēt vairāk »

Kārls Deivids Andersons

Kārls Deivids Andersons (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kārls Deivids Andersons · Redzēt vairāk »

Keramika

Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Keramika · Redzēt vairāk »

Klauss fon Klicings

Klauss fon Klicings (dzimis) ir vācu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Klauss fon Klicings · Redzēt vairāk »

Klintons Deivisons

Klintons Džozefs Deivisons (Clinton Joseph Davisson, -) - ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Klintons Deivisons · Redzēt vairāk »

Kodolfizika

Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kodolfizika · Redzēt vairāk »

Kodolreakcija

neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kodolreakcija · Redzēt vairāk »

Kodolu magnētiskā rezonanse

Kodolu magnētiskās rezonanses spektrometrs Kodolu magnētiskā rezonanse (KMR jeb angliski NMR) ir augstfrekvences radioviļņu selektīva absorbcija vielā, kura atrodas ļoti spēcīgā magnētiskajā laukā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kodolu magnētiskā rezonanse · Redzēt vairāk »

Koherence

Augšā attēloti koherenti viļņi ar nemainīgu fāžu starpību, apakšā — nekoherenti, kam fāžu starpība mainās laikā Koherence (- saķeršanās, sasaistīšanās) ir vairāku viļņu vai svārstību procesu saskaņotība laikā un/vai telpā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Koherence · Redzēt vairāk »

Komptona efekts

Komptona efekta ilustrācija Komptona efekts ir elektromagnētisko viļņu (parasti rentgenstarojuma) garuma palielināšanās, kas rodas, ja starojums cietvielā izkliedējas no brīviem vai vāji saistītiem elektroniem.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Komptona efekts · Redzēt vairāk »

Kondensēšanās

Ūdens tvaika kondensēšanās uz aukstas ūdens pudeles Kondensēšanās ( — 'sabiezinājums') ir vielas pāreja no gāzveida fāzes šķidrajā vai cietajā fāzē.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kondensēšanās · Redzēt vairāk »

Konstantīns Novosjolovs

Sers Konstantīns Novosjolovs ir krievu britu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Konstantīns Novosjolovs · Redzēt vairāk »

Kosmiskais starojums

Kosmiskā starojuma plūsma atkarībā no to enerģijas Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kosmiskais starojums · Redzēt vairāk »

Kristāls

Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kristāls · Redzēt vairāk »

Kvants

Kvants (— ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kvants · Redzēt vairāk »

Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »

Kvarki

Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Kvarki · Redzēt vairāk »

Lahora

Lahora ir pilsēta Pakistānas ziemeļaustrumos pie Ravi upes, netālu no Indijas robežas.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Lahora · Redzēt vairāk »

Lādiņa saites matrica

Lādiņa saites matrica (angļu charge coupled device, saīsināti CCD) ir starojuma uztvērējs — fotoelektrisku pusvadītāju matrica ar ļoti augstu jutību.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Lādiņa saites matrica · Redzēt vairāk »

Lāzers

Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Lāzers · Redzēt vairāk »

Leons Kūpers

Leons N Kūpers (dzimis) ir ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Leons Kūpers · Redzēt vairāk »

Leons Ledermans

Leons Makss Ledermans (dzimis) - ebreju izcelsmes ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Leons Ledermans · Redzēt vairāk »

Leptoni

Leptoni (- viegls, plāns) - elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Leptoni · Redzēt vairāk »

Li Džendao

Li Džendao, amerikanizētais variants - Cundao Lī (Tsung-Dao Lee / 李政道 (piņjiņā: Lǐ Zhèngdào), -) - ķīniešu/ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Li Džendao · Redzēt vairāk »

Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs

Lielais hadronu (pretkūļu) paātrinātājs jeb Lielais hadronu kolaiders ir Eiropas kodolpētījumu centra CERN (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire) lieljaudas daļiņu paātrinātājs hadronu(protonu un smago jonu) paātrināšanai.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs · Redzēt vairāk »

LIGO

LIGO (no — "lāzera interferometrijas gravitācijas viļņu observatorija") ir apjomīgs fizikas eksperiments, kas paredzēts gravitācijas viļņu atklāšanai.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un LIGO · Redzēt vairāk »

Londona

Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Londona · Redzēt vairāk »

Luijs de Brojī

Luijs de Brojī (dzimis, miris) bija franču fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Luijs de Brojī · Redzēt vairāk »

Luiss Alvaress

Luiss Volters Alvaress (-) - spāniski runājošās minoritātes amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Luiss Alvaress · Redzēt vairāk »

Luksemburga (pilsēta)

Luksemburga (luksemburgiešu: Lëtzebuerg) ir pilsēta Luksemburgas Lielhercogistes dienvidu daļā, Alzetes un Petruses upju sateces vietā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Luksemburga (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Magnētiskais lauks

Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »

Magnetohidrodinamika

Magnetohidrodinamika (MHD) ir fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošu gāzu vai šķidrumu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Magnetohidrodinamika · Redzēt vairāk »

Makss Borns

Makss Borns (dzimis, miris) - vācu fiziķis un matemātiķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Makss Borns · Redzēt vairāk »

Makss fon Laue

Makss fon Laue (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Makss fon Laue · Redzēt vairāk »

Makss Planks

Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Makss Planks · Redzēt vairāk »

Manne Sigbāns

Kārls Manne Jēorgs Sigbāns (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Manne Sigbāns · Redzēt vairāk »

Marija Geperta-Maiera

Marija Geperta-Maiera (dzimusi, mirusi) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķe.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Marija Geperta-Maiera · Redzēt vairāk »

Marija Sklodovska-Kirī

Marija Sklodovska-Kirī (dzimusi, mirusi) bija poļu izcelsmes Francijas zinātniece.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Marija Sklodovska-Kirī · Redzēt vairāk »

Marijs Gells-Manns

Marijs Gells-Manns (Murray Gell-Mann, dzimis) ir ebreju izcelsmes ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Marijs Gells-Manns · Redzēt vairāk »

Martins Rails

Sers Martins Rails (dzimis, miris) - britu radioastronoms.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Martins Rails · Redzēt vairāk »

Metroloģija

Metroloģija (no grieķu metros - "mērs" un logos - "vārds") ir zinātne par mērīšanu.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Metroloģija · Redzēt vairāk »

Mezoni

Mezoni (no grieķu μέσος - vidējais) ir subatomāras daļiņas — bozoni, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Mezoni · Redzēt vairāk »

Minhene

Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Minhene · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Nīlss Bors

Nīlss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nīlss Bors · Redzēt vairāk »

Neitrīno

Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Neitrīno · Redzēt vairāk »

Neitrons

Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Neitrons · Redzēt vairāk »

Niķelis

Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Niķelis · Redzēt vairāk »

Nikolajs Basovs

Nikolajs Basovs (dzimis, miris) bija PSRS un Krievijas fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nikolajs Basovs · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija

Nobela prēmijas medaļa. Nobela prēmijas medaļa par sasniegumiem fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā un literatūrā Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija fizikā

rentgenstaru atklāšanu). Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nobela prēmija fizikā · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija, oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Nukloni

Nukloni (- kodols) ir atoma kodola sastāvā ietilpstošo subatomāro daļiņu - protonu un neitronu - kopīgs nosaukums.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Nukloni · Redzēt vairāk »

Optiskā šķiedra

Optiskās šķiedras Optiskā šķiedra ir caurspīdīga dielektriska materiāla šķiedra, kas speciāli izstrādāta gaismas impulsu pārraidei.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Optiskā šķiedra · Redzēt vairāk »

Oscilators

Oscilators (- šūpoties, svārstīties) ir jebkura ierīce, kurā notiek svārstības, piemēram, diegā iekārts atsvars vai atspere, uz kuras novietots smags objekts.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Oscilators · Redzēt vairāk »

Oto Šterns

Oto Šterns (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes Vācijas, vēlāk ASV fiziķis, 1943.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Oto Šterns · Redzēt vairāk »

Ouens Čemberlens

Ouens Čemberlens (Owen Chamberlain, —) bija ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ouens Čemberlens · Redzēt vairāk »

Ouens Ričardsons

Sers Ouens Villanss Ričardsons (dzimis, miris) bija britu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ouens Ričardsons · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Patriks Blekets

Patriks Meinards Stjuarts Blekets, barons Blekets (dzimis, miris) - angļu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Patriks Blekets · Redzēt vairāk »

Pauli princips

kvantu skaitļu kombināciju, var būt ne vairāk kā 2 elektroni ar pretēji vērstiem spiniem (uz augšu un uz leju vērstās bultiņas), jo Pauli princips nosaka, ka elektroniem atomā jāatšķiras vismaz ar spinu, ja pārējie kvantu skaitļi ir vienādi Pauli aizlieguma princips vai aizlieguma likums kvantu mehānikā ir likumsakarība, kas nosaka, ka divi vai vairāki identiski fermioni (daļiņas ar pusveselu spinu) kādā sistēmā, piemēram, atomā vai molekulā, nevar vienlaikus atrasties vienā kvantu stāvoklī.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pauli princips · Redzēt vairāk »

Pārnova

Keplera pārnova ''SN 1604'' Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pārnova · Redzēt vairāk »

Pāvels Čerenkovs

Pāvels Čerenkovs (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pāvels Čerenkovs · Redzēt vairāk »

Pīters Higss

Pīters Veirs Higss (dzimis) ir britu fiziķis teorētiķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pīters Higss · Redzēt vairāk »

Pīters Zēmanis

Pīters Zēmanis ( —) bija nīderlandiešu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pīters Zēmanis · Redzēt vairāk »

Persijs Viljamss Bridžmens

Persijs Viljamss Bridžmens (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Persijs Viljamss Bridžmens · Redzēt vairāk »

Peters Grīnbergs

Peters Grīnbergs (dzimis, miris fz-juelich.de) ir vācu fiziķis, viens no gigantiskās magnētiskās pretestības atklājējiem.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Peters Grīnbergs · Redzēt vairāk »

Pjērs Kirī

Pjērs Kirī (dzimis, miris) bija franču fiziķis, pētījis kristalogrāfiju, magnētismu, pjezoelektrisko efektu un radioaktivitāti, Nobela prēmijas laureāts.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pjērs Kirī · Redzēt vairāk »

Pjotrs Kapica

Pjotrs Kapica (dzimis, miris) bija padomju/krievu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pjotrs Kapica · Redzēt vairāk »

Plazma

Dekoratīvā plazmas lampa Plazmas televizors Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir viens no četriem vielas agregātstāvokļiem.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Plazma · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Polija · Redzēt vairāk »

Polimēri

atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Polimēri · Redzēt vairāk »

Pols Diraks

Pols Adrians Moriss Diraks (dzimis, miris) - angļu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pols Diraks · Redzēt vairāk »

Pozitrons

Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pozitrons · Redzēt vairāk »

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Protons · Redzēt vairāk »

Pulsārs

Shematisks pulsāra skats. Sfēra vidū attēlo neitronu zvaigzni, līknes attēlo magnētisko lauku, bet konusi starojuma kūļus. Pulsārs ir rotējoša neitronu zvaigzne.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pulsārs · Redzēt vairāk »

Pusvadītājs

Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pusvadītājs · Redzēt vairāk »

Radioaktivitāte

Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »

Reliktstarojums

Reliktstarojums — zemas intensitātes kosmiskais radiostarojums, kas aizpilda Visumu un veido vienmērīgu radiostarojuma fonu ar niecīgām intensitātes fluktuācijām.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Reliktstarojums · Redzēt vairāk »

Rentgendifraktometrija

Rentgendifraktometrija ir kristalogrāfijas metode, kurā iegūst un analizē rentgenstaru difrakcijas ainu kristālos, lai noteiktu kristālrežģa īpašības.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Rentgendifraktometrija · Redzēt vairāk »

Rentgenstari

Rentgenlampa Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks kā ultravioletajam starojumam, bet lielāks kā gamma stariem.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Rentgenstari · Redzēt vairāk »

Ričards Fainmens

Ričards Filipss Fainmens (dzimis, miris) bija amerikāņu zinātnieks.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ričards Fainmens · Redzēt vairāk »

Rikardo Džakoni

Rikardo Džakoni (Riccardo Giacconi) (*1931. gada 6.oktobrī Dženovā) — itāliešu izcelsmes ASV astrofiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Rikardo Džakoni · Redzēt vairāk »

Roberts Milikens

Roberts Endrū Milikens (Robert Andrews Millikan, -) bija ASV fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Roberts Milikens · Redzēt vairāk »

Roberts Vilsons

Roberts Vudrovs Vilsons (dzimis Hjūstonā, Teksasā, ASV) ir amerikāņu astronoms un fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Roberts Vilsons · Redzēt vairāk »

Rudolfs Mesbauers

Rudolfs Ludvigs Mesbauers (Rudolf Ludwig Mößbauer; dzimis, miris) bija Vācijas fiziķis, darbojies atoma kodolu un elementārdaļiņu fizikas jomā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Rudolfs Mesbauers · Redzēt vairāk »

Sārmi

Par sārmiem sauc šķīstošos hidroksīdus - sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdus.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Sārmi · Redzēt vairāk »

Seržs Arošs

Seržs Arošs (dzimis) ir franču fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Seržs Arošs · Redzēt vairāk »

Sesils Pauels

Sesils Frenks Pauels (dzimis, miris) - britu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Sesils Pauels · Redzēt vairāk »

Sidneja

Sidneja (Sydney) ir lielākā Austrālijas pilsēta, Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Sidneja · Redzēt vairāk »

Siltums

Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Siltums · Redzēt vairāk »

Simetrija

Pa kreisi redzams aksiāli simetrisks zīmējums, bet pa labi — asimetrisks zīmējums Simetrija (symmetría — ‘atbilstība’, ‘samērīgums’) ir īpašība, kuras rezultātā ģeometriskas figūras vai ķermeņi saskan paši ar sevi, ja izpilda noteiktas pārveidošanas darbības.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Simetrija · Redzēt vairāk »

Simons van der Mērs

Simons van der Mērs (Simon van der Meer; dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis, kas strādāja daļiņu paātrinātāju jomā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Simons van der Mērs · Redzēt vairāk »

Skotija

Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Skotija · Redzēt vairāk »

Soči

Soči ir Krievijas kūrortpilsēta Krasnodaras novadā Melnās jūras krastā 1700 kilometru attālumā no Krievijas galvaspilsētas Maskavas.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Soči · Redzēt vairāk »

Sols Perlmuters

Sols Perlmuters (dzimis) ir amerikāņu astrofiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Sols Perlmuters · Redzēt vairāk »

Spektroskopija

prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no  — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Spektroskopija · Redzēt vairāk »

Spektrs

Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Spektrs · Redzēt vairāk »

Spiediens

Spiediens ir perpendikulārais spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Spiediens · Redzēt vairāk »

Starojums

Starojums, arī radiācija (— ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Starojums · Redzēt vairāk »

Stšelno

Stšelno (Strzelno) - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidiem no Inovroclavas.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Stšelno · Redzēt vairāk »

Stiprā mijiedarbība

Stiprā mijiedarbība ir stiprākais no četriem fundamentālajiem spēkiem dabā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Stiprā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

Stokholma

Stokholma ir pilsēta Zviedrijā, Baltijas jūras rietumu krasta pie Mēlara ezera.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Stokholma · Redzēt vairāk »

Strasbūra

Strasbūra (elzasiešu: Schdroosburi), arī Strasburga ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Strasbūra · Redzēt vairāk »

Subrahmanjans Čandrasekars

Subrahmanjans Čandrasekars (Subrahmanyan Chandrasekhar), pazīstams arī kā Čandra (Chandra; dzimis, miris), bija indiešu izcelsmes amerikāņu matemātiķis un fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Subrahmanjans Čandrasekars · Redzēt vairāk »

Supravadītspēja

Supravadītspēja ir strāvas vadīšana bez pretestības.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Supravadītspēja · Redzēt vairāk »

Tau daļiņa

Tau daļiņa jeb tau leptons (apzīmē ar grieķu burtu τ) ir nestabila elementārdaļiņa - smagākais no pazīstamajiem leptoniem.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tau daļiņa · Redzēt vairāk »

Tērauds

250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tērauds · Redzēt vairāk »

Telegrāfs

Telegrāfs (— 'tālu' un γραφειν — 'rakstīt') ir sistēma ziņojumu (telegrammu) pārraidei attālumā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Telegrāfs · Redzēt vairāk »

Teorētiskā fizika

Tārpejas vizualizācija — lai arī tā nekad nav novērota, matemātiskie modeļi un zinātniskās teorijas paredz tās pastāvēšanu Teorētiskā fizika ir fizikas apakšnozare, kurā tiek izstrādāti dabas parādību, kā arī to risināšanas matemātiskie modeļi.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Teorētiskā fizika · Redzēt vairāk »

Termoelektronu emisija

Termoelektronu emisija - brīvu elektronu atdalīšanās no sakarsētiem ķermeņiem jeb elektronu emisijas veids, kas pamatojas uz temperatūras iedarbību.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Termoelektronu emisija · Redzēt vairāk »

Tokija

Tokija (東京, Tōkyō), formāli Tokijas metropole (東京都, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektūrām un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc japāņu likumiem Tokija vienlaicīgi ir arī lielpilsēta.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tokija · Redzēt vairāk »

Tranzistors

Dažādi tranzistori Tranzistors (no transfer (pārnest) + resistor (rezistors)) - pusvadītāju ierīce, kura tiek izmantota elektronikā signālu pastiprināšanai, modulēšanai, ģenerēšanai u. c. Izšķir tranzistorus ar divām pusvadītāju pārejām (bipolārie tranzistori jeb tā saucamie pnp un npn tranzistori) un lauktranzistorus (FET).

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tranzistors · Redzēt vairāk »

Tuneļefekts

Elektronu kūļa atstarošanās no potenciāla barjeras un daļēja tunelēšanās caur to. Caur barjeru izgājušie elektroni redzami kā vājš plankums. Starp krītošo un atstaroto kūli novērojama interference elektronu viļņējādo īpašību dēļ Tuneļefekts ir elementārdaļiņas iziešana cauri potenciāla barjerai, ja tās pilnā enerģija (kura tunelēšanās laikā nemainās) ir mazāka par potenciāla barjeras augstumu.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tuneļefekts · Redzēt vairāk »

Tvaiks

Dzīvsudraba tvaiki ir ļoti indīgi Tvaiks ir vielas gāzveida stāvoklis apstākļos, kad gāzveida viela var atrasties līdzsvarā ar šķidru un cietu tās pašas vielas stāvokli.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Tvaiks · Redzēt vairāk »

Ungārija

Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ungārija · Redzēt vairāk »

Valters Bote

Valters Vilhelms Georgs Bote (dzimis, miris) bija vācu kodolfiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Valters Bote · Redzēt vairāk »

Varšava

Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Varšava · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vācija · Redzēt vairāk »

Vājā mijiedarbība

Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vājā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

Verners Heizenbergs

Verners Kārlis Heizenbergs (dzimis Vircburgā, miris Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »

Viktors Hess

Viktors Francis Hess (dzimis, miris) bija austriešu-amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viktors Hess · Redzēt vairāk »

Vilards Boils

Vilards Boils (Willard Sterling Boyle; dzimis, miris) bija Kanādas fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vilards Boils · Redzēt vairāk »

Vilhelms Rentgens

Vilhelms Konrāds Rentgens (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vilhelms Rentgens · Redzēt vairāk »

Vilhelms Vīns

Vilhelms Kārlis Verners Oto Fricis Francis Vīns (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vilhelms Vīns · Redzēt vairāk »

Viljams Alfrēds Faulers

Viljams Alfrēds Faulers (William Alfred Fowler, dzimis, miris) bija amerikāņu astrofiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viljams Alfrēds Faulers · Redzēt vairāk »

Viljams Šoklijs

Viljams Šoklijs (dzimis, miris) bija ASV fiziķis un izgudrotājs.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viljams Šoklijs · Redzēt vairāk »

Viljams Henrijs Bregs

Sers Viljams Henrijs Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis, ķīmiķis un matemātiķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viljams Henrijs Bregs · Redzēt vairāk »

Viljams Lorenss Bregs

Sers Viljams Lorenss Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Viljams Lorenss Bregs · Redzēt vairāk »

Vilnis

Viļņi uz ūdens virsmas. Vilnis ir svārstība, kura izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vilnis · Redzēt vairāk »

Vilsona kamera

Vilsona kamera Vilsona kamera ir ierīce, kas paredzēta lādētu daļiņu atstāto pēdu (treku) reģistrēšanai.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vilsona kamera · Redzēt vairāk »

Vitālijs Ginzburgs

Vitālijs Ginzburgs (dzimis 1916. gada 4.oktobrī, miris 2009. gada 8. novembrī) bija ebreju tautības PSRS un Krievijas fiziķis teorētiķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vitālijs Ginzburgs · Redzēt vairāk »

Volfgangs Pauli

Volfgangs Ernsts Pauli (Wolfgang Ernst Pauli, dzimis, miris) bija austriešu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Volfgangs Pauli · Redzēt vairāk »

Volters Brateins

Volters Hauzers Brateins (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Volters Brateins · Redzēt vairāk »

Vroclava

Vroclava, agrāk Breslava, ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vroclava · Redzēt vairāk »

Zilā krāsa

Dažādi zilās krāsas toņi Zilā krāsa ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 440 līdz 490 nm.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Zilā krāsa · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

Plejādes zvaigžņu kopa jeb Sietiņš Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur pašas zvaigznes gravitācija.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un Zviedrija · Redzēt vairāk »

10. decembris

10.

Jaunums!!: Nobela prēmijas laureāti fizikā un 10. decembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Nobela prēmijas fizikā laureātu uzskaitījums.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »