Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Nova Sola

Indekss Nova Sola

Nova Sola ir pilsēta Polijas rietumos, Lubušas vojevodistes dienvidos pie Odras upes.

15 attiecības: Aukstais karš, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators), Jaltas konference, Lubušas vojevodiste, Nova Solas apriņķis, Odera, Otrais pasaules karš, Polija, Polijas administratīvais iedalījums, Potsdamas konference, Sarkanā armija, Silēzija, Vācija.

Aukstais karš

sociālistiskajā Austrumberlīnē. Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.

Jaunums!!: Nova Sola un Aukstais karš · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas laiks

Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.

Jaunums!!: Nova Sola un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas vasaras laiks

Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.

Jaunums!!: Nova Sola un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »

Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)

Ferdinands I (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1558.

Jaunums!!: Nova Sola un Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators) · Redzēt vairāk »

Jaltas konference

"Lielais trijnieks" Jaltas konferencē: Vinstons Čērčils, Franklins Rūzvelts un Josifs Staļins Jaltas konference jeb Krimas konference notika 1945.

Jaunums!!: Nova Sola un Jaltas konference · Redzēt vairāk »

Lubušas vojevodiste

Lubušas vojevodiste (Województwo lubuskie) ir Polijas vojevodiste valsts rietumos.

Jaunums!!: Nova Sola un Lubušas vojevodiste · Redzēt vairāk »

Nova Solas apriņķis

Nova Solas apriņķis ir apriņķis Polijā, Lubušas vojevodistes dienvidos.

Jaunums!!: Nova Sola un Nova Solas apriņķis · Redzēt vairāk »

Odera

Odera, Odra (poļu un čehu - Odra, vācu - Oder) ir upe Eiropā, Polijas otrā lielākā upe.

Jaunums!!: Nova Sola un Odera · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Nova Sola un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Nova Sola un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas administratīvais iedalījums

Polijas novietojums Polijas administratīvo iedalījumu veido 16 vojevodistes (vēsturiskais latviešu nosaukums - vaivadijas) (poļu: województwo).

Jaunums!!: Nova Sola un Polijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Potsdamas konference

Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS. Potsdamas konference notika 1945.

Jaunums!!: Nova Sola un Potsdamas konference · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā Armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Nova Sola un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Silēzija

Silēzijas heraldiskā zīme - melnais ērglis Lejassilēzijas vojevodistes ģerbonī. Silēzija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas teritorijā un mazākas daļas Čehijā un Vācijā.

Jaunums!!: Nova Sola un Silēzija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Nova Sola un Vācija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Neizalca pie Oderas, Neusalz an der Oder, Nowa Sól.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »