Ātrāk nekā pārlūku!
25 attiecības: Askolds un Dirs, Austrumromas impērija, Ļeņingradas apgabals, Igors Rurikovičs, Kijiva, Kijivas kņaziene Olga, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Konstantinopole, Novgorodas kņazi, Pagānisms, Rurika dinastija, Ruriks, Senkrievu valoda, Smoļenska, Staraja Ladoga, Varjagi, Veļikijnovgoroda, Volhovas rajons, 879. gads, 882. gads, 911. gads, 912. gads, 922. gads, 944. gads.
Askolds un Dirs
Askolds un Dirs bija pusleģendāri pirmie varjagu Kijivas kagani līdz 882.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Askolds un Dirs · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Ļeņingradas apgabals
Ļeņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras un pie valsts robežas ar Igauniju un Somiju.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Ļeņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Igors Rurikovičs
Ar sarkanu līniju apjozta Gardarīkes teritorija Invgara valdīšanas beigās (ap 960. gadu), ar oranžu līniju viņa dēla Svendoslava iekarojumi (964—970), ar violetu līniju Austrumromas impērijas teritorija.Kijivas kagans Ingvars ievāc meslus no drevļaniem (K.Ļebedeva zīmējums 20. gadsimta sākumā) Igors Rurikovičs (baznīcslāvu: Игорь) jeb Ingvars (senskandināvu: Ingvarr,; dzimis ap 878., miris 945. gadā) bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 912.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Igors Rurikovičs · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Kijiva · Redzēt vairāk »
Kijivas kņaziene Olga
Olga (baznīcslāvu:О́льга, (citā sāgā - Allogia), pēc kristīšanās Helēna; dzimusi ap 890. gadu, mirusi) bija Kijivas lielkņaziene, pirmā kristītā Kijivas Krievzemes valdniece.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Kijivas kņaziene Olga · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Pagānisms · Redzēt vairāk »
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Rurika dinastija · Redzēt vairāk »
Ruriks
rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Ruriks · Redzēt vairāk »
Senkrievu valoda
Svjatoslava laikā izdotas grāmatas (1073) Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ) jeb senaustrumslāvu valoda bija 7.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Senkrievu valoda · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Staraja Ladoga
9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10. gs. - iespējams, visvecākais rakstu piemineklis Senajā Krievzemē Staraja Ladoga (— ‘Vecā Lādoga’) ir vēsturisks ciems, līdz 1703.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Staraja Ladoga · Redzēt vairāk »
Varjagi
Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Varjagi · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Volhovas rajons
Volhovas rajons ir Krievijas Ļeņingradas apgabala administratīvais rajons.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un Volhovas rajons · Redzēt vairāk »
879. gads
879.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un 879. gads · Redzēt vairāk »
882. gads
882.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un 882. gads · Redzēt vairāk »
911. gads
911.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un 911. gads · Redzēt vairāk »
912. gads
912.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un 912. gads · Redzēt vairāk »
922. gads
922.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un 922. gads · Redzēt vairāk »
944. gads
944.
Jaunums!!: Oļegs (kņazs) un 944. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Novgorod, Novgorodas Oļegs, Oleg of Novgorod, Oļegs Viedais, Viedais Helgi.
