Ātrāk nekā pārlūku!
58 attiecības: Alksnīne, Atmežošana, Šilute, Baltijas jūra, Birštona, Dārzs, Dievkalpojums, Eiropas Savienība, Fēmarna, Jodkrante, Kaļiņingradas apgabals, Klaipēda, Klaipēdas apriņķis, Krievija, Kurši, Kuršu joma, Kuršu kāpas, Kuršu kāpu nacionālais parks, Kuršu valoda, Lamata (zeme), Latviešu valoda, Latvija, Leba, Lietuva, Lietuvieši, Lietuviešu valoda, Nemuna, Nemunas delta, Neringa, Nida (Lietuva), Pervalka, Pilsāts, Pirmais pasaules karš, Polija, Prūšu valoda, Preila, Saulkrasti, Smiltīne, Smiltis, Vācija, Vācu valoda, Vējš, Velēna, Videvuts, 1385. gads, 15. novembris, 1569. gads, 16. gadsimts, 17. gadsimts, 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana, ..., 19. gadsimts, 1904. gads, 1923. gads, 1946. gads, 1947. gads, 1961. gads, 1997. gads, 20. gadsimts. Izvērst indekss (8 vairāk) »
Alksnīne
Alksnīne ir viensēta Lietuvas Republikā.
Jaunums!!: Neringa un Alksnīne · Redzēt vairāk »
Atmežošana
Maraņaunas štatā, 2016 Atmežošana jeb mežu izciršana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.
Jaunums!!: Neringa un Atmežošana · Redzēt vairāk »
Šilute
Šilute ir pilsēta Klaipēdas apriņķī Lietuvas rietumos, starp Klaipēdu un Krievijas robežu (Kaļiņingradas apgabalu).
Jaunums!!: Neringa un Šilute · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Neringa un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Birštona
Birštona ir kūrortpilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienviddaļā.
Jaunums!!: Neringa un Birštona · Redzēt vairāk »
Dārzs
Sakņu dārzs. Krāšņumdārzs. Dārzs ir cilvēku radīta mākslīgā ekosistēma, kurā aug cilvēka stādīti koki, krūmi un puķes.
Jaunums!!: Neringa un Dārzs · Redzēt vairāk »
Dievkalpojums
Dievkalpojums — ceremoniju un kulta darbību (lūgšanu, sprediķu, slavinājumu, ziedojumu, sakramentu u.c.) kopums, ko ticīgie veltī dieva pielūgšanai.
Jaunums!!: Neringa un Dievkalpojums · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Neringa un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Fēmarna
Fēmarna ir Vācijas Šlēsvigas-Holšteinas zemē ietilpstoša sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Neringa un Fēmarna · Redzēt vairāk »
Jodkrante
Jodkrante ( — 'Melnkraste') jeb Šatenurta (kursenieku: Šatnūrta vai Šatnūrte) ir apdzīvota vieta Lietuvas Republikā.
Jaunums!!: Neringa un Jodkrante · Redzēt vairāk »
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Jaunums!!: Neringa un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Neringa un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Klaipēdas apriņķis
Klaipēdas apriņķis ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts rietumos pie Baltijas jūras.
Jaunums!!: Neringa un Klaipēdas apriņķis · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Neringa un Krievija · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Neringa un Kurši · Redzēt vairāk »
Kuršu joma
Kuršu joma ir saldūdens piekrastes lagūna Baltijas jūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Neringa un Kuršu joma · Redzēt vairāk »
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Jaunums!!: Neringa un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »
Kuršu kāpu nacionālais parks
Kuršu kāpu nacionālais parks jeb Kuršu strēles nacionālais parks ir viens no pieciem Lietuvas nacionālajiem parkiem.
Jaunums!!: Neringa un Kuršu kāpu nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Kuršu valoda
Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemes rietumus un Lietuvas ziemeļrietumus.
Jaunums!!: Neringa un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »
Lamata (zeme)
''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Lamatas zeme ar galveno pilsētu Rusni (''Ruß'') atradās pie Kuršu jomas. Lamata vai Lamotina (terra Lamotina; Lamentin) bija skalvju apdzīvota teritorija Nemunas pietekas Minijas baseinā pie Kuršu jomas.
Jaunums!!: Neringa un Lamata (zeme) · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Neringa un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Neringa un Latvija · Redzēt vairāk »
Leba
Leba - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, osta pie Baltijas jūras uz ziemeļiem no Lemborkas.
Jaunums!!: Neringa un Leba · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Neringa un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Neringa un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Neringa un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Neringa un Nemuna · Redzēt vairāk »
Nemunas delta
Nemunas delta ir Nemunas upes ieteka (delta) Baltijas jūras Kuršu jomā Lietuvā pie tās robežas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu.
Jaunums!!: Neringa un Nemunas delta · Redzēt vairāk »
Neringa
Neringa ir Lietuvas kūrortpilsēta Klaipēdas apriņķī Kuršu kāpas pussalā, Baltijas jūras un Kuršu jomas līča krastā.
Jaunums!!: Neringa un Neringa · Redzēt vairāk »
Nida (Lietuva)
Nida (kursenieku: Nīde) ir apdzīvota vieta Mazajā Lietuvā.
Jaunums!!: Neringa un Nida (Lietuva) · Redzēt vairāk »
Pervalka
Pervalka jeb Pērvelka (kursenieku: Pērvelka) ir apdzīvota vieta Lietuvas Republikā.
Jaunums!!: Neringa un Pervalka · Redzēt vairāk »
Pilsāts
Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.
Jaunums!!: Neringa un Pilsāts · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Neringa un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Neringa un Polija · Redzēt vairāk »
Prūšu valoda
Prūšu valoda var būt.
Jaunums!!: Neringa un Prūšu valoda · Redzēt vairāk »
Preila
Preila jeb Preiļi (kursenieku: Preiļi vai Prēle) ir apdzīvota vieta Lietuvas Republikā.
Jaunums!!: Neringa un Preila · Redzēt vairāk »
Saulkrasti
Saulkrasti ir pilsēta Vidzemes rietumos, Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: Neringa un Saulkrasti · Redzēt vairāk »
Smiltīne
Smiltīne ir apdzīvota vieta (pilsētas daļa) Lietuvas Republikā.
Jaunums!!: Neringa un Smiltīne · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Neringa un Smiltis · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Neringa un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Neringa un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Jaunums!!: Neringa un Vējš · Redzēt vairāk »
Velēna
Sarullēta velēna Velēna ir daudzgadīgu augu sakņu caurausta augsnes virskārta.
Jaunums!!: Neringa un Velēna · Redzēt vairāk »
Videvuts
Pērkons un Patrimps. Videvuts (Widewuto) prūšu mitoloģijā bija kultūrvaronis, kurš kopā ar savu brāli Brutenu pa jūru esot ieradies Prūsijā un prūšiem ieviesis sabiedrisko iekārtu, nodibinājis laicīgo varu un ticis iecelts par to valdnieku.
Jaunums!!: Neringa un Videvuts · Redzēt vairāk »
1385. gads
1385.
Jaunums!!: Neringa un 1385. gads · Redzēt vairāk »
15. novembris
15.
Jaunums!!: Neringa un 15. novembris · Redzēt vairāk »
1569. gads
1569.
Jaunums!!: Neringa un 1569. gads · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Neringa un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Neringa un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana
Aptaujas lapas A forma (''Переписной лист формы «А»'') zemnieku saimniecībām lauku kopienās. 1897.
Jaunums!!: Neringa un 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Neringa un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1904. gads
1904.
Jaunums!!: Neringa un 1904. gads · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: Neringa un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: Neringa un 1946. gads · Redzēt vairāk »
1947. gads
1947.
Jaunums!!: Neringa un 1947. gads · Redzēt vairāk »
1961. gads
1961.
Jaunums!!: Neringa un 1961. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: Neringa un 1997. gads · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Neringa un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Neringas pašvaldība, Nēringas pašvaldība.
