Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Akmeņogles, Apvienotā Karaliste, Arktika, Arktiskā pētniecības stacija, AWIPEV, Špicbergena, Ķīna, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Cepelīna, Dasana, Dienvidkoreja, Diridžibile Italia, Francija, Himādri, Huanhe (polārstacija), Indija, Itālija, Japāna, Kalnrūpniecība, Kartverket Ģeodēziskā Zemes observatorija, Koldeveja, Kongsfjords, Korbela, Nīderlande, Nīderlandes polārstacija, NIPR observatorija, Norvēģija, Oskara II Zeme, Polārstacija, Rabo, Suverēno valstu uzskaitījums, Svalbāra, Svalraka, Sverdrupa, Vācija.
Akmeņogles
Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.
Jaunums!!: Nīolesunna un Akmeņogles · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Nīolesunna un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Jaunums!!: Nīolesunna un Arktika · Redzēt vairāk »
Arktiskā pētniecības stacija
Arktiskā pētniecības stacija ir Apvienotās Karalistes sezonāla polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Arktiskā pētniecības stacija · Redzēt vairāk »
AWIPEV
AWIPEV Arktiskā pētniecības bāze ir Francijas un Vācijas vissezonas apvienotā pētniecības bāze Arktikā.
Jaunums!!: Nīolesunna un AWIPEV · Redzēt vairāk »
Špicbergena
Špicbergena, agrāk arī Rietumšpicbergena, ir Norvēģijai piederoša sala Arktikā, lielākā no Svalbāras arhipelāgas salām.
Jaunums!!: Nīolesunna un Špicbergena · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Ķīna · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Jaunums!!: Nīolesunna un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Jaunums!!: Nīolesunna un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »
Cepelīna
Cepelīna vai Cepelīnas observatorija ir Norvēģijas vasaras sezonas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Cepelīna · Redzēt vairāk »
Dasana
Dasana ir Korejas Republikas vissezonas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Dasana · Redzēt vairāk »
Dienvidkoreja
Korejas Republika (Daehan Minguk), neoficiāli saukta arī Dienvidkoreja, ir prezidentāla republika Āzijas austrumos, Korejas pussalas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Dienvidkoreja · Redzēt vairāk »
Diridžibile Italia
Diridžibile Italia ir Itālijas vissezonas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Diridžibile Italia · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Nīolesunna un Francija · Redzēt vairāk »
Himādri
Himādri ir Indijas vasaras sezonas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Himādri · Redzēt vairāk »
Huanhe (polārstacija)
Huanhe (Huánghé Zhàn) ir Ķīnas Tautas Republikas vasaras sezonas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Huanhe (polārstacija) · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Indija · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Itālija · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Nīolesunna un Japāna · Redzēt vairāk »
Kalnrūpniecība
vara raktuves Čīlē Kalnrūpniecība ir rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī ar to izpēti un bagātināšanu.
Jaunums!!: Nīolesunna un Kalnrūpniecība · Redzēt vairāk »
Kartverket Ģeodēziskā Zemes observatorija
Kartverket Ģeodēziskā Zemes observatorija ir Norvēģijas kartogrāfijas pārvaldes Kartverket ģeodēziskā observatorija Arktikā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Kartverket Ģeodēziskā Zemes observatorija · Redzēt vairāk »
Koldeveja
Koldeveja ir Vācijas vissezonas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Koldeveja · Redzēt vairāk »
Kongsfjords
Kongsfjords (— ‘karaļa fjords’) ir fjords Špicbergenas salas ziemeļrietumos, Svalbārā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Kongsfjords · Redzēt vairāk »
Korbela
Korbela ir Francijas vasaras polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Korbela · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Nīolesunna un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Nīderlandes polārstacija
Nīderlandes polārstacija ir Nīderlandes vasaras polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Nīderlandes polārstacija · Redzēt vairāk »
NIPR observatorija
NIPR observatorija vai Nīolesunnas stacija ir Japānas vasaras sezonas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Nīolesunna un NIPR observatorija · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Nīolesunna un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Oskara II Zeme
Oskara II Zeme ir dabas apgabals Špicbergenas rietumu daļā, Svalbārā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Oskara II Zeme · Redzēt vairāk »
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Polārstacija · Redzēt vairāk »
Rabo
Rabo ir Francijas vissezonas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Rabo · Redzēt vairāk »
Suverēno valstu uzskaitījums
Zambija - Zālamana Salas - Ziemeļkoreja - Ziemeļmaķedonija - Zimbabve - Zviedrija Kategorija:Politiskā ģeogrāfija Kategorija:Valstu uzskaitījumi.
Jaunums!!: Nīolesunna un Suverēno valstu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Jaunums!!: Nīolesunna un Svalbāra · Redzēt vairāk »
Svalraka
Svalbāras raķešu poligons (vai SvalRak) ir zondēšanas raķešu palaišanas komplekss Arktikā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Svalraka · Redzēt vairāk »
Sverdrupa
Sverdrupa ir Norvēģijas vissezonas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Nīolesunna un Sverdrupa · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Nīolesunna un Vācija · Redzēt vairāk »
