Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Andris Bērziņš (Latvijas prezidents), Autine, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Autoceļš P3, Autoceļš P32, Cēsis, Cēsu novads, Ciems (biezi apdzīvota vieta), Elizabete Petrovna, Jānis Frīdrihs Baumanis, Krievijas Impērija, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Latvijas Valsts prezidents, Līvzemes dalīšanas līgums, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas karš, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Mārcienas muiža, Mergupe, Nītaures luterāņu baznīca, Nītaures pagasts, Nītaures pils, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīga, Satezele, Septiņgadu karš, Siguldas komturi, Valters fon Nortekens, Vilhelms fon Fermors, Zobenbrāļu ordenis, Zviedru Vidzeme.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Nītaure un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)
Andris Bērziņš (dzimis Nītaurē) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2011—2015).
Jaunums!!: Nītaure un Andris Bērziņš (Latvijas prezidents) · Redzēt vairāk »
Autine
Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.
Jaunums!!: Nītaure un Autine · Redzēt vairāk »
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Jaunums!!: Nītaure un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »
Autoceļš P3
| | P3 autoceļš Garkalne—Alauksts ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Pierīgu ar Piebalgu Vidzemes vidienē.
Jaunums!!: Nītaure un Autoceļš P3 · Redzēt vairāk »
Autoceļš P32
| | P32 autoceļš Augšlīgatne—Skrīveri ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A2 Augšlīgatnē ar autoceļu A6 pie Skrīveriem.
Jaunums!!: Nītaure un Autoceļš P32 · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Nītaure un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu novads
Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Nītaure un Cēsu novads · Redzēt vairāk »
Ciems (biezi apdzīvota vieta)
Biezi apdzīvota vieta jeb ciems (no 1936. gada) bija apdzīvoto vietu kategorija pirmskara Latvijas Republikā.
Jaunums!!: Nītaure un Ciems (biezi apdzīvota vieta) · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Nītaure un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Jānis Frīdrihs Baumanis
Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, Vidzemes guberņas arhitekts (1870—1880).
Jaunums!!: Nītaure un Jānis Frīdrihs Baumanis · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Nītaure un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (saīsināti LĢIA) ir vadošā Latvijas Republikas iestāde valsts politikas īstenošanā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā, kas atrodas aizsardzības ministra pārraudzībā.
Jaunums!!: Nītaure un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra · Redzēt vairāk »
Latvijas Valsts prezidents
Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.
Jaunums!!: Nītaure un Latvijas Valsts prezidents · Redzēt vairāk »
Līvzemes dalīšanas līgums
Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Jaunums!!: Nītaure un Līvzemes dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Nītaure un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Nītaure un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Nītaure un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Nītaure un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Nītaure un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Mārcienas muiža
Mārcienas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Mārcienas muižas ēku drupas mūsdienās (2000). Mārcienas muiža bija muiža Mārcienas pagasta teritorijā.
Jaunums!!: Nītaure un Mārcienas muiža · Redzēt vairāk »
Mergupe
Mergupe (arī Merga, Mērgupe, augštecē Būnēnu strauts) ir Lielās Juglas kreisā satekupe Cēsu, Siguldas un Ogres novados.
Jaunums!!: Nītaure un Mergupe · Redzēt vairāk »
Nītaures luterāņu baznīca
Nītaures evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Cēsu novada Nītaures pagasta Nītaurē, Mergupes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Nītaure un Nītaures luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Nītaures pagasts
Nītaures pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos.
Jaunums!!: Nītaure un Nītaures pagasts · Redzēt vairāk »
Nītaures pils
Nītaures pils un baznīca kartē (Stokholmas kara arhīvs, 1701) Nītaures pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums pie Mergupes.
Jaunums!!: Nītaure un Nītaures pils · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Nītaure un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Nītaure un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Nītaure un Rīga · Redzēt vairāk »
Satezele
Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.
Jaunums!!: Nītaure un Satezele · Redzēt vairāk »
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Jaunums!!: Nītaure un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
Siguldas komturi
Siguldas komturu rezidence - Siguldas ordeņa pils mūsdienās. Siguldas ordeņa pils 19. gadsimta beigās. Siguldas komturi bija Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas ordeņa pārvaldnieki vecajā Siguldas ordeņa pilī laikā no 1231.
Jaunums!!: Nītaure un Siguldas komturi · Redzēt vairāk »
Valters fon Nortekens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Rābenavas Nordeku (''Nordeck zur Rabenau'') dzimtas ģerbonis (no "Johann Siebmachers Wappenbuch"). Valters fon Nortekens vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270.
Jaunums!!: Nītaure un Valters fon Nortekens · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Fermors
Ģenerālis Viljams Fermors 1765. gada gleznā Viljams Fermors (1702-1771) bija skotu un vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Nītaure un Vilhelms fon Fermors · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Nītaure un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Nītaure un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
