Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Blok D, Blok DM, Blok DM-SL, Buran, Kosmiskais aparāts, Kosmiskais velkonis, Kosmosa kuģis, Krievija, Mēness, Mir (orbitālā stacija), Nesējraķete, Orbitālā stacija, Pirs (SKS), Progress (kosmosa kuģu sērija), Progress-M, R-7 (raķete), Sergejs Koroļovs, Sojuz (kosmosa kuģu sērija), Sojuz (nesējraķešu saime), Sojuz-TMA, Starpkontinentālā ballistiskā raķete, Starpplanētu zonde, Starptautiskā kosmosa stacija, Voshod (kosmosa kuģis), Vostok (kosmosa kuģis), Zemes mākslīgais pavadonis, 1946. gads.
Blok D
Blok D Blok D ir PSRS/Krievijas kosmisko velkoņu saime, kas paredzēti kosmisko aparātu ievadīšanai augstākās Zemes orbītās vai arī trajektorijās uz Mēnesi vai citām planētām.
Jaunums!!: RKK Energija un Blok D · Redzēt vairāk »
Blok DM
Blok DM - PSRS/Krievijas kosmisko velkoņu grupa, kas paredzēta kosmisko aparātu ievadīšanai augstākās Zemes orbītās.
Jaunums!!: RKK Energija un Blok DM · Redzēt vairāk »
Blok DM-SL
Blok DM-SL- kosmiskais velkonis, kuru izmanto nesējraķetēs Zeņit kā augšējo pakāpi.
Jaunums!!: RKK Energija un Blok DM-SL · Redzēt vairāk »
Buran
Buran bija padomju daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis, kura vienīgais lidojums notika 1988.
Jaunums!!: RKK Energija un Buran · Redzēt vairāk »
Kosmiskais aparāts
Kosmiskais aparāts (KA) ir pilotējams vai automātisks aparāts, kas veic lidojumu ārpus Zemes atmosfēras blīvajiem slāņiem, kā arī transportlīdzeklis, kas to nogādā orbītā.
Jaunums!!: RKK Energija un Kosmiskais aparāts · Redzēt vairāk »
Kosmiskais velkonis
Kosmiskais velkonis, arī starporbitālais buksieris - nesējraķetes pakāpe vai raķešbloku komplekss, kas paredzēts derīgās kravas - kosmiskā aparāta pārvietošanai no vienas orbītas uz citu vai trajektorijā uz citām planētām.
Jaunums!!: RKK Energija un Kosmiskais velkonis · Redzēt vairāk »
Kosmosa kuģis
ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.
Jaunums!!: RKK Energija un Kosmosa kuģis · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: RKK Energija un Krievija · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: RKK Energija un Mēness · Redzēt vairāk »
Mir (orbitālā stacija)
''Mir'' 1998. gadā Mir (— 'pasaule' vai 'miers') bija PSRS un vēlāk Krievijas zinātniski pētnieciskā orbitālā stacija.
Jaunums!!: RKK Energija un Mir (orbitālā stacija) · Redzēt vairāk »
Nesējraķete
Nesējraķete — kosmiskais nesējs, raķete, kuru izmanto kā transportlīdzekli kosmisko lidaparātu ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
Jaunums!!: RKK Energija un Nesējraķete · Redzēt vairāk »
Orbitālā stacija
Starptautiskā kosmiskā stacija 2007. gadā Orbitālā stacija — pilotējams, apdzīvojams kosmiskais lidaparāts Zemes orbītā, kurā ilgstoši dzīvo un strādā nomaināmas kosmonautu apkalpes.
Jaunums!!: RKK Energija un Orbitālā stacija · Redzēt vairāk »
Pirs (SKS)
Zvezda moduļa Pirs (— 'muliņš'), artikula numurs 240ГК N 1л, bija Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) krievu segmenta slūžu kamera un saslēgšanās nodalījums (sākotnējais nosaukums SO-1). Modulis tika palaists 2001.
Jaunums!!: RKK Energija un Pirs (SKS) · Redzēt vairāk »
Progress (kosmosa kuģu sērija)
Progress M-52 Progress ir bezpilota kosmosa kravas kuģu sērija.
Jaunums!!: RKK Energija un Progress (kosmosa kuģu sērija) · Redzēt vairāk »
Progress-M
240px Progress-M, zināms arī kā 7K-TGM (7К-ТГМ), ''GRAU'' indekss 11F615A55 (11Ф615А55), bija PSRS (vēlāk Krievijas) bezpilota kosmosa kravas kuģu sērija.
Jaunums!!: RKK Energija un Progress-M · Redzēt vairāk »
R-7 (raķete)
R-7 bija pirmā pasaulē starpkontinentālā ballistiskā raķete (SKBR), kuru izstrādāja PSRS 1950. gados.
Jaunums!!: RKK Energija un R-7 (raķete) · Redzēt vairāk »
Sergejs Koroļovs
Sergejs Koroļovs (Сергей Павлович Королёв; dzimis Žitomirā, tagad Ukrainā, miris Maskavā, Krievijā) bija padomju raķešu un kosmiskās tehnikas konstruktors.
Jaunums!!: RKK Energija un Sergejs Koroļovs · Redzēt vairāk »
Sojuz (kosmosa kuģu sērija)
Sojuz (— 'savienība') ir pilotējamu kosmosa kuģu sērija PSRS un Krievijā.
Jaunums!!: RKK Energija un Sojuz (kosmosa kuģu sērija) · Redzēt vairāk »
Sojuz (nesējraķešu saime)
Kosmosa kuģa Sojuz TMA-5 palaišana ar nesējraķeti Sojuz-FG Sojuz ir PSRS, vēlāk Krievijas nesējraķešu saime.
Jaunums!!: RKK Energija un Sojuz (nesējraķešu saime) · Redzēt vairāk »
Sojuz-TMA
Starptautisko kosmisko staciju Sojuz-TMA Krievijā būvēta kosmosa kuģa Sojuz pēdējā modifikācija, kas tika pielāgota Starptautiskās kosmiskās stacijas īpašajām vajadzībām.
Jaunums!!: RKK Energija un Sojuz-TMA · Redzēt vairāk »
Starpkontinentālā ballistiskā raķete
Starpkontinentālā ballistiskā raķete jeb SKBR (jeb ICBM) ir tālas darbības (vairāk nekā 5500 km) ballistiskā raķete.
Jaunums!!: RKK Energija un Starpkontinentālā ballistiskā raķete · Redzēt vairāk »
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Jaunums!!: RKK Energija un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »
Starptautiskā kosmosa stacija
Starptautiskā kosmosa stacija (SKS) ir orbitālās stacijas starptautisks projekts, kurā piedalās piecas kosmiskās aģentūras no ASV (NASA), Kanādas (CSA), Krievijas (Roskosmos), Eiropas (ESA) un Japānas (JAXA).
Jaunums!!: RKK Energija un Starptautiskā kosmosa stacija · Redzēt vairāk »
Voshod (kosmosa kuģis)
''Voshod'' 1 un 2 kosmosa kuģi Voshod (no "ausma", "lēkts") bija PSRS kosmosa kuģu sērija 1964.
Jaunums!!: RKK Energija un Voshod (kosmosa kuģis) · Redzēt vairāk »
Vostok (kosmosa kuģis)
Vostok ( — 'austrumi') bija pirmo PSRS kosmosa kuģu sērija 1960. gados.
Jaunums!!: RKK Energija un Vostok (kosmosa kuģis) · Redzēt vairāk »
Zemes mākslīgais pavadonis
Sputnik-1: Pirmais mākslīgais zemes pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu.
Jaunums!!: RKK Energija un Zemes mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: RKK Energija un 1946. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
OKB-1, RKK Eņergija, RKK Ènergija.
