Ātrāk nekā pārlūku!
24 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Brimmeri, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Elizabete Petrovna, Gustavs II Ādolfs, Klēts, Krievijas Impērija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krogs, Latvija, Latvijas PSR, Latvijas Senāts, Lāzberģis, Lielais Ziemeļu karš, Muižnieki (Bērzaunes pagasts), Neogotika, Odziena, Polija, Tīzenhauzeni, Vācija, Vecauces muiža, Vietalva, 1860. gadi, 1905. gada revolūcija Latvijā.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Brimmeri
Brimmeru no Jeriem (''Brummer aus dem Hause Seyershof'') dzimtas ģerbonis. Brimmeru no Tammikas (''Brummer aus dem Hause Tammik'') dzimtas ģerbonis. Brimmeri (vai Brummer) ir divas dažādas vācbaltiešu dzimtas, kas 16.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Brimmeri · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Klēts
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Klēts · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krogs
Vecumnieku pagasta, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs 18. gadsimta Ramas kroga ēka netālu no Bišumuižas Krogs ir ēka, kas bija paredzēta ceļotāju un zirgu atpūtai.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Krogs · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Latvijas Senāts
Fascija — Starptautiski atzīts tiesu varas simbols – ar saiti apsiets rīkšu saišķis, kurā iesiets cirvis un kuru apņem ozola lapas. Līdz 1940. gadam Latvijas Republikas tiesnešu un Latvijas Senāta Senatoru amata ķēdes centrālais elements. Latvijas Senāts bija Latvijas Republikas augstākā tiesa, kas pastāvēja no 1918.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Latvijas Senāts · Redzēt vairāk »
Lāzberģis
Lāzberģis ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Lāzberģis · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Muižnieki (Bērzaunes pagasts)
Muižnieki, agrāk — Grostona, ir ciems Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Muižnieki (Bērzaunes pagasts) · Redzēt vairāk »
Neogotika
Vestminsteras pils ir spilgts neogotikas piemērs Neogotika, arī Viktoriāņu gotika, ir arhitektūras stila periods, kurš aizsākās 19.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Neogotika · Redzēt vairāk »
Odziena
Odziena ir ciems Aizkraukles novada Vietalvas pagastā pie autoceļa P78.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Odziena · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Polija · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Vācija · Redzēt vairāk »
Vecauces muiža
Vecauces muižas kungu māja jeb Vecauces pils atrodas Dobeles novada Vecauces pagasta Vecaucē.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Vecauces muiža · Redzēt vairāk »
Vietalva
Vietalva ir ciems Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Odzienas muiža un Vietalva · Redzēt vairāk »
1860. gadi
Burukuģi pie ieejas Suecas kanālā Portsaidā (1880). 1860.
Jaunums!!: Odzienas muiža un 1860. gadi · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Odzienas muiža un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
