Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Okeāns

Indekss Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni ((okeanos)) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

69 attiecības: Alumīnijs, Antarktīda, Antarktikas cirkumpolārā straume, Atlantijas okeāns, Atmosfēra, Augi, Ūdens planēta, Bazalts, Bioloģiskā daudzveidība, Dabasgāze, Derīgie izrakteņi, Dienvidamerika, Dienvidu okeāns, Dzīvnieki, Eiropa, Eiropa (pavadonis), Elektrons, Fotosintēze, Gaisma, Golfa straume, Gondvāna, Gravitācija, Hidrosfēra, Indijas okeāns, Jūra, Jupiters (planēta), Klimats, Klusais okeāns, Kontinentālais šelfs, Kontinentālā Zemes garoza, Kontinents, Laurāzija, Līcis, Magma, Magnijs, Marianas dziļvaga, Marss (planēta), Molekula, Nafta, Neptūns (planēta), Okeanogrāfija, Okeāna dibens, Okeāna straume, Okeāniskā Zemes garoza, Organisms, Pangeja, Pasaules okeāni un jūras, Pasaules okeāns, Plūdmaiņas, Saturns (planēta), ..., Sauszeme, Silīcijs, Spektrs, Stihija, Subdukcija, Superkontinents, Tehnoloģija, Tektonika, Tropu josla, Urāns (planēta), Vidusokeāniskā grēda, Viesuļvētra, Vilnis, Zeme, Zemes garoza, Zemes mantija, Ziemeļu Ledus okeāns, 1995. gads, 2000. gads. Izvērst indekss (19 vairāk) »

Alumīnijs

Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.

Jaunums!!: Okeāns un Alumīnijs · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Okeāns un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Antarktikas cirkumpolārā straume

Antarktikas cirkumpolārā straume vai Rietumvēju straume ir aukstā okeāna straume, kas pulksteņa rādītāju virzienā no rietumiem uz austrumiem pilnībā apliec Antarktīdas kontinentu.

Jaunums!!: Okeāns un Antarktikas cirkumpolārā straume · Redzēt vairāk »

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Jaunums!!: Okeāns un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Okeāns un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Augi

Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Okeāns un Augi · Redzēt vairāk »

Ūdens planēta

Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.

Jaunums!!: Okeāns un Ūdens planēta · Redzēt vairāk »

Bazalts

Bazalts Bazalts ir vulkānisks iezis, kas satur vairāk nekā 65% laukšpatu, mazāk par 20% kvarcu un salīdzinoši daudz dzelzi un magniju.

Jaunums!!: Okeāns un Bazalts · Redzēt vairāk »

Bioloģiskā daudzveidība

Bioloģiskā daudzveidība jeb biodaudzveidība ir visu dzīvības formu variācija jebkurā bioloģiskās organizācijas līmenī.

Jaunums!!: Okeāns un Bioloģiskā daudzveidība · Redzēt vairāk »

Dabasgāze

Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.

Jaunums!!: Okeāns un Dabasgāze · Redzēt vairāk »

Derīgie izrakteņi

Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.

Jaunums!!: Okeāns un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »

Dienvidamerika

Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.

Jaunums!!: Okeāns un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »

Dienvidu okeāns

Dienvidu okeāns Dienvidu okeāns (arī Dienvidu polārais okeāns un Antarktīdas okeāns) ir okeāns, kas apņem Antarktīdu.

Jaunums!!: Okeāns un Dienvidu okeāns · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Okeāns un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Okeāns un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropa (pavadonis)

Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Okeāns un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (élektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Okeāns un Elektrons · Redzēt vairāk »

Fotosintēze

Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no — 'gaisma' un σύνθεσις — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēzes process no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.

Jaunums!!: Okeāns un Fotosintēze · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Okeāns un Gaisma · Redzēt vairāk »

Golfa straume

Šajā attēlā redzami temperatūras līmeņi Atlantijas okeānā. Golfa straume šeit attēlota dzeltenā un oranžā krāsā. Golfa straume sākotnēji veidojas siltajos ekvatoriālajos Āfrikas rietumu piekrastes ūdeņos, saplūstot divām atsevišķām straumēm - ziemeļekvatoriālajai un dienvidekvatoriālajai.

Jaunums!!: Okeāns un Golfa straume · Redzēt vairāk »

Gondvāna

Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).

Jaunums!!: Okeāns un Gondvāna · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Okeāns un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Hidrosfēra

Ūdens cikls Hidrosfēra (hydro- — ‘ūdens’,, sphaĩra — ‘lode’) ir viens no Zemes apvalkiem, kuru veido ūdens, kas atrodas okeānos, jūrās, virs zemes virsmas (ezeri, upes, purvi un citi iekšzemes ūdeņi) un pazemē (gruntsūdeņi).

Jaunums!!: Okeāns un Hidrosfēra · Redzēt vairāk »

Indijas okeāns

Indijas okeāna karte Indijas okeāns ir trešais lielākais okeāns pasaulē, kas aizņem ap 20% no pasaules ūdens virsmas.

Jaunums!!: Okeāns un Indijas okeāns · Redzēt vairāk »

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Jaunums!!: Okeāns un Jūra · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir piektā planēta no Saules, pieskaitāms pie gāzes gigantiem, tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns.

Jaunums!!: Okeāns un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Okeāns un Klimats · Redzēt vairāk »

Klusais okeāns

Klusā okeāna reljefa karte. Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.

Jaunums!!: Okeāns un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »

Kontinentālais šelfs

Mantija Kontinentālais šelfs vai vienkārši šelfs (no — 'sēklis' vai 'plaukts') ir kontinentu zemūdens apkārtne līdz apmēram 200 metru dziļumam (dažos gadījumos līdz pat 500—1500 m dziļumam).

Jaunums!!: Okeāns un Kontinentālais šelfs · Redzēt vairāk »

Kontinentālā Zemes garoza

Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.

Jaunums!!: Okeāns un Kontinentālā Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Kontinents

Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.

Jaunums!!: Okeāns un Kontinents · Redzēt vairāk »

Laurāzija

Laurāzijas un Gondvānas superkontinentu karte Laurāzija paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Gondvāna).

Jaunums!!: Okeāns un Laurāzija · Redzēt vairāk »

Līcis

Kalifornijas līcis - ietonēts ar gaišāku zilo krāsu Līcis ir ūdenstilpe, kuru no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Jaunums!!: Okeāns un Līcis · Redzēt vairāk »

Magma

Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.

Jaunums!!: Okeāns un Magma · Redzēt vairāk »

Magnijs

Magnijs (dažreiz nepareizi saukts par magnēziju) ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.

Jaunums!!: Okeāns un Magnijs · Redzēt vairāk »

Marianas dziļvaga

Marianas dziļvaga Marianas dziļvaga ir dziļākā zināmā okeāna dziļvaga uz Zemes.

Jaunums!!: Okeāns un Marianas dziļvaga · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Okeāns un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Okeāns un Molekula · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degošs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Okeāns un Nafta · Redzēt vairāk »

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.

Jaunums!!: Okeāns un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »

Okeanogrāfija

Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν - "rakstīt"), arī okeanoloģija ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.

Jaunums!!: Okeāns un Okeanogrāfija · Redzēt vairāk »

Okeāna dibens

Okeāna vidusgrēdas šķērsgriezums. Okeāna dibens (arī jūras dibens) ir okeāna vai jūras apakšējā daļa.

Jaunums!!: Okeāns un Okeāna dibens · Redzēt vairāk »

Okeāna straume

1943. gada jūras straumju karte Okeāna straume ir pastāvīga vai periodiska ūdens plūsma atklātajā okeānā vai jūrā.

Jaunums!!: Okeāns un Okeāna straume · Redzēt vairāk »

Okeāniskā Zemes garoza

Okeāniskās Zemes garozas izplatība un vecums - sarkanā krāsa apzīmē visjaunāko okeānisko Zemes garozu un zilā - visvecāko. Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem.

Jaunums!!: Okeāns un Okeāniskā Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Organisms

Bioloģijā un ekoloģijā organisms ir dzīva būtne.

Jaunums!!: Okeāns un Organisms · Redzēt vairāk »

Pangeja

Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.

Jaunums!!: Okeāns un Pangeja · Redzēt vairāk »

Pasaules okeāni un jūras

Pasaules okeāni un jūras kopā aizņem 71% no Zemes virsmas platības - 360 000 000 km².

Jaunums!!: Okeāns un Pasaules okeāni un jūras · Redzēt vairāk »

Pasaules okeāns

Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.

Jaunums!!: Okeāns un Pasaules okeāns · Redzēt vairāk »

Plūdmaiņas

Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.

Jaunums!!: Okeāns un Plūdmaiņas · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas planēta — sestā no Saules.

Jaunums!!: Okeāns un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Sauszeme

Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Okeāns un Sauszeme · Redzēt vairāk »

Silīcijs

Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.

Jaunums!!: Okeāns un Silīcijs · Redzēt vairāk »

Spektrs

Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.

Jaunums!!: Okeāns un Spektrs · Redzēt vairāk »

Stihija

Stihija var būt.

Jaunums!!: Okeāns un Stihija · Redzēt vairāk »

Subdukcija

Subdukcija ir zemes garozas kustības tektonisks process.

Jaunums!!: Okeāns un Subdukcija · Redzēt vairāk »

Superkontinents

Pangeja pirms aptuveni 300 miljoniem gadu Superkontinents ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē sauszemes masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu kontinentālās Zemes garozas gabalu (kratonu).

Jaunums!!: Okeāns un Superkontinents · Redzēt vairāk »

Tehnoloģija

Koka ritenis tika izgudrots ap 4000. gadu p. m. ē. Ar tehnoloģiju plašā nozīmē saprot materiālas lietas — instrumentus, mašīnas, iekārtas, aparātus, dažādas konstrukcijas —, kā arī to lietošanas iemaņas, paņēmienus un metodes sadzīves, saimniecisku, militāru vai citu mērķu sasniegšanai.

Jaunums!!: Okeāns un Tehnoloģija · Redzēt vairāk »

Tektonika

Zemes tektonisko plātņu karte Tektonika ir ģeoloģijas nozare, kas izmanto plātņu tektonikas teoriju.

Jaunums!!: Okeāns un Tektonika · Redzēt vairāk »

Tropu josla

Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimatiska josla, kas atrodas zemes vidusdaļā ap ekvatoru.

Jaunums!!: Okeāns un Tropu josla · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Jaunums!!: Okeāns un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

Vidusokeāniskā grēda

Vidusokeāniskā grēda ir zemūdens kalnu sistēma, kas veidojas no vairākām kalnu grēdām un veido Zemes garozas virsmas vislielākās lineārās nepārtraukto pacēlumu joslas.

Jaunums!!: Okeāns un Vidusokeāniskā grēda · Redzēt vairāk »

Viesuļvētra

Viesuļvētra Katrīna no kosmosa 2004. gada 26. martā. Viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras spiediens, bet tās ārējajā malā plosās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm.

Jaunums!!: Okeāns un Viesuļvētra · Redzēt vairāk »

Vilnis

Viļņi uz ūdens virsmas. Vilnis ir svārstība, kura izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.

Jaunums!!: Okeāns un Vilnis · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Okeāns un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes garoza

kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.

Jaunums!!: Okeāns un Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Zemes mantija

Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. '''augšējā mantija''', 4. '''apakšējā mantija''', 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: '''zemes garozas - mantijas robeža''', B: '''kodola - mantjas robeža''', C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām.

Jaunums!!: Okeāns un Zemes mantija · Redzēt vairāk »

Ziemeļu Ledus okeāns

Ziemeļu Ledus okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.

Jaunums!!: Okeāns un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »

1995. gads

1995.

Jaunums!!: Okeāns un 1995. gads · Redzēt vairāk »

2000. gads

2000.

Jaunums!!: Okeāns un 2000. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »