Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Okeāniskā Zemes garoza

Indekss Okeāniskā Zemes garoza

Okeāniskās Zemes garozas izplatība un vecums - sarkanā krāsa apzīmē visjaunāko okeānisko Zemes garozu un zilā - visvecāko. Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem.

37 attiecības: Alumīnija oksīds, Alumīnijs, Apvienotie Arābu Emirāti, Astenosfēra, Autopsija, Bazalts, Devons, Dzelzs, Gabro, Jura (periods), Kalcija oksīds, Kalcijs, Kaspijas jūra, Kālija oksīds, Kālijs, Klusais okeāns, Kontinentālā Zemes garoza, Kontinents, Litosfēra, Magnētiskais lauks, Magnijs, Māls, Metamorfisms, Nātrija oksīds, Nātrijs, Nogulumieži, Okeāns, Omāna, Planktons, Silīcija dioksīds, Silīcijs, Skābeklis, Subdukcija, Vidusokeāniskā grēda, Vulkāns, Zeme, Zemes mantija.

Alumīnija oksīds

Alumīnija oksīds (Al2O3) ir alumīnija un skābekļa binārais savienojums.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Alumīnija oksīds · Redzēt vairāk »

Alumīnijs

Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Alumīnijs · Redzēt vairāk »

Apvienotie Arābu Emirāti

Apvienotie Arābu Emirāti, saukti arī par AAE vai Emirātiem, ir valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Apvienotie Arābu Emirāti · Redzēt vairāk »

Astenosfēra

Zemes šķērsgriezums - astenosfēra atbilst augšējai mantijai Astenosfēra (no izdomāta grieķu vārda a + sthenos - "bez spēka") ir viens no slāņiem, kas veido Zemi, atrodas zem litosfēras dziļumā no 60 - 210 kilometriem līdz 300 - 410 km.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Astenosfēra · Redzēt vairāk »

Autopsija

Bartolomeja Angļa traktāta "Par lietu īpašībām" Autopsija (autos — ‘pats’,, opsis — ‘skats’) vai līķa sekcija, arī obdukcija ir līķa uzšķēršana patologanatomiskās izmeklēšanas nolūkos, nāves cēloņa noskaidrošanai.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Autopsija · Redzēt vairāk »

Bazalts

Bazalts Bazalts ir vulkānisks iezis, kas satur vairāk nekā 65% laukšpatu, mazāk par 20% kvarcu un salīdzinoši daudz dzelzi un magniju.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Bazalts · Redzēt vairāk »

Devons

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Devons · Redzēt vairāk »

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Dzelzs · Redzēt vairāk »

Gabro

ASV Gabro (no) ir magmatisks intruzīvs iezis.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Gabro · Redzēt vairāk »

Jura (periods)

Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Jura (periods) · Redzēt vairāk »

Kalcija oksīds

Stipri eksotermiskā kaļķu dzēšanas reakcija, kuras laikā temperatūra var sasniegt 300 °C Kalcija oksīds (CaO, nedzēstie kaļķi) ir balta, kristāliska viela, kas reaģē ar ūdeni.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Kalcija oksīds · Redzēt vairāk »

Kalcijs

Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Kalcijs · Redzēt vairāk »

Kaspijas jūra

Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »

Kālija oksīds

Nosaukums Kālija oksīds Ķīmiskā formulaK2O Molmasa94,196 g/mol Blīvums2350 kg/m3 Šķīdība ūdenīreaģē veidojot KOH Kušanas temperatūra 350 °C (sadalās par K2O2 un K) Nosaukums Kālija superoksīds Ķīmiskā formulaKO2 Molmasa71,10 g/mol Blīvums2140 kg/m3 Kušanas temperatūra 425 °C (sadalās) Kālija oksīds ir cieta viela, kas reaģē ar ūdeni un gaisa mitrumu veidojot kālija hidroksīdu.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Kālija oksīds · Redzēt vairāk »

Kālijs

Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Kālijs · Redzēt vairāk »

Klusais okeāns

Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »

Kontinentālā Zemes garoza

Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Kontinentālā Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Kontinents

Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Kontinents · Redzēt vairāk »

Litosfēra

Zemes šķērsgriezums - litosfēra iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas. Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") ir sacietējis planētas ārējais slānis.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Litosfēra · Redzēt vairāk »

Magnētiskais lauks

Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »

Magnijs

Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Magnijs · Redzēt vairāk »

Māls

Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Māls · Redzēt vairāk »

Metamorfisms

Metamorfisms ir minerālu vai ģeoloģiskās struktūras maiņa (atšķirīgs minerālu izvietojums) jau eksistējošos iežos (protolītos), bez protolīta izkausēšanas šķidrā magmā (cietvielu stāvokļa izmaiņas).

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Metamorfisms · Redzēt vairāk »

Nātrija oksīds

Nātrija oksīds ir cieta, kristāliska viela (kubiski kristāli), kas veidojas, oksidējoties nātrijam.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Nātrija oksīds · Redzēt vairāk »

Nātrijs

Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Nātrijs · Redzēt vairāk »

Nogulumieži

ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Nogulumieži · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Okeāns · Redzēt vairāk »

Omāna

Omāna (ʻUmān), oficiāli Omānas Sultanāts (سلطنة عُمان, Salṭanat ʻUmān), ir vidēji attīstīta valsts Āzijā, Arābijas pussalas austrumos.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Omāna · Redzēt vairāk »

Planktons

Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Planktons · Redzēt vairāk »

Silīcija dioksīds

Silīcija dioksīds (SiO2) normālos apstākļos ir cieta kristāliska viela.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Silīcija dioksīds · Redzēt vairāk »

Silīcijs

Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Silīcijs · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Subdukcija

Subdukcija Subdukcija (no) ir Zemes garozas kustības tektonisks process, kurā liela izmēra litosfēras plātne iebīdās zem citas plātnes.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Subdukcija · Redzēt vairāk »

Vidusokeāniskā grēda

Vidusokeāniskā grēda ir zemūdens kalnu sistēma, kas veidojas no vairākām kalnu grēdām un veido Zemes garozas virsmas vislielākās lineārās nepārtraukto pacēlumu joslas, ko dēvē arī par Vidusokeānisko riftu.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Vidusokeāniskā grēda · Redzēt vairāk »

Vulkāns

Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Vulkāns · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes mantija

Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. '''augšējā mantija''', 4. '''apakšējā mantija''', 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: '''zemes garozas — mantijas robeža''', B: '''kodola — mantijas robeža''', C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām.

Jaunums!!: Okeāniskā Zemes garoza un Zemes mantija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Okeāniskā garoza.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »