Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Oksīdi

Indekss Oksīdi

Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no izplatītākajiem oksīdiem uz Zemes Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.

20 attiecības: Alumīnija oksīds, Amfotēriskums, Bāze (ķīmija), Binārie savienojumi, Dislāpekļa oksīds, Hidroksīdi, Hroma (VI) oksīds, Kalcija oksīds, Kālija oksīds, Nātrija oksīds, Oglekļa dioksīds, Oglekļa monoksīds, Oksidēšanas pakāpe, Sāļi, Sāļus neradošie oksīdi, Sēra dioksīds, Sēra trioksīds, Skābeklis, Skābes, Zeme.

Alumīnija oksīds

Alumīnija oksīds (Al2O3) ir amfotērais oksīds.

Jaunums!!: Oksīdi un Alumīnija oksīds · Redzēt vairāk »

Amfotēriskums

Amfotēriskums jeb amfoteritāte (— 'abējāds") ir vielu spēja būt gan elektronu pāru donoriem, gan akceptoriem.

Jaunums!!: Oksīdi un Amfotēriskums · Redzēt vairāk »

Bāze (ķīmija)

Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.

Jaunums!!: Oksīdi un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »

Binārie savienojumi

Binārie savienojumi (- divdaļīgs) ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).

Jaunums!!: Oksīdi un Binārie savienojumi · Redzēt vairāk »

Dislāpekļa oksīds

Dislāpekļa oksīds (N2O) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem.

Jaunums!!: Oksīdi un Dislāpekļa oksīds · Redzēt vairāk »

Hidroksīdi

cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.

Jaunums!!: Oksīdi un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »

Hroma (VI) oksīds

Hroma (VI) oksīds jeb hroma trioksīds (CrO3) ir hroma un skābekļa savienojums, kas pieder pie skābajiem oksīdiem.

Jaunums!!: Oksīdi un Hroma (VI) oksīds · Redzēt vairāk »

Kalcija oksīds

Kalcija oksīds (CaO, nedzēstie kaļķi) ir balta, kristāliska viela, kas reaģē ar ūdeni.

Jaunums!!: Oksīdi un Kalcija oksīds · Redzēt vairāk »

Kālija oksīds

Nosaukums Kālija oksīds Ķīmiskā formulaK2O Molmasa94,196 g/mol Blīvums2350 kg/m3 Šķīdība ūdenīreaģē veidojot KOH Kušanas temperatūra 350 °C (sadalās par K2O2 un K) Nosaukums Kālija superoksīds Ķīmiskā formulaKO2 Molmasa71,10 g/mol Blīvums2140 kg/m3 Kušanas temperatūra 425 °C (sadalās) Kālija oksīds ir cieta viela, kas reaģē ar ūdeni un gaisa mitrumu veidojot kālija hidroksīdu.

Jaunums!!: Oksīdi un Kālija oksīds · Redzēt vairāk »

Nātrija oksīds

Nātrija oksīds ir cieta, kristāliska viela (kubiski kristāli), kas veidojas, oksidējoties nātrijam.

Jaunums!!: Oksīdi un Nātrija oksīds · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Oksīdi un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Oglekļa monoksīds

Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu.

Jaunums!!: Oksīdi un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »

Oksidēšanas pakāpe

Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).

Jaunums!!: Oksīdi un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »

Sāļi

kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.

Jaunums!!: Oksīdi un Sāļi · Redzēt vairāk »

Sāļus neradošie oksīdi

Sāļus neradošie oksīdi ir tādi oksīdi, kuriem tieši neatbilst ne skābes, ne bāzes.

Jaunums!!: Oksīdi un Sāļus neradošie oksīdi · Redzēt vairāk »

Sēra dioksīds

Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma gāze.

Jaunums!!: Oksīdi un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »

Sēra trioksīds

Sēra trioksīds jeb sēra (VI) oksīds (SO3) ir tipisks skābes veidojošais oksīds, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.

Jaunums!!: Oksīdi un Sēra trioksīds · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Oksīdi un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Skābes

Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).

Jaunums!!: Oksīdi un Skābes · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Oksīdi un Zeme · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Oksīds, Skāblis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »