Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Oksidētājs

Indekss Oksidētājs

Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).

36 attiecības: Aldehīdi, Amonjaks, Anods, Atoms, Ūdens, Broms, Elektrolīze, Elektrons, Fluorūdeņražskābe, Fluors, Halogēni, Hlorīdi, Hlors, Hroma(VI) oksīds, Hroms, Jods (elements), Jons, Ketoni, Mangāna dioksīds, Mangāns, Metāli, Oglekļa dioksīds, Oksīdi, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Ozons, Peroksīdi, Potenciāls, Sēra dioksīds, Sērūdeņradis, Sērs, Sērskābe, Skābeklis, Slāpekļa dioksīds, Slāpekļa(II) oksīds, Slāpekļskābe, Viela.

Aldehīdi

Aldehīdu vispārēja struktūrformula Aldehīdi ir skābekli saturoši organiski savienojumi, kurus var iegūt, dehidrogenējot pirmējos spirtus.

Jaunums!!: Oksidētājs un Aldehīdi · Redzēt vairāk »

Amonjaks

Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.

Jaunums!!: Oksidētājs un Amonjaks · Redzēt vairāk »

Anods

Anods (no, anodos — ‘augšupceļš’) ir dažādu elektrisku ierīču pozitīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar pozitīvu potenciālu attiecībā pret katodu - otru polu.

Jaunums!!: Oksidētājs un Anods · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Oksidētājs un Atoms · Redzēt vairāk »

Ūdens

Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.

Jaunums!!: Oksidētājs un Ūdens · Redzēt vairāk »

Broms

Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35.

Jaunums!!: Oksidētājs un Broms · Redzēt vairāk »

Elektrolīze

Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.

Jaunums!!: Oksidētājs un Elektrolīze · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Oksidētājs un Elektrons · Redzēt vairāk »

Fluorūdeņražskābe

Fluorūdeņražskābe ir fluorūdeņraža ūdens šķīdums.

Jaunums!!: Oksidētājs un Fluorūdeņražskābe · Redzēt vairāk »

Fluors

Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.

Jaunums!!: Oksidētājs un Fluors · Redzēt vairāk »

Halogēni

agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.

Jaunums!!: Oksidētājs un Halogēni · Redzēt vairāk »

Hlorīdi

Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.

Jaunums!!: Oksidētājs un Hlorīdi · Redzēt vairāk »

Hlors

Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.

Jaunums!!: Oksidētājs un Hlors · Redzēt vairāk »

Hroma(VI) oksīds

Hroma(VI) oksīds jeb hroma trioksīds (CrO3) ir hroma un skābekļa savienojums, kas pieder pie skābajiem oksīdiem.

Jaunums!!: Oksidētājs un Hroma(VI) oksīds · Redzēt vairāk »

Hroms

Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.

Jaunums!!: Oksidētājs un Hroms · Redzēt vairāk »

Jods (elements)

Jods ir ķīmiskais elements ar simbolu I (līdz 20. gadsimta 50. gadiem - J) un atomnumuru 53.

Jaunums!!: Oksidētājs un Jods (elements) · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Oksidētājs un Jons · Redzēt vairāk »

Ketoni

Ketonu vispārīga struktūrformula Ketoni ir skābekli saturoši organiskie savienojumi, kas satur karbonilgrupu, kas saistīta ar diviem ogļūdeņraža atlikumiem.

Jaunums!!: Oksidētājs un Ketoni · Redzēt vairāk »

Mangāna dioksīds

Mangāna(IV) oksīds jeb mangāna dioksīds ir neorganisks ķīmiskais savienojums, zināmākais un visplašāk izmantotais mangāna oksīds.

Jaunums!!: Oksidētājs un Mangāna dioksīds · Redzēt vairāk »

Mangāns

Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.

Jaunums!!: Oksidētājs un Mangāns · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Oksidētājs un Metāli · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Oksidētājs un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Oksīdi

Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.

Jaunums!!: Oksidētājs un Oksīdi · Redzēt vairāk »

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.

Jaunums!!: Oksidētājs un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »

Ozons

Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).

Jaunums!!: Oksidētājs un Ozons · Redzēt vairāk »

Peroksīdi

No augšas uz leju: peroksīda jons, organiskais peroksīds, organiskais hidroperoksīds, organiskā peroksiskābe Peroksīdi ir ķīmisko vielu grupa, kas satur divus virknē savienotus skābekļa atomus.

Jaunums!!: Oksidētājs un Peroksīdi · Redzēt vairāk »

Potenciāls

Potenciāls var būt.

Jaunums!!: Oksidētājs un Potenciāls · Redzēt vairāk »

Sēra dioksīds

Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.

Jaunums!!: Oksidētājs un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »

Sērūdeņradis

Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.

Jaunums!!: Oksidētājs un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »

Sērs

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.

Jaunums!!: Oksidētājs un Sērs · Redzēt vairāk »

Sērskābe

Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.

Jaunums!!: Oksidētājs un Sērskābe · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Oksidētājs un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Slāpekļa dioksīds

Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa(IV) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums.

Jaunums!!: Oksidētājs un Slāpekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Slāpekļa(II) oksīds

Slāpekļa(II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem.

Jaunums!!: Oksidētājs un Slāpekļa(II) oksīds · Redzēt vairāk »

Slāpekļskābe

Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.

Jaunums!!: Oksidētājs un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Oksidētājs un Viela · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Elektronu akceptors, Oksidētāji.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »