Ātrāk nekā pārlūku!
94 attiecības: Aknas, Aminoskābes, Amonjaks, Antivielas, Arginīns, Arheji, Asins plazma, Atommasas vienība, Atoms, Augi, Šūnas organoīdi, Bāze (ķīmija), Bezdzimumvairošanās, Cīpsla, Cisteīns, Denaturācija, DNS reparācija, Dzīvnieki, Elektrons, Enerģija, Enzīmi, Fenilalanīns, Fosfolipīdi, Fotosintēze, Gaļa, Gļotāda, Grams, Hēms, Hemoglobīns, Histidīns, Hlorofils, Hormoni, Hromatīns, Iedzimtība, Impulss, Izoleicīns, Jelgava, Jons, Jonu saite, Jumava, Kalorija, Karboksilgrupa, Kartupelis, Kauls, Kazeīns, Kolagēns, Kovalentā saite, Kristāls, Kukurūza, Labība, ..., Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Leicīns, Limfocīti, Lipīdi, Lizīns, LU Akadēmiskais apgāds, Mati, Mehāniskie audi, Metionīns, Miofibrilla, Miozīns, Molekula, Molekulu masa, Muskuļi, Nervs, Nieres, Nukleīnskābes, Ogļhidrāti, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Ola, Ortofosforskābe, Pasaules Veselības organizācija, Pākšaugi, Peptīdi, Piens, Rīga, Ribosoma, Saistaudi, Sausna, Sāļi, Siekalas, Skābeklis, Skābes, Soja, Starojums, Tauki, Temperatūra, Treonīns, Triptofāns, Uzturs, Valīns, Vielmaiņa, Vitamīni, Zivis. Izvērst indekss (44 vairāk) »
Aknas
Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Aknas · Redzēt vairāk »
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Antivielas
Antivielas (imūnglobulīni - Ig) ir asins seruma olbaltumvielas, kuru sintēzi ierosina kāds infekciju slimību ierosinātājs (mikroorganisms), vakcīna vai cits antigēns un kuras ar šo antigēnu specifiski reaģē.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Antivielas · Redzēt vairāk »
Arginīns
Arginīns (Arg, 2-amino-5-(diaminometilidēnamino)pentānskābe, d-α-amino-δ-guanidinobaldriānskābe, N-guanilornitīns, NH.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Arginīns · Redzēt vairāk »
Arheji
Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Arheji · Redzēt vairāk »
Asins plazma
Asins plazma ir asiņu šķidrā daļa — iedzeltens, puscaurspīdīgs šķidrums, kas sastāv no neorganiskām un organiskām vielām.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Asins plazma · Redzēt vairāk »
Atommasas vienība
Atommasas vienība (simbols: u), arī daltons (simbols: Da) ir masas mērvienība, ko izmanto molekulu, atomu, to kodola, elementārdaļiņu masas izteikšanai.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Atommasas vienība · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Atoms · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Augi · Redzēt vairāk »
Šūnas organoīdi
Tipiskas dzīvnieku šūnas shematisks attēls Organoīdi: 1-kodoliņš, 2-kodols, 3-ribosoma, 4-pūslītis (vezikula), 5-graudainais endoplazmatiskais tīkls, 6-Goldži komplekss, 7- citoskelets, 8-gludais endoplazmatiskais tīkls, 9-mitohondriji, 10- vakuola, 11- citosols, 12-lizosoma, 13-centriolas Šūnas organoīdi — dzīvās šūnas sastāvdaļas, kas izvietotas citoplazmā un veic specializētas funkcijas šūnas iekšienē.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Šūnas organoīdi · Redzēt vairāk »
Bāze (ķīmija)
Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Bezdzimumvairošanās
Bezdzimumvairošanās procesa shēma Bezdzimumvairošanās jeb binārā dalīšanās ir vairošanās process, kurā nepieciešams tikai viens vecākorganisms.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Bezdzimumvairošanās · Redzēt vairāk »
Cīpsla
Ahilleja cīpsla Cīpsla ir blīvo saistaudu tips, kas sastāv no resniem, cieši savienotiem paralēliem kolagēnšķiedru pinumiem, kas organizējas paralēli cits citam.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Cīpsla · Redzēt vairāk »
Cisteīns
Cisteīns (Cys, l -2-amino-3-merkaptopropānskābe, l -β-merkaptoalanīns, C3H7NO2S) ir viena no divām sēru saturošajām aminoskābēm (otra ir metionīns).
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Cisteīns · Redzēt vairāk »
Denaturācija
olbaltumvielu denaturācija, ko izraisījis straujais temperatūras kāpums, tās cepšanas laikā Denaturācija ir process, kurā olbaltumvielas vai aminoskābes dažādu fizikālu (piemēram, termiskas apstrādes) un ķīmisku faktoru iedarbībā (piemēram, reakcijās ar minerālskābēm, smago metālu sāļiem, kā arī dažiem organiskajiem šķīdinātājiem) sadalās no ceturtējās struktūras līdz otrējai struktūrai, tādējādi zaudējot savu raksturīgo uzbūvi un īpašības.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Denaturācija · Redzēt vairāk »
DNS reparācija
DNS bojājumi - hromosomu dalīšanās DNS reparācija ir attiecināma uz vairāku procesu kopumu, kad šūna identificē un izlabo bojājumus DNS molekulās, kurās ir iekodēts tā genoms.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un DNS reparācija · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Elektrons · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Enerģija · Redzēt vairāk »
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Enzīmi · Redzēt vairāk »
Fenilalanīns
Fenilalanīns (Phe, 2-amino-3-fenilpropionskābe, C9H11NO2) ir neaizstājamā aminoskābe, kas pieder pie aromātiskajām aminoskābēm.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Fenilalanīns · Redzēt vairāk »
Fosfolipīdi
Vairāku fosfolipīdu saīsināto struktūrformulu piemēri. A — fosfatīdholīns, B — fosfatīdetanolamīns, C — fosfatīdserīns, D — fosfolipīdu uzbūves principiālais attēlojums, kur 1 — polārā (hidrofilā) galva; 2 — nepolārā (hidrofobā) aste Fosfolipīda micellas principiālā shēma ūdens šķīdumā Fosfolipīdi (no (phōsphó) — 'fosfo' un (lipos) — 'tauki') ir salikto lipīdu klase un nozīmīga šūnu membrānu sastāvdaļa.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Fosfolipīdi · Redzēt vairāk »
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Fotosintēze · Redzēt vairāk »
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Gaļa · Redzēt vairāk »
Gļotāda
barības vada vidējās daļas mikropreparāts, kur ''f'' — gļotāda ar asinsvadiem un limfmezgla daļa Gļotāda ir dobu orgānu iekšējais apvalks.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Gļotāda · Redzēt vairāk »
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Grams · Redzēt vairāk »
Hēms
Hēma B molekulas modelis Hēms (no (haima) — 'asinis') ir viena no olbaltumvielu prostētiskajām grupām — kompleksais savienojums, ko veido divvērtīgs dzelzs jons (Fe2+), kas atrodas vidū porfīna makrociklam (četriem pirola cikliem, kas savstarpēji saistījušies ar metīna tiltiņiem).
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hēms · Redzēt vairāk »
Hemoglobīns
Cilvēka hemoglobīna uzbūve Hemoglobīns (aima — ‘asinis’; — ‘lode') ir dzelzi saturoša olbaltumviela, kas daudziem dzīvniekiem riņķo asinīs — mugurkaulniekiem sarkanajos asinsķermenīšos (eritrocītos) —, un tā uzdevums ir pārvietot skābekli no plaušām uz citām ķermeņa daļām un pārnest atpakaļ ogļskābo gāzi.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hemoglobīns · Redzēt vairāk »
Histidīns
Histidīns (His, α-amino-β-5-imidazolilpropionskābe, C6H9N3O2) ir dzīvo organismu aminoskābe.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Histidīns · Redzēt vairāk »
Hlorofils
fotosintēzē Hlorofils (— "zaļš", φύλλον, phyllon — "lapa") ir zaļais pigments, kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hlorofils · Redzēt vairāk »
Hormoni
Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, ko izstrādā iekšējās sekrēcijas dziedzeri un arī audi citos orgānos.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hormoni · Redzēt vairāk »
Hromatīns
Hromatīns ir no DNS un ar to saistītām olbaltumvielām veidoti pavedieni, kas veido hromosomas.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hromatīns · Redzēt vairāk »
Iedzimtība
Iedzimtība ir organisma un šūnu pazīmju un īpašību pēctecība paaudžu maiņā, pazīmju un īpašību ģenētiskā determinācija.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Iedzimtība · Redzēt vairāk »
Impulss
Fizikā impulss ir ķermeņa masas m un kustības ātruma v reizinājums p.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Impulss · Redzēt vairāk »
Izoleicīns
Izoleicīns (Ile, 2-amino-3-metilpentānskābe, α-amino-β-metilbaldriānskābe, C6H13NO2) ir neaizstājamā aminoskābe.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Izoleicīns · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Jons · Redzēt vairāk »
Jonu saite
Jonu saite ir ķīmiskā saite, kas veidojas, diviem pretēji lādētiem joniem pievelkoties.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Jonu saite · Redzēt vairāk »
Jumava
"Apgāds Jumava" ir Latvijas grāmatu izdevniecība.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Jumava · Redzēt vairāk »
Kalorija
Kalorija (apzīmējums: cal) ir enerģijas mērvienība.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kalorija · Redzēt vairāk »
Karboksilgrupa
Karboksilgrupa (iekrāsota zilā krāsā) Karboksilgrupa (−COOH) ir vienvērtīga organisko savienojumu funkcionālā grupa, kas ietilpst visu karbonskābju sastāvā un nosaka to skābās īpašības.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Karboksilgrupa · Redzēt vairāk »
Kartupelis
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kartupelis · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kauls · Redzēt vairāk »
Kazeīns
Kazeīna micellas shematiska uzbūve Kazeīns (no, kas savukārt no — 'siers') ir fosfoproteīnu grupa, kas zīdītāju pienā veido līdz pat 80% no kopējā olbaltumvielu daudzuma.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kazeīns · Redzēt vairāk »
Kolagēns
Kolagēns ir galvenais strukturālais proteīns, kas veido dzīvnieku saistaudus.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kolagēns · Redzēt vairāk »
Kovalentā saite
hibridizācijas dēļ) Kovalentā saite (— 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kovalentā saite · Redzēt vairāk »
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kristāls · Redzēt vairāk »
Kukurūza
''Zea mays "fraise"'' ''Zea mays "Oaxacan Green"'' Parastā kukurūza (Zea mays) ir graudzāļu dzimtas kultūraugs.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kukurūza · Redzēt vairāk »
Labība
Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Labība · Redzēt vairāk »
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), ir biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas īsteno pētniecību un studiju programmas biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte · Redzēt vairāk »
Leicīns
Leicīns (- balts)(Leu, 2-amino-4-metilpentānskābe, l -α-aminoizokapronskābe, 4-metilnorvalīns, C6H13NO2) ir neaizvietojamā aminoskābe.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Leicīns · Redzēt vairāk »
Limfocīti
Skenējošā elektronmikroskopa cilvēka limfocīta attēls Limfocīti (no limfa +, kytos — 'šūna') ir mugurkaulnieku galvenās imūnšūnas.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Limfocīti · Redzēt vairāk »
Lipīdi
Lipīdu iedalījums Lipīdi (no (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Lipīdi · Redzēt vairāk »
Lizīns
Lizīns (Lys, 2,6-diaminoheksānskābe, d-α,ε-diaminokapronskābe, C6H14N2O2) ir neaizstājamā aminoskābe.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Lizīns · Redzēt vairāk »
LU Akadēmiskais apgāds
Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds ir Latvijas Universitātes pamatstruktūrvienība, kas izdod akadēmisko literatūru atbilstoši starptautiskiem standartiem.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un LU Akadēmiskais apgāds · Redzēt vairāk »
Mati
Viena matiņa šķērsgriezums. Mati ir tieva, elastīga struktūra, kas atrodas uz zīdītāju ādas.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Mati · Redzēt vairāk »
Mehāniskie audi
Mehāniskie audi jeb balstaudi ir speciālas šūnas un audi, kas auga organismā izpilda mehānisko funkciju, t.i., padara to izturīgāku un elastīgāku.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Mehāniskie audi · Redzēt vairāk »
Metionīns
Metionīns (Met, α-amino-γ-metilmerkaptosviestskābe, C5H11NO2S) ir neaizvietojamā aminoskābe.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Metionīns · Redzēt vairāk »
Miofibrilla
Miofibrilla ir mikroskopiski cilindriskas formas diegveida veidojums - organoīds.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Miofibrilla · Redzēt vairāk »
Miozīns
Miozīna struktūras daļa, kur redzamas uz sāniem atliektas galviņas un savīta protofibrilla Miozīns (— 'muskulis') ir viena no kontraktilajām olbaltumvielām, kas nodrošina muskuļu saraušanos un ietilpst miofibrillu sastāvā.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Miozīns · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Molekula · Redzēt vairāk »
Molekulu masa
Atsevišķu molekulu masas ir ļoti mazas.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Molekulu masa · Redzēt vairāk »
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Muskuļi · Redzēt vairāk »
Nervs
Kājas nervi (iekrāsoti dzelteni) Nervs ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas sastāv no vairākiem paralēliem nervu šķiedru kūlīšiem, kuri ir ietverti saistaudu apvalkā.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Nervs · Redzēt vairāk »
Nieres
Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Nieres · Redzēt vairāk »
Nukleīnskābes
Nukleīnskābes jeb nukleoskābes ir polimēri, kurus veido savā starpā ar fosforskābes diestera saitēm lineāri savienoti nukleotīdi.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Nukleīnskābes · Redzēt vairāk »
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ola · Redzēt vairāk »
Ortofosforskābe
Ortofosforskābe (H3PO4) pieder pie fosfora(V) savienojumiem - fosforskābēm un ir vispazīstamākā no tām.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ortofosforskābe · Redzēt vairāk »
Pasaules Veselības organizācija
Pasaules Veselības organizācijas karogs Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Pasaules Veselības organizācija · Redzēt vairāk »
Pākšaugi
Dažādu pākšaugu augļi Pākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas, tādēļ sēklas atrodas vienā telpā.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Pākšaugi · Redzēt vairāk »
Peptīdi
Samērā vienkāršs peptīds — oksitocīns Peptīdi (— 'barojošs') ir vielas, kuru molekulas sastāv no ķēdē savienotiem divu vai vairāku aminoskābju atlikumiem.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Peptīdi · Redzēt vairāk »
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Piens · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Rīga · Redzēt vairāk »
Ribosoma
Olbaltumvielu sintēzes shēma. Gaiši zaļā krāsā attēlota ribosomas lielā subvienība, tumši zaļā — mazā subvienība Ribosoma ir šūnas organoīds, kas atrodas šūnas citoplazmā un endoplazmatiskajā tīklā un no šūnā esošajām aminoskābēm sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ribosoma · Redzēt vairāk »
Saistaudi
Saistaudu veidi palielinājumā Saistaudi ir dzīvnieku audi, kas savieno un atdala citus dažāda veida audus un orgānus.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Saistaudi · Redzēt vairāk »
Sausna
Sausna, sausne jeb sausā viela ir bezūdens vielas daudzums.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Sausna · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Sāļi · Redzēt vairāk »
Siekalas
Siekalas ir viela, kuru izdala siekalu dziedzeri cilvēka un dažādu citu dzīvnieku mutes dobumā.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Siekalas · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Skābes · Redzēt vairāk »
Soja
Sarmatainā soja (Glycine max) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Soja · Redzēt vairāk »
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Starojums · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Tauki · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Treonīns
Treonīns (Thr, 2-amino-3-hidroksibutānskābe, α-amino-β-oksisviestskābe, C4H9NO3) ir dzīvo organismu aminoskābe.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Treonīns · Redzēt vairāk »
Triptofāns
Triptofāns (Trp, l -α-amino-β-(3-indolil)-propionskābe, β-(3-indolil)-alanīns, C11H12N2O2) ir neaizstājamā aminoskābe.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Triptofāns · Redzēt vairāk »
Uzturs
Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Uzturs · Redzēt vairāk »
Valīns
Valīns (Val, 2-amino-3-metilbutānskābe, α-aminoizobaldriānskābe, C5H11NO2) ir neaizvietojamā aminoskābe.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Valīns · Redzēt vairāk »
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »
Vitamīni
Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Vitamīni · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Olbaltumvielas un Zivis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
OBV, Olbaltumi, Olbaltums, Olbaltumviela, Pirmējā struktūra, Proteīni, Proteīns, Saliktās olbaltumvielas, Vienkāršās olbaltumvielas.
