Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Olbaltumvielas

Indekss Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no (protōs) — 'pirmais'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

90 attiecības: Aknas, Aminoskābes, Amonjaks, Antivielas, Arginīns, Arheji, Asins plazma, Atommasas vienība, Atoms, Augi, Šūnas organoīdi, Bāze (ķīmija), Cīpsla, Cisteīns, Denaturācija, DNS reparācija, Dzīvnieki, Elektrons, Enerģija, Fenilalanīns, Ferments, Fosfolipīdi, Fotosintēze, Gaļa, Gļotāda, Grams, Hēms, Hemoglobīns, Histidīns, Hlorofils, Hormoni, Hromatīns, Iedzimtība, Impulss, Izoleicīns, Jelgava, Jons, Jonu saite, Kalorija, Karboksilgrupa, Kartupelis, Kauls, Kazeīns, Kolagēns, Kovalentā saite, Kristāls, Kukurūza, Labība, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Leicīns, ..., Limfocīti, Lipīdi, Lizīns, Mati, Mehāniskie audi, Metionīns, Miofibrilla, Miozīns, Molekula, Molekulu masa, Muskuļi, Nervs, Nieres, Nukleīnskābes, Ogļhidrāti, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Ola, Ortofosforskābe, Pākšaugi, Peptīdi, Piens, Rīga, Ribosoma, Saistaudi, Sausne, Sāļi, Siekalas, Skābeklis, Skābes, Soja, Starojums, Tauki, Temperatūra, Treonīns, Triptofāns, Uzturs, Valīns, Vielmaiņa, Vitamīni, Zivis. Izvērst indekss (40 vairāk) »

Aknas

Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Aknas · Redzēt vairāk »

Aminoskābes

Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Aminoskābes · Redzēt vairāk »

Amonjaks

Amonjaks (NH3) ir bezkrāsaina, salīdzinoši viegli sašķidrināma gāze ar asu smaku.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Amonjaks · Redzēt vairāk »

Antivielas

Antivielas (imūnglobulīni - Ig) ir asins seruma olbaltumvielas, kuru sintēzi ierosina kāds infekciju slimību ierosinātājs (mikroorganisms), vakcīna vai cits antigēns un kuras ar šo antigēnu specifiski reaģē.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Antivielas · Redzēt vairāk »

Arginīns

Arginīns (Arg, 2-amino-5-(diaminometilidēnamino)pentānskābe, d-α-amino-δ-guanidinobaldriānskābe, N-guanilornitīns, NH.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Arginīns · Redzēt vairāk »

Arheji

Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Arheji · Redzēt vairāk »

Asins plazma

Asins plazma ir asiņu šķidrā daļa — iedzeltens, puscaurspīdīgs šķidrums, kas sastāv no neorganiskām un organiskām vielām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Asins plazma · Redzēt vairāk »

Atommasas vienība

Atommasas vienība (simbols: u), arī daltons (simbols: Da) ir masas mērvienība, ko izmanto molekulu, atomu, to kodola, elementārdaļiņu masas izteikšanai.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Atommasas vienība · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Atoms · Redzēt vairāk »

Augi

Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Augi · Redzēt vairāk »

Šūnas organoīdi

Tipiskas dzīvnieku šūnas shematisks attēls. Organoīdi: 1 - kodoliņš, 2 - kodols, 3 - ribosoma, 4 - pūslītis (vezikula), 5 - graudainais endoplazmatiskais tīkls, 6 - Goldži komplekss, 7 - šūnas skelets, 8 - gludais endoplazmatiskais tīkls, 9 - mitohondriji, 10 - vakuola, 11 - citosols, 12 - lizosoma, 13 - centriolas Šūnas organoīdi - dzīvās šūnas sastāvdaļas, kas izvietotas tās citoplazmā un veic specializētas funkcijas šūnas iekšienē.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Šūnas organoīdi · Redzēt vairāk »

Bāze (ķīmija)

Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »

Cīpsla

Ahilleja cīpsla Cīpsla ir blīvo saistaudu tips, kas sastāv no resniem, cieši savienotiem paralēliem kolagēnšķiedru pinumiem, kas organizējas paralēli viens citam.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Cīpsla · Redzēt vairāk »

Cisteīns

Cisteīns (Cys, l -2-amino-3-merkaptopropānskābe, l -β-merkaptoalanīns, C3H7NO2S) ir viena no divām sēru saturošajām aminoskābēm (otra ir metionīns).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Cisteīns · Redzēt vairāk »

Denaturācija

olbaltumvielu denaturācija, ko izraisījis straujais temperatūras kāpums, tās cepšanas laikā Denaturācija ir process, kurā olbaltumvielas vai aminoskābes dažādu fizikālu (piemēram, termiskas apstrādes) un ķīmisku faktoru iedarbībā (piemēram, reakcijās ar minerālskābēm, smago metālu sāļiem, kā arī dažiem organiskajiem šķīdinātājiem) sadalās no ceturtējās struktūras līdz otrējai struktūrai, tādējādi zaudējot savu raksturīgo uzbūvi un īpašības.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Denaturācija · Redzēt vairāk »

DNS reparācija

DNS bojājumi - hromosomu dalīšanās DNS reparācija ir attiecināma uz vairāku procesu kopumu, kad šūna identificē un izlabo bojājumus DNS molekulās, kurās ir iekodēts tā genoms.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un DNS reparācija · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (élektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Elektrons · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Enerģija · Redzēt vairāk »

Fenilalanīns

Fenilalanīns (Phe, 2-amino-3-fenilpropionskābe, C9H11NO2) ir neaizstājamā aminoskābe, kas pieder pie aromātiskajām aminoskābēm.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Fenilalanīns · Redzēt vairāk »

Ferments

Tipiska fermenta — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Fermenti ( — 'ieraugs') jeb enzīmi ( — 'iekšā' + 'ieraugs') ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu utt.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ferments · Redzēt vairāk »

Fosfolipīdi

Vairāku fosfolipīdu saīsināto struktūrformulu piemēri. A — fosfatīdholīns, B — fosfatīdetanolamīns, C — fosfatīdserīns, D — fosfolipīdu uzbūves principiālais attēlojums, kur 1 — polārā (hidrofilā) galva; 2 — nepolārā (hidrofobā) aste Fosfolipīda micellas principiālā shēma ūdens šķīdumā Fosfolipīdi (no (phos) — 'fos' un (lipos) — 'tauki') ir salikto lipīdu klase un nozīmīga šūnu membrānu sastāvdaļa.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Fosfolipīdi · Redzēt vairāk »

Fotosintēze

Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no — 'gaisma' un σύνθεσις — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēzes process no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Fotosintēze · Redzēt vairāk »

Gaļa

Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Gaļa · Redzēt vairāk »

Gļotāda

barības vada vidējās daļas mikropreparāts, kur ''f'' — gļotāda ar asinsvadiem un limfmezgla daļa Gļotāda ir dobu orgānu iekšējais apvalks.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Gļotāda · Redzēt vairāk »

Grams

Grams ir masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma 1/1000 daļai.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Grams · Redzēt vairāk »

Hēms

Hēma B molekulas modelis Hēms (no — 'asinis') ir viena no olbaltumvielu prostētiskajām grupām — kompleksais savienojums, ko veido divvērtīgs dzelzs jons (Fe2+), kas atrodas vidū porfīna makrociklam (četriem pirola cikliem, kas savstarpēji saistījušies ar metīna tiltiņiem).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hēms · Redzēt vairāk »

Hemoglobīns

Cilvēka hemoglobīna uzbūve Hemoglobīns (aima — ‘asinis’; — ‘lode') ir dzelzi saturoša olbaltumviela, kas daudziem dzīvniekiem riņķo asinīs — mugurkaulniekiem sarkanajos asinsķermenīšos (eritrocītos) —, un tā uzdevums ir pārvietot skābekli no plaušām uz citām ķermeņa daļām un pārnest atpakaļ ogļskābo gāzi.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hemoglobīns · Redzēt vairāk »

Histidīns

Histidīns (His, α-amino-β-5-imidazolilpropionskābe, C6H9N3O2) ir dzīvo organismu aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Histidīns · Redzēt vairāk »

Hlorofils

fotosintēzē Hlorofils (— "zaļš", φύλλον, phyllon — "lapa") ir zaļais pigments, kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hlorofils · Redzēt vairāk »

Hormoni

Hormoni ir ķīmiski aktīvās vielas, ko izstrādā iekšējās sekrēcijas dziedzeri un arī audi citos orgānos.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hormoni · Redzēt vairāk »

Hromatīns

Hromatīns ir no DNS un ar to saistītiem proteīniem veidoti pavedieni, kas veido hromosomas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hromatīns · Redzēt vairāk »

Iedzimtība

Iedzimtība ir organisma un šūnu pazīmju un īpašību pēctecība paaudžu maiņā, pazīmju un īpašību ģenētiskā determinācija.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Iedzimtība · Redzēt vairāk »

Impulss

Fizikā impulss ir ķermeņa masas m un kustības ātruma v reizinājums p.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Impulss · Redzēt vairāk »

Izoleicīns

Izoleicīns (Ile, 2-amino-3-metilpentānskābe, α-amino-β-metilbaldriānskābe, C6H13NO2) ir neaizstājamā aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Izoleicīns · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Jons · Redzēt vairāk »

Jonu saite

Jonu saite ir ķīmiskā saite, kas veidojas, diviem pretēji lādētiem joniem pievelkoties.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Jonu saite · Redzēt vairāk »

Kalorija

Kalorija (apzīmējums: cal) ir enerģijas mērvienība.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kalorija · Redzēt vairāk »

Karboksilgrupa

Karboksilgrupa (iekrāsota zilā krāsā) Karboksilgrupa (−COOH) ir vienvērtīga organisko savienojumu funkcionālā grupa, kas ietilpst visu karbonskābju sastāvā un nosaka to skābās īpašības.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Karboksilgrupa · Redzēt vairāk »

Kartupelis

Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kartupelis · Redzēt vairāk »

Kauls

''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kauls · Redzēt vairāk »

Kazeīns

Kazeīna micellas shematiska uzbūve Kazeīns (no, kas savukārt no  — 'siers') ir fosfoproteīnu grupa, kas zīdītāju pienā veido līdz pat 80% no kopējā olbaltumvielu daudzuma.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kazeīns · Redzēt vairāk »

Kolagēns

Kolagēns ir galvenais strukturālais proteīns, kas veido dzīvnieku saistaudus.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kolagēns · Redzēt vairāk »

Kovalentā saite

hibridizācijas dēļ) Kovalentā saite (— 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kovalentā saite · Redzēt vairāk »

Kristāls

Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kristāls · Redzēt vairāk »

Kukurūza

''Zea mays "fraise"'' ''Zea mays "Oaxacan Green"'' Parastā kukurūza (Zea mays) ir graudzāļu dzimtas kultūraugs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kukurūza · Redzēt vairāk »

Labība

Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Labība · Redzēt vairāk »

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ir trešā lielāka universitāte Latvijā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Latvijas Lauksaimniecības universitāte · Redzēt vairāk »

Leicīns

Leicīns (- balts)(Leu, 2-amino-4-metilpentānskābe, l -α-aminoizokapronskābe, 4-metilnorvalīns, C6H13NO2) ir neaizvietojamā aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Leicīns · Redzēt vairāk »

Limfocīti

Skenējošā elektronmikroskopa cilvēka limfocīta attēls Limfocīti (no limfa +, kytos — 'šūna') ir mugurkaulnieku galvenās imūnšūnas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Limfocīti · Redzēt vairāk »

Lipīdi

Lipīdu iedalījums Lipīdi (- tauki) ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Lipīdi · Redzēt vairāk »

Lizīns

Lizīns (Lys, 2,6-diaminoheksānskābe, d-α,ε-diaminokapronskābe, C6H14N2O2) ir neaizstājamā aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Lizīns · Redzēt vairāk »

Mati

Viena matiņa šķērsgriezums. Mati ir tieva, elastīga struktūra, kas atrodas uz zīdītāju ādas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Mati · Redzēt vairāk »

Mehāniskie audi

Mehāniskie audi jeb balstaudi ir speciālas šūnas un audi, kas auga organismā izpilda mehānisko funkciju, t.i., padara to izturīgāku un elastīgāku.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Mehāniskie audi · Redzēt vairāk »

Metionīns

Metionīns (Met, α-amino-γ-metilmerkaptosviestskābe, C5H11NO2S) ir neaizvietojamā aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Metionīns · Redzēt vairāk »

Miofibrilla

Miofibrilla ir mikroskopiski cilindriskas formas diegveida veidojums - organoīds.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Miofibrilla · Redzēt vairāk »

Miozīns

Miozīna struktūras daļa, kur redzamas uz sāniem atliektas galviņas un savīta protofibrilla Miozīns (— 'muskulis') ir viena no kontraktilajām olbaltumvielām, kas nodrošina muskuļu saraušanos un ietilpst miofibrillu sastāvā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Miozīns · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Molekula · Redzēt vairāk »

Molekulu masa

Atsevišķu molekulu masas ir ļoti mazas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Molekulu masa · Redzēt vairāk »

Muskuļi

Skeleta muskuļa uzbūve Muskuļi (no latīņu valodas musculus - "pelīte") ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Muskuļi · Redzēt vairāk »

Nervs

Kājas nervi (iekrāsoti dzelteni) Nervs ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas sastāv no vairākiem paralēliem nervu šķiedru kūlīšiem, kuri ir ietverti saistaudu apvalkā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Nervs · Redzēt vairāk »

Nieres

Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Nieres · Redzēt vairāk »

Nukleīnskābes

Nukleīnskābes jeb nukleoskābes ir polimēri, kurus veido savā starpā ar fosforskābes diestera saitēm lineāri savienoti nukleotīdi.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Nukleīnskābes · Redzēt vairāk »

Ogļhidrāti

graudaugu produkti Ogļhidrāti ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

molekulu Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ola · Redzēt vairāk »

Ortofosforskābe

Ortofosforskābe (H3PO4) pieder pie fosfora (V) savienojumiem - fosforskābēm un ir vispazīstamākā no tām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ortofosforskābe · Redzēt vairāk »

Pākšaugi

Pākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas un kur sēklas atrodas vienā telpāSausiņa, L. (2008).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Pākšaugi · Redzēt vairāk »

Peptīdi

Samērā vienkāršs peptīds — oksitocīns Peptīdi (— 'barojošs') ir vielas, kuru molekulas sastāv no ķēdē savienotiem divu vai vairāku aminoskābju atlikumiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Peptīdi · Redzēt vairāk »

Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Piens · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Rīga · Redzēt vairāk »

Ribosoma

Ribosoma ir šūnas organoīds, kas atrodas šūnas citoplazmā un endoplazmatiskajā tīklā un no šūnā esošajām aminoskābēm sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ribosoma · Redzēt vairāk »

Saistaudi

Saistaudu veidi palielinājumā Saistaudi ir dzīvnieku audi, kas savieno un atdala citus dažāda veida audus un orgānus.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Saistaudi · Redzēt vairāk »

Sausne

Sausne jeb sausā viela ir bezūdens vielas daudzums.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Sausne · Redzēt vairāk »

Sāļi

kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Sāļi · Redzēt vairāk »

Siekalas

Siekalas ir viela, kuru izdala siekalu dziedzeri cilvēka un dažādu citu dzīvnieku mutes dobumā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Siekalas · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Skābes

Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Skābes · Redzēt vairāk »

Soja

Sarmatainā soja (Glycine max) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Soja · Redzēt vairāk »

Starojums

Starojums, arī radiācija (— ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Starojums · Redzēt vairāk »

Tauki

Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Tauki · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Treonīns

Treonīns (Thr, 2-amino-3-hidroksibutānskābe, α-amino-β-oksisviestskābe, C4H9NO3) ir dzīvo organismu aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Treonīns · Redzēt vairāk »

Triptofāns

Triptofāns (Trp, l -α-amino-β-(3-indolil)-propionskābe, β-(3-indolil)-alanīns, C11H12N2O2) ir neaizstājamā aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Triptofāns · Redzēt vairāk »

Uzturs

Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Uzturs · Redzēt vairāk »

Valīns

Valīns (Val, 2-amino-3-metilbutānskābe, α-aminoizobaldriānskābe, C5H11NO2) ir neaizvietojamā aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Valīns · Redzēt vairāk »

Vielmaiņa

šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir ķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »

Vitamīni

Augļi un dārzeņi satur vairākus vitamīnus. Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Vitamīni · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis (Pisces) ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Zivis · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

OBV, Olbaltumi, Olbaltums, Olbaltumviela, Proteīni, Proteīns, Vienkāršās olbaltumvielas.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »