Ātrāk nekā pārlūku!
73 attiecības: Aizkraukles kauja (1279), Andreass no Felves, Andreass no Vestfālenes, Anno fon Zangerhauzens, Arnolds fon Fītinghofs, Baltazars Holte, Bernds fon der Borhs, Bruno (mestrs), Burhards fon Dreilēbens, Burhards fon Hornhūzens, Cēsu pils, Cise fon Rūtenbergs, Dītrihs fon Grīningens, Dītrihs Torks, Durbes kauja, Eberhards fon Monheims, Eberhards no Zainas, Ernsts fon Rasburgs, Franke Kerskorfs, Garozas kauja, Georgs fon Eihštets, Gerhards fon Jorke, Gosvins fon Hērike, Gotfrīds fon Roge, Gothards Ketlers, Heinrihs Finke fon Oferbergs, Heinrihs fon Bokenvorde, Heinrihs fon Dinkelāge, Heinrihs fon Gālens, Heinrihs fon Heimburgs, Hermans Balke, Hermans fon Brigenejs, Johans fon der Reke, Johans fon Mengede, Johans Freitāgs fon Loringhofe, Johans Volthūss fon Herze, Karuzes kauja, Kauja pie Lielvārdes (1262), Kauja pie Turaidas (1298), Kūno fon Hacingenšteins, Konrāds fon Fītinghofs, Konrāds fon Feihtvangens, Konrāds fon Manderns, Konrāds Ketelhods, Kurzemes bīskapu saraksts, Kurzemes un Zemgales hercogi, Livonija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa landmaršali, Livonijas ordenis, ..., Oto fon Luterbergs, Pabaiskas kauja, Prūsija (zeme), Prūsijas hercogiste, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas pils, Reimārs Hāne, Robins fon Elcs, Valters fon Nortekens, Valters fon Pletenbergs, Vācu ordeņa lielmestri, Vācu ordeņa vācmestri, Vācu ordenis, Vīlandes viduslaiku pils, Vennemars fon Brigenejs, Verners fon Breithauzens, Viļņas ūnija, Vilhelms fon Firstenbergs, Vilhelms fon Frimersheims, Viljandi, Villekens fon Endorps, Zīgfrīds Landers fon Špānheims, Zobenbrāļu Ordeņa mestri. Izvērst indekss (23 vairāk) »
Aizkraukles kauja (1279)
Livonijas Konfederācijas karte XIII. gs. Kauja notika uz dienvidiem no Aizkraukles (kartē: ''Ascheraden''). 1279.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Aizkraukles kauja (1279) · Redzēt vairāk »
Andreass no Felves
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »
Andreass no Vestfālenes
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Andreass no Vestfālenes jeb Vestfāles Andrejs (latīņu: Andreas Westphalus) bija Livonijas ordeņa mestra vietas izpildītājs 1270.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Andreass no Vestfālenes · Redzēt vairāk »
Anno fon Zangerhauzens
Anno fon Zangerhauzens Lielmestra Anno fon Zangerhauzena ģerbonis Teitoņu ordeņa iekarojumi, 1260.g. Mestra Anno ģerbonis (pirmais no kreisās) Romas pāvestam dāvātajā albumā "Terra Mariana". Anno fon Zangerhauzens (latīņu: Hanno a Sangerhausen, Anno à Sangerhusen) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1254.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Anno fon Zangerhauzens · Redzēt vairāk »
Arnolds fon Fītinghofs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Livonijas ordeņa bruņinieku iebrukums Lietuvā (Wojceha Gersona zīmējums). Arnolds no Fītinghofas jeb Arnolds fon Fītinghofs (miris 1364. gada 11. jūlijā) ieradās Livonijā no Vestfālenes un bija Livonijas ordeņa Alūksnes pils (Marienburgas) komturs no 1341.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Arnolds fon Fītinghofs · Redzēt vairāk »
Baltazars Holte
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Baltazars Holte vai Halts no Hehembahas ar iesauku Bolto bija Livonijas ordeņa mestrs 1290.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Baltazars Holte · Redzēt vairāk »
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Bernds fon der Borhs · Redzēt vairāk »
Bruno (mestrs)
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Bruno (miris 1298. gada 1. jūnijā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1296.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Bruno (mestrs) · Redzēt vairāk »
Burhards fon Dreilēbens
Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Burhards fon Dreilēbens · Redzēt vairāk »
Burhards fon Hornhūzens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas, pirmais Kēnigsbergas komturs, vēlāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1256.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Burhards fon Hornhūzens · Redzēt vairāk »
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Cēsu pils · Redzēt vairāk »
Cise fon Rūtenbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Cise fon Rūtenbergs jeb Cīse Rutenbergs (latīņu: Cysus a Rutenberch; miris 1433. gada oktobrī) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1424.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Cise fon Rūtenbergs · Redzēt vairāk »
Dītrihs fon Grīningens
Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Dītrihs fon Grīningens · Redzēt vairāk »
Dītrihs Torks
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Dītrihs Torks (latīņu: Theodoricus Turca, miris 1415. gada 15. augustā) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1413.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Dītrihs Torks · Redzēt vairāk »
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Durbes kauja · Redzēt vairāk »
Eberhards fon Monheims
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Eberhards fon Monheims · Redzēt vairāk »
Eberhards no Zainas
Zainas pils (12. gs.) Reinas upes labajā krastā. Eberhards no Zainas jeb Sainas Eberhards bija Vācu ordeņa vācmestrs, Vācu ordeņa virsmestra vietnieks (1251—1254) un Livonijas ordeņa mestra Andreasa no Felves aizvietotājs (1253—1254).
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Eberhards no Zainas · Redzēt vairāk »
Ernsts fon Rasburgs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Ernsts fon Rasburgs vai Raceburgas Ernests (latīņu: Ernestus von Rassburch) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1274.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Ernsts fon Rasburgs · Redzēt vairāk »
Franke Kerskorfs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Franke Kerskorfs jeb Franks Ķersdorfs (latīņu: Franco a Kersdorff) bija Livonijas ordeņa mestrs 1433.-1435.1.IX, kritis 1431–1435.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Franke Kerskorfs · Redzēt vairāk »
Garozas kauja
Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Garozas kauja · Redzēt vairāk »
Georgs fon Eihštets
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Georgs fon Eihštets vai Jurje no Eihštetes (latīņu: Georgius ab Eichstat) Siguldas komturs bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestra amata izpildītājs no 1260.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Georgs fon Eihštets · Redzēt vairāk »
Gerhards fon Jorke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" — "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gerhards fon Jorke jeb Jorks (York), jeb Konrāds Joks (latīņu: Conradus a Joke) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1309.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Gerhards fon Jorke · Redzēt vairāk »
Gosvins fon Hērike
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gosvins fon Hērike (miris 1359. gada 10. novembrī) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1345.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Gosvins fon Hērike · Redzēt vairāk »
Gotfrīds fon Roge
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gotfrīds fon Roge (vācu: Gotfried von Rogge, latīņu: Gottfridus) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1298.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Gotfrīds fon Roge · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Heinrihs Finke fon Oferbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Heinrihs Finke fon Oferbergs (latīņu: Henricus Finke ab Haverberge) vai Heidenreihs Finks no Averbergas bija Livonijas ordeņa mestrs no 1438.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Heinrihs Finke fon Oferbergs · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Bokenvorde
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Heinrihs fon Bokenvorde, saukts Šungels (latīņu: Henricus a Bukkenoden) jeb Heinrichs Bukenfords (miris 1437. gadā), bija Livonijas ordeņa mestrs 1435.-1437.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Heinrihs fon Bokenvorde · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Dinkelāge
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Heinrihs fon Dinkelāge vai Indriķis Dumpeshagens (latīņu: Henricus a Dumpshagen) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1295.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Heinrihs fon Dinkelāge · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Gālens
Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1556). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Heinrihs fon Gālens · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Heimburgs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Heinrihs no Heimburgas jeb Heimburgas Indriķis (vācu: Heinrich von Heimburg, latīņu: Henricus ab Heimborch, Henricus de Hanenberg) bija Livonijas ordeņa mestrs 1245.-1246.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Heinrihs fon Heimburgs · Redzēt vairāk »
Hermans Balke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Hermans Balke · Redzēt vairāk »
Hermans fon Brigenejs
Hermana fon Brigeneja kapu plāksne Cēsu baznīcā Hermans fon Brigenejs, saukts Hāzenkamps (vācu: Hermann von Brüggenei, genannt Hasenkamp, latīņu: Hermannus von Bruggeney cognominatus Hasenkampf) bija Livonijas ordeņa mestrs 1535.–1549.5.II.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Hermans fon Brigenejs · Redzēt vairāk »
Johans fon der Reke
šiliņa. Johans fon der Reke jeb Jānis Reke (latīņu: Johannes von der Rekke; dzimis ap 1480; miris 1551) bija Livonijas ordeņa mestrs 1549.II-1551.18.V. Cēlies no fon der Rekes dzimtas.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Johans fon der Reke · Redzēt vairāk »
Johans fon Mengede
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Johans fon Mengede, saukts Osthofs (Johann von Mengede, genannt Osthof, latīņu: Johannes Osthof a Mengden) jeb Jānis Mengdens bija Livonijas ordeņa mestrs 1450.IX-1469.15.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Johans fon Mengede · Redzēt vairāk »
Johans Freitāgs fon Loringhofe
Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.—1494.26.V.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Johans Freitāgs fon Loringhofe · Redzēt vairāk »
Johans Volthūss fon Herze
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Johans Volthūss fon Herze jeb Jānis Volthauzens (vācu: Johann Wolthus von Herse, latīņu: Johannes Walthausen) bija Livonijas ordeņa mestrs 1470.III-1471.IX, miris 1472.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Johans Volthūss fon Herze · Redzēt vairāk »
Karuzes kauja
Karuzes kauja notika 1270.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Karuzes kauja · Redzēt vairāk »
Kauja pie Lielvārdes (1262)
1262.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Kauja pie Lielvārdes (1262) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Turaidas (1298)
1298.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Kauja pie Turaidas (1298) · Redzēt vairāk »
Kūno fon Hacingenšteins
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Kūno fon Hacingenšteins jeb Konrāds von Hatšteins vai Konrads Hercogensteins (latīņu: Conradus von Herzogstein) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1288.līdz 1290.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Kūno fon Hacingenšteins · Redzēt vairāk »
Konrāds fon Fītinghofs
Konrāda fon Fītinghofa laikā Tallinā kaltais artigs. Konrāds no Fītinghofas jeb Konrāds Fitinghofs (miris 1413. gada 14. februārī) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1401.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Konrāds fon Fītinghofs · Redzēt vairāk »
Konrāds fon Feihtvangens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" – "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Feihtvangens, arī Konrāds no Feihtvangenes (latīņu: Conradus von Fuchtewangen, dzimis ap 1230. gadu, miris Prāgā).
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Konrāds fon Feihtvangens · Redzēt vairāk »
Konrāds fon Manderns
Livonijas mestra Konrāda fon Manderna skulptūra Jelgavā. Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Manderns (latīņu: Conradus von Mandern, Conradus à Wundern) bija Livonijas ordeņa mestrs 1263.-1266.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Konrāds fon Manderns · Redzēt vairāk »
Konrāds Ketelhods
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds Ketelhods (Konrad Ketelhoed, Kesselhat) bija Teitoņu ordeņa Livonijas ordeņa vicemestrs no 1322.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Konrāds Ketelhods · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapu saraksts
Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Kurzemes bīskapu saraksts · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa landmaršali
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Oto fon Luterbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Oto fon Luterbergs arī Oto fon Rodenšteins (latīņu: Otho von Rodenstein) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1266.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Oto fon Luterbergs · Redzēt vairāk »
Pabaiskas kauja
Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Pabaiskas kauja · Redzēt vairāk »
Prūsija (zeme)
Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija mūsdienu valstu robežās Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Prūsija (zeme) · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Reimārs Hāne
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Reimārs Hāne (Reymar Hane) bija Hānu dzimtai piederošs Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1324.gada 6.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Reimārs Hāne · Redzēt vairāk »
Robins fon Elcs
Robina fon Elca laikā Tallinā kaltais artigs. Robins fon Elcs jeb Lobe Ulzens bija Livonijas ordeņa mestrs no 1385.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Robins fon Elcs · Redzēt vairāk »
Valters fon Nortekens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Rābenavas Nordeku (''Nordeck zur Rabenau'') dzimtas ģerbonis (no "Johann Siebmachers Wappenbuch"). Valters fon Nortekens vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Valters fon Nortekens · Redzēt vairāk »
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Vācu ordeņa lielmestri · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa vācmestri
Svētās Romas impērijas teritorijā. Vācu ordeņa vācmestri (latīņu: magister Germaniae, vācu: Deutschmeister jeb Meister zu deutschen und welschen Landen) bija Vācu ordeņa pavēlnieki (mestri) Svētās Romas impērijas teritorijā.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Vācu ordeņa vācmestri · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Vīlandes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Vennemars fon Brigenejs
Vennemara fon Brigeneja laikā Tallinā kaltais artigs. Vennemars fon Brigenejs jeb Valdemārs Brigenējs (latīņu: Woldimarus a Bruggeney) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1389.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Vennemars fon Brigenejs · Redzēt vairāk »
Verners fon Breithauzens
Livonijas landmestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Verners fon Breithauzens (latīņu: Wernerus a Breithausen), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no aptuveni 1261.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Verners fon Breithauzens · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Firstenbergs
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Frimersheims
Vilhelma fon Frimersheima laikā Tallinā kaltais ārtavs Vilhelms fon Frimersheims bija Livonijas ordeņa mestrs 1364.29.IX—1385.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Vilhelms fon Frimersheims · Redzēt vairāk »
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Viljandi · Redzēt vairāk »
Villekens fon Endorps
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287. gada 26. martā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1282.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Villekens fon Endorps · Redzēt vairāk »
Zīgfrīds Landers fon Špānheims
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Zīgfrīds Landers fon Špānheims jeb Zīverts Landers no Španheimas (latīņu: Suihardus a Spanheim, miris 1424. gadā) bija Alūksnes komturs (1411—1413), Vīlandes komturs (1411—1413), tad Livonijas ordeņa mestrs no 1415.
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Zīgfrīds Landers fon Špānheims · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu Ordeņa mestri
* Venno (1204 - 1209).
Jaunums!!: Livonijas ordeņa mestri un Zobenbrāļu Ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Livonijas Ordeņa mestri, Livonijas mestri, Livonijas ordeņa mestrs, Ordeņmestrs.
