Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Berlīne, Brandenburga, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts), Hāfele, Kārlis Gustavs Hempels, Oberhāfeles apriņķis, Orānas-Nasavas dinastija, Otrais pasaules karš, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts, Valters Bote, Vācija, Vācijas administratīvais iedalījums, Vācijas Demokrātiskā Republika, Zaksenhauzenes koncentrācijas nometne.
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Orānienburga un Berlīne · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Orānienburga un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Jaunums!!: Orānienburga un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Jaunums!!: Orānienburga un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)
Frīdrihs Vilhelms I; dzimis, miris), saukts arī par Lielo kūrfirstu (Der Große Kurfürst), bija Hoencollernu dinastijas Brandenburgas-Prūsijas valdnieks. Brandenburgas kūrfirsts no 1640. gada līdz savai nāvei 1688. gadā un vienlaikus arī Prūsijas hercogs, Klēves hercogs un Markas grāfs. Kā Prūsijas hercogs līdz 1660. gadam bija Polijas—Lietuvas ūnijas vasalis. Tēvs — Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms. Atšķirībā no tēva neveiksmīgās politikas Frīdrihs Vilhelms I veica reformas valstī, Brandenburga-Prūsija nostiprinājās, kas ļāva Frīdriha Vilhelma I dēlam kļūt par Prūsijas karali. Pats būdams kalvinists, ievēroja reliģisko toleranci. 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, kurā aicināja vajātos hugenotus apmesties Brandenburgā. Atbalstīja tirdzniecību. Veicināja ceļu un kanālu izbūvi. Iesaistījās Otrajā Ziemeļu karā, kura rezultātā Prūsijas hercogiste kļuva par suverēnu valsti.
Jaunums!!: Orānienburga un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) · Redzēt vairāk »
Hāfele
Hāfele ir upe Vācijā,Elbas labā krasta pieteka.
Jaunums!!: Orānienburga un Hāfele · Redzēt vairāk »
Kārlis Gustavs Hempels
Kārlis Gustavs Hempels (dzimis, miris) bija vācu/amerikāņu zinātnes filozofs.
Jaunums!!: Orānienburga un Kārlis Gustavs Hempels · Redzēt vairāk »
Oberhāfeles apriņķis
Oberhāfeles apriņķis ir apriņķis Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē.
Jaunums!!: Orānienburga un Oberhāfeles apriņķis · Redzēt vairāk »
Orānas-Nasavas dinastija
Orānas—Nasavas dinastijas ciltskoks līdz 1874. gadam. Orānas—Nasavas dinastija ir dižciltīga dzimta, kurai pieder arī Nīderlandes valdnieku dinastija.
Jaunums!!: Orānienburga un Orānas-Nasavas dinastija · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Orānienburga un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts
Iekšlietu Tautas komisariāts jeb NKVD bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu.
Jaunums!!: Orānienburga un PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts · Redzēt vairāk »
Valters Bote
Valters Vilhelms Georgs Bote (dzimis, miris) bija vācu kodolfiziķis.
Jaunums!!: Orānienburga un Valters Bote · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Orānienburga un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas administratīvais iedalījums
Vācijas novietojums Vācijas administratīvo iedalījumu veido 16 federālās zemes.
Jaunums!!: Orānienburga un Vācijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.
Jaunums!!: Orānienburga un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »
Zaksenhauzenes koncentrācijas nometne
Ieslodzītie Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē Zaksenhauzenes koncentrācijas nometne bija nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometne Orānienburgā, uz ziemeļiem no Berlīnes.
Jaunums!!: Orānienburga un Zaksenhauzenes koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »
