Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Oskars Ozols

Indekss Oskars Ozols

Oskars Ozols (1889-1975) bija latviešu inženieris un pedagogs, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

14 attiecības: Aleksandrs Ozols, Arturs Ozols (inženieris), Dzērbenes pagasts, Eslingene, Latviešu leģions, Latvijas brīvības cīņas, Lāčplēša Kara ordenis, Lunda, Markus Ozols, Otrais pasaules karš, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Rīgas Valsts tehnikums, Triju Zvaigžņu ordenis, Vidzemes guberņa.

Aleksandrs Ozols

Aleksandrs Ozols (1896-1919) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Oskars Ozols un Aleksandrs Ozols · Redzēt vairāk »

Arturs Ozols (inženieris)

Arturs Ozols (dzimis 1890. gada 25. augustā Dzērbenes pagastā, miris 1969. gada 24. decembrī Gēteborgā) bija latviešu kuģu inženieris mehāniķis.

Jaunums!!: Oskars Ozols un Arturs Ozols (inženieris) · Redzēt vairāk »

Dzērbenes pagasts

Dzērbenes pagasts ir viens no Cēsu novada pagastiem.

Jaunums!!: Oskars Ozols un Dzērbenes pagasts · Redzēt vairāk »

Eslingene

Eslingene pie Nekāras ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.

Jaunums!!: Oskars Ozols un Eslingene · Redzēt vairāk »

Latviešu leģions

Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latviju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru — Ieroču SS un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Oskars Ozols un Latviešu leģions · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Oskars Ozols un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Lāčplēša Kara ordenis

Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.

Jaunums!!: Oskars Ozols un Lāčplēša Kara ordenis · Redzēt vairāk »

Lunda

Lunda ir pilsēta Zviedrijas galējos dienvidos — Skonē, Ēresunda šauruma krastā.

Jaunums!!: Oskars Ozols un Lunda · Redzēt vairāk »

Markus Ozols

Markus Ozols (1895-1942) bija sabiedrisks darbinieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Oskars Ozols un Markus Ozols · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Oskars Ozols un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)

Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.

Jaunums!!: Oskars Ozols un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »

Rīgas Valsts tehnikums

Skats uz Rīgas Valsts tehnikumu (bijušo ķeizara Nikolaja I ģimnāziju) no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi) Rīgas Valsts tehnikums, saīsinājumā RVT, ir mācību iestāde Rīgā.

Jaunums!!: Oskars Ozols un Rīgas Valsts tehnikums · Redzēt vairāk »

Triju Zvaigžņu ordenis

Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

Jaunums!!: Oskars Ozols un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Oskars Ozols un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »