Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Aleksandrs Kolčaks, Antikomunisms, Kamjaneca-Podiļska, Krievijas Impērija, Krievijas pilsoņu karš, Latvijas poļi, Latvijas Poļu savienība, Ludza, Mandžūrija, Milanuveka, Oktobra revolūcija, Padomju Savienība, Parīzes Universitāte, Polija, Rišards Labanovskis, Romāns fon Ungerns-Šternbergs, Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Trešais reihs, Vācija, Vitebskas guberņa, Vladimirs Ļeņins, 1905. gada revolūcija.
Aleksandrs Kolčaks
Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Aleksandrs Kolčaks · Redzēt vairāk »
Antikomunisms
Antikomunistisks logo Antikomunisms ir ideju kopums, ideoloģija, doktrīna, kas atrodas opozīcijā pret komunismu, jo īpaši pret marksismu.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Antikomunisms · Redzēt vairāk »
Kamjaneca-Podiļska
Kamjaneca-Podiļska ir pilsēta Ukrainas rietumos, Hmeļnickas apgabalā.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Kamjaneca-Podiļska · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Latvijas poļi
Latvijas novados un republikas pilsētās (2010) Latvijas poļi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Latvijas poļi · Redzēt vairāk »
Latvijas Poļu savienība
Latvijas Poļu savienība bija Latvijas poļu politiskā partija un biedrība.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Latvijas Poļu savienība · Redzēt vairāk »
Ludza
Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Ludza · Redzēt vairāk »
Mandžūrija
Mandžūrijas teritorija no 17. līdz 19. gadsimtam (ar tumši sarkanu apzīmēta pašlaik Ķīnai piederošā Mandžūrijas daļa) Mandžūrija 1892. gada kartē Mandžūrija ir vēsturiskais nosaukums teritorijai Ķīnas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Mandžūrija · Redzēt vairāk »
Milanuveka
Milanuveka - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē pie dzelzceļa līnijas starp Brvinovu un Grodzisku Mazovecku.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Milanuveka · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Parīzes Universitāte
Parīzes Universitāte, pazīstama arī kā Sorbonna (Sorbonne, la Sorbonne), bija universitāte Parīzē, Francijā.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Parīzes Universitāte · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Polija · Redzēt vairāk »
Rišards Labanovskis
Rišards Labanovskis (dzimis 1940. gada 15. februārī Daugavpilī, miris 2022. gada 20. septembrī Rīgā) bija Latvijas poļu publicists, tulkotājs, žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Rišards Labanovskis · Redzēt vairāk »
Romāns fon Ungerns-Šternbergs
Romāns (Roberts) Nikolauss Maksimiliāns fon Ungerns-Šternbergs, arī Romāns Ungerns fon Šternbergs vai Roberts fon Ungerns-Šternbergs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu virsnieks, Baltās kustības dalībnieks Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Romāns fon Ungerns-Šternbergs · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Sanktpēterburgas Valsts universitāte ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Sanktpēterburgas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Vācija · Redzēt vairāk »
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »
Vladimirs Ļeņins
Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un Vladimirs Ļeņins · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Jaunums!!: Ferdinands Antonijs Osendovskis un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Antonijs Ferdinands Osendovskis, Ferdinands Osendovskis, Ferdynand Antoni Ossendowski, Osendovskis, Ossendowski.
