Ātrāk nekā pārlūku!
30 attiecības: Ariānisms, Atila, Austrija, Austrumromas impērija, Balkānu pussala, Daugava, Dākija, Dņepra, Dņestra, Dona, Ermanariks, Goti, Gotlande, Hījumā, Huņņi, Illirija, Indoeiropiešu pirmvaloda, Krima, Kristietība, Kriviči, Lielā tautu staigāšana, Melnā jūra, Norika, Odoakrs, Romas impērija, Teodoriks Lielais, Ukraina, Vestgoti, Visla, 3. gadsimts.
Ariānisms
Ravennā Ariānisms ir kristoloģisks uzskats, kas nosaukts tā slavenākā veicinātāja Aleksandrijas prezbitera Ārija vārdā.
Jaunums!!: Ostgoti un Ariānisms · Redzēt vairāk »
Atila
Atila (dzimis ap 406. gadu, miris 453. gada martā), pazīstams arī kā Huņņu Atila, bija huņņu kagans no 434.
Jaunums!!: Ostgoti un Atila · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Ostgoti un Austrija · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Ostgoti un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Jaunums!!: Ostgoti un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Ostgoti un Daugava · Redzēt vairāk »
Dākija
Dākijas zelta monēta ar ērgļa un vainaga attēlu un uzrakstu ΚΟΣΩΝ (1. gs. vidus p.m.ē.). Dākijas valsts aptuvenās robežas ķēniņa Burebistas valdīšanas laikā (82. gadā p.m.ē.). Romas impērijas Dākijas provinču (sārtā krāsā) karte ar iezīmētām zelta (Au) un sudraba (Ag) raktuvju vietām. Dākija jeb Dāķija bija indoeiropiešu tautu dāku un gētu apdzīvota ķēniņvalsts (no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 106. gadam m.ē.) aptuveni tagadējās Rumānijas un Moldovas teritorijā.
Jaunums!!: Ostgoti un Dākija · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Ostgoti un Dņepra · Redzēt vairāk »
Dņestra
Dņestra ir upe Austrumeiropā.
Jaunums!!: Ostgoti un Dņestra · Redzēt vairāk »
Dona
Dona ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos.
Jaunums!!: Ostgoti un Dona · Redzēt vairāk »
Ermanariks
Teiksmainais gotu ķēniņš Gizurs izaicina huņņus (P.N. Arbo glezna, 1886). Ermanariks (miris 376. gadā) jeb Ermenrihs (senangļu: Eormenric, senskandināvu: Jörmunrek(kr)) bija pirmais vēsturiski pierādāmais ostgotu ķēniņš mūsdienu Ukrainas teritorijā, kurš gāja bojā huņņu un alānu iebrukuma laikā.
Jaunums!!: Ostgoti un Ermanariks · Redzēt vairāk »
Goti
ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.
Jaunums!!: Ostgoti un Goti · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Ostgoti un Gotlande · Redzēt vairāk »
Hījumā
Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Ostgoti un Hījumā · Redzēt vairāk »
Huņņi
Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.
Jaunums!!: Ostgoti un Huņņi · Redzēt vairāk »
Illirija
Illirija jeb Ilīrija bija valsts Eiropā 4.—2.
Jaunums!!: Ostgoti un Illirija · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu pirmvaloda
„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.
Jaunums!!: Ostgoti un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »
Krima
Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.
Jaunums!!: Ostgoti un Krima · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Ostgoti un Kristietība · Redzēt vairāk »
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Jaunums!!: Ostgoti un Kriviči · Redzēt vairāk »
Lielā tautu staigāšana
Ģermāņu tautu migrācijas viļņi Romas impērijas teritorijā laika posmā no mūsu ēras 100. līdz 500. gadam. Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.
Jaunums!!: Ostgoti un Lielā tautu staigāšana · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Ostgoti un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Norika
Romas impērija. Norikas province iekrāsota sarkanā krāsā. Norika (latīņu: Noricum) bija Romas impērijas province, kuras teritorija aptvēra reģionu starp Alpiem un Donavu.
Jaunums!!: Ostgoti un Norika · Redzēt vairāk »
Odoakrs
Odoakra valsts pēc 480. gada Odoakrs (dzimis 433. gadā, miris 493. gadā) bija pirmais Itālijas karalis.
Jaunums!!: Ostgoti un Odoakrs · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Ostgoti un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Teodoriks Lielais
Teodoriks Lielais (gotu: Þiudareiks,,; dzimis 454. gadā, miris) bija ostgotu valdnieks.
Jaunums!!: Ostgoti un Teodoriks Lielais · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Ostgoti un Ukraina · Redzēt vairāk »
Vestgoti
Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam Vestgoti (— 'rietumgoti') jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4.
Jaunums!!: Ostgoti un Vestgoti · Redzēt vairāk »
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Jaunums!!: Ostgoti un Visla · Redzēt vairāk »
3. gadsimts
Austrumu puslode 3. gadsimta sākumā. Pasaules karte 250. gadā. Austrumu puslode 3. gadsimta beigās. 3.
Jaunums!!: Ostgoti un 3. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Austrumgoti, Greitungi, Greutungi, Ostrogoti.
