Ātrāk nekā pārlūku!
43 attiecības: Bērzaunes draudzes novads, Bērzaunes pagasts, Brīvā Zeme, Cēsu apriņķis, Eduards Laursons, Edvarts Virza, Heinrihs Strods, Igaunija, Jaunākās Ziņas, Jānis Akuraters, Jānis Palcmanis, Jānis Rubulis, Jēkabs Janševskis, Kārlis Pauļuks, Kārlis Skalbe, Kirovas apgabals, Kristaps Bahmanis, Latvieši, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latvijas Jaunzemnieku savienība, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Satversmes sapulce, Līdums (laikraksts), Liepāja, Oto Nonācs, Padomju Savienība, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Saeima, Studentu korporācijas, Talavija, Tautas padome, Valka, Vecmīlgrāvis, Vidzemes guberņa, Vilhelms Šreiners, Vilis Siliņš, Vjatlags, Voldemārs Zāmuēls, Ziemeļlatvijas brigāde, 1. Saeima, 1941. gada jūnija deportācijas, 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā.
Bērzaunes draudzes novads
Bērzaunes (''Bersohn'') draudzes novads (1798). Bērzaunes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Bērzaunes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Bērzaunes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Bērzaunes pagasts
Bērzaunes pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Bērzaunes pagasts · Redzēt vairāk »
Brīvā Zeme
"Brīvā Zeme" bija politisks, sabiedrisks un literārs dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Brīvā Zeme · Redzēt vairāk »
Cēsu apriņķis
Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »
Eduards Laursons
Eduards Laursons (1876—1950) bija latviešu skolotājs, kooperācijas propagandists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Eduards Laursons · Redzēt vairāk »
Edvarts Virza
Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Edvarts Virza · Redzēt vairāk »
Heinrihs Strods
Heinrihs Strods (1925-2012) bija latviešu vēsturnieks, habilitētais vēstures doktors (1992), Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (1992).
Jaunums!!: Oto Nonācs un Heinrihs Strods · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Igaunija · Redzēt vairāk »
Jaunākās Ziņas
"Jaunākās Ziņas" bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas, dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Jaunākās Ziņas · Redzēt vairāk »
Jānis Akuraters
Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Jānis Akuraters · Redzēt vairāk »
Jānis Palcmanis
Jānis Palcmanis (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija latviešu arheologs, mērnieks un politiķis.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Jānis Palcmanis · Redzēt vairāk »
Jānis Rubulis
Jānis Rubulis (1893—1960) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Jānis Rubulis · Redzēt vairāk »
Jēkabs Janševskis
Jēkabs Janševskis (kristīts kā Jēkabs Janovskis; 1865—1931) bija latviešu skolotājs, žurnālists un rakstnieks.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Jēkabs Janševskis · Redzēt vairāk »
Kārlis Pauļuks
Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Kārlis Pauļuks · Redzēt vairāk »
Kārlis Skalbe
Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Kārlis Skalbe · Redzēt vairāk »
Kirovas apgabals
Kirovas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Kirovas apgabals · Redzēt vairāk »
Kristaps Bahmanis
Kristaps Bahmanis (—) bija latviešu jurists, publicists un politiķis. Vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Kristaps Bahmanis · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Latvijas Jaunzemnieku savienība
Jaunzemnieku savienības vēlēšanu plakāts. Latvijas Jaunzemnieku savienība bija politiskā partija Latvijā.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Latvijas Jaunzemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Līdums (laikraksts)
"Līdums" bija tautsaimnieciski juridisks, sabiedriski politisks un literārisks Latvijas dienas laikraksts, kas no 1913.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Līdums (laikraksts) · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Liepāja · Redzēt vairāk »
Oto Nonācs
Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Oto Nonācs · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)
Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Saeima · Redzēt vairāk »
Studentu korporācijas
Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Studentu korporācijas · Redzēt vairāk »
Talavija
Talavija ir viena no vecākajām un lielākajām Latvijas studentu korporācijām.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Talavija · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Oto Nonācs un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Valka · Redzēt vairāk »
Vecmīlgrāvis
Vecmīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Rīnūži un Ziemeļblāzma.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Vecmīlgrāvis · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vilhelms Šreiners
Vilhelms Šreiners (1864—1936) bija vācbaltiešu ķīmiķis un diplomāts.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Vilhelms Šreiners · Redzēt vairāk »
Vilis Siliņš
Vilis Siliņš (1874—1935) bija latviešu zemnieku kooperācijas kustības darbinieks, Kurzemes Zemes sapulces un Kurzemes Pagaidu zemes padomes loceklis, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes valdes loceklis (1917).
Jaunums!!: Oto Nonācs un Vilis Siliņš · Redzēt vairāk »
Vjatlags
Vjatlags jeb Vjatkas labošanas darbu nometne bija viena no lielākajām Gulaga soda nometnēm purvainajā Verhņekamskas rajonā Kirovas apgabala ziemeļos, daļēji mūsdienu Komi Republikas teritorijā, kur ieslodzītajiem lika strādāt meža darbos.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Vjatlags · Redzēt vairāk »
Voldemārs Zāmuēls
Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls; —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Jaunums!!: Oto Nonācs un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
1. Saeima
Latvijas Republikas 1. Saeimas locekļi savā pirmajā sēdē 1922. gada 7. novembrī.https://lvportals.lv/norises/252070-90-gadi-kops-pirmas-saeimas-sanaksanas-2012 LV Portāls. 90 gadi kopš pirmās Saeimas sanākšanas 1.
Jaunums!!: Oto Nonācs un 1. Saeima · Redzēt vairāk »
1941. gada jūnija deportācijas
Hildas Vīkas glezna "Aizvestie". 1941.
Jaunums!!: Oto Nonācs un 1941. gada jūnija deportācijas · Redzēt vairāk »
1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.
Jaunums!!: Oto Nonācs un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā · Redzēt vairāk »
