Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Austrumfranku valsts, Austrumromas impērija, Dinastija, Gregors V, Heinrihs I Putnuķērājs, Heinrihs II Svētais, Itālijas karaļu uzskaitījums, Karolingu dinastija, Konrāds II Salietis, Oto II Otons, Oto III Otons, Otons I, Saliešu dinastija, Silvestrs II, Svētā Romas impērija, Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums, Teofanu, Ungāri, Vācija.
Austrumfranku valsts
Austrumfranku valsts (zaļā) un tās vasaļteritorijas, 843 Austrumfranku valsts pastāvēja no 843.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Austrumfranku valsts · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Dinastija
Dinastija ((dunasteía) — 'vara', 'valdīšana') ir vienas dzimtas vairāku monarhu kopa, kuriem troņa mantošanas kārtībā pieder vara pār valsti, zemi vai teritoriju.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Dinastija · Redzēt vairāk »
Gregors V
Gregors V (dzimis 972. gadā, miris), īstajā vārdā Bruno no Karintijas, bija Romas pāvests no 996.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Gregors V · Redzēt vairāk »
Heinrihs I Putnuķērājs
Heinrihs I Putnuķērājs (dzimis ap 876. gadu, miris) bija Otonu dinastijas Saksijas hercogs no 919.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Heinrihs I Putnuķērājs · Redzēt vairāk »
Heinrihs II Svētais
Heinrihs II Svētais (dzimis, miris) pēdējais vācu Otonu dinastijas Svētās Romas impērijas valdnieks, Romiešu karalis no 1002.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Heinrihs II Svētais · Redzēt vairāk »
Itālijas karaļu uzskaitījums
Itālijas karaliste Svētās Romas impērijas sastāvā ap 1000. gadu Šajā uzskaitījumā apkopoti Itālijas karaļi.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Itālijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Karolingu dinastija
Karolingu impērija Karolingu dinastija bija franku karaļu dinastija, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā un Centrāleiropā 8.—10.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Karolingu dinastija · Redzēt vairāk »
Konrāds II Salietis
Konrāds II (dzimis ap 990. gadu, miris) bija pirmais Saliešu dinastijas pārstāvis, kas 1024.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Konrāds II Salietis · Redzēt vairāk »
Oto II Otons
Oto II Oto II (vācu: Otto II; 955. — 983. gada 7. decembris), Svētās Romas impērijas imperators no 973.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Oto II Otons · Redzēt vairāk »
Oto III Otons
Oto III (dzimis 980. gadā, miris), Otonu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 996.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Oto III Otons · Redzēt vairāk »
Otons I
Otons I Lielais (dzimis, miris) bija Austrumfranku valsts karalis un Svētās Romas impērijas imperators.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Otons I · Redzēt vairāk »
Saliešu dinastija
Saliešu dinastijas ciltskoks Svētā Romas impērija 1032. gadā, pēc Burgundijas karalistes pievienošanas Saliešu dinastija bija viduslaiku vācu augstmaņu dinastija, kuras četri pārstāvji no 1024.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Saliešu dinastija · Redzēt vairāk »
Silvestrs II
Silvestrs II (dzimis 938. gadā, miris), īstajā vārdā Žerbērs, bija Romas pāvests no līdz savai nāvei.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Silvestrs II · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas ķeizari (no vārda "cēzars") jeb imperatori.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Teofanu
Teofanu (dzimusi ap 955. gadu, mirusi 990. gada 15. jūnijā) bija Svētās Romas impērijas imperatora Oto II sieva un līdzvaldniece no 872.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Teofanu · Redzēt vairāk »
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Ungāri · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Otonu dinastija un Vācija · Redzēt vairāk »
