Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Ēģipte, Eiropa, Eugenijs III, Francija, Ibērija, Konrāds III, Krusta kari, Luijs VII, Pirmais Krusta karš, Robērs de Kraons, Templiešu ordenis, Turki seldžuki, Vācija, Vladislavs II Jagellons, 1145. gads.
Ēģipte
Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.
Jaunums!!: Otrais Krusta karš un Ēģipte · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Otrais Krusta karš un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eugenijs III
Pāvests Eugenijs III (dzimšanas gads nezināms, miris), dzimis kā Bernardo dei Paganelli di Montemanjo) bija Romas pāvests no 1145. līdz 1153. gadam. Dzimis Pizā. Ievēlēšanas brīdī bija cisterciešu klostera abats Romas pievārtē. Tika ievēlēts par pāvestu daļēji tādēļ, ka neviens cits negribēja uzņemties šo bīstamo un sarežģīto amatu, daļēji kā Bernāra no Klervo sabiedrotais. Kaut arī pats Bernārs neatbalstīja Eugenija kandidatūru, tomēr vēlāk Bernārs caur Eugeniju III spēcīgi ietekmēja baznīcas politiku. Gandrīz visu pontifikāta laiku Eugenijs III neuzturējās Romā. Tūlīt pēc ievēlēšanas par pāvestu, Romas pilsēta Arnolda no Brešas ietekmē nodibināja komūnu un neatzina pāvesta virsvaru, kuram nācās uzturēties Viterbo, pēc tam Sjēnā, bet vēlāk viņš devās uz Franciju un Svēto Romas impēriju. Pēc tam, kad musulmaņi 1145. gadā ieņēma Edesu, viņš izdeva bullu, kurā Francijas karali Luiju VII aicināja doties Krusta karā. 1147. gada aprīlī viņš izdeva līdzīga satura bullu Divini dispensatione, aicinot sakšu bruņiniekus piedalīties krusta karā pret vendiem. Atbalstīja Hildegardes no Bingenes darbību. 1149. gadā atgriezās Itālijā. Miris 1153. gadā, apglabāts Romā.
Jaunums!!: Otrais Krusta karš un Eugenijs III · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Otrais Krusta karš un Francija · Redzēt vairāk »
Ibērija
Ibērija var būt.
Jaunums!!: Otrais Krusta karš un Ibērija · Redzēt vairāk »
Konrāds III
Konrāds III (dzimis 1093. gadā, miris) bija pirmais Hoenštaufenu dinastijas Vācijas karalis no 1138.
Jaunums!!: Otrais Krusta karš un Konrāds III · Redzēt vairāk »
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Jaunums!!: Otrais Krusta karš un Krusta kari · Redzēt vairāk »
Luijs VII
Luijs VII Jaunais (dzimis, miris) bija franku ķēniņš (1137-1180), Luija VI Resnā dēls.
Jaunums!!: Otrais Krusta karš un Luijs VII · Redzēt vairāk »
Pirmais Krusta karš
Pirmais Krusta karš (1096.–1099.) bija pirmais no Krusta kariem, kas tika uzsākts 1096.
Jaunums!!: Otrais Krusta karš un Pirmais Krusta karš · Redzēt vairāk »
Robērs de Kraons
Robērs de Kraons (angļu un franču: Robert de Craon, ?—1147), dažkārt arī Roberts Burgundio, bija franču augstmanis un bruņinieks, Templiešu bruņinieku ordeņa otrais lielmeistars no 1136.
Jaunums!!: Otrais Krusta karš un Robērs de Kraons · Redzēt vairāk »
Templiešu ordenis
Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.
Jaunums!!: Otrais Krusta karš un Templiešu ordenis · Redzēt vairāk »
Turki seldžuki
Seldžuki (arī turki seldžuki; turku valodā: selçuklular; persiešu valodā: سلجوقيان Saldžūkijān; arābu valodā: سلجوق Saldžūk vai السلاجقة al-Salādžika) bija oguzu rietumtjurku atzars no kiniku cilts.
Jaunums!!: Otrais Krusta karš un Turki seldžuki · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Otrais Krusta karš un Vācija · Redzēt vairāk »
Vladislavs II Jagellons
Vladislavs II Jagellons (Ungārijā pazīstams kā Ulāslo II; dzimis, miris) bija Bohēmijas karalis no 1471.
Jaunums!!: Otrais Krusta karš un Vladislavs II Jagellons · Redzēt vairāk »
1145. gads
1145.
Jaunums!!: Otrais Krusta karš un 1145. gads · Redzēt vairāk »
