Ātrāk nekā pārlūku!
67 attiecības: Aleksandrs Kerenskis, Andrejs Krastkalns, Andrejs Priedkalns, Ķekavas kaujas, Baltijas pārkrievošana, Brāļu kapi, Brestļitovskas miera līgums, Demokrātiskais bloks, Elizabetes iela (Rīga), Ernests Blanks, Februāra revolūcija, Francis Trasuns, Gustavs Zemgals, Igaunijas guberņa, Jaunā strāva, Jānis Čakste, Jānis Goldmanis, Jānis Zālītis, Jelgava, Kārlis Ulmanis, Krišjāņa Barona iela (Rīga), Krievijas Impērija, Krievijas Valsts Dome, Kurzemes guberņa, Kurzemes gubernatoru uzskaitījums, Kurzemes Pagaidu zemes padome, Latgales Zemes padome, Latviešu Demokrātiskā partija, Latviešu Nacionāldemokrātu partija, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu strēlnieki, Latviešu valoda, Latviešu zemnieku savienība, Latvijas Neatkarības partija, Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, Latvijas Republikāņu partija, Latvijas Revolucionāro sociālistu partija, Latvijas valsts pasludināšana, Liepāja, LSDSP vēsture, Marksisms, Miķelis Valters, Nacionālisms, Oktobra revolūcija, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pulcējaties zem latviešu karogiem!, Rīgas operācija, Rīgas pašvaldības vadītājs, Rēzekne, Sanktpēterburga, ..., Staņislavs Kambala, Tartu, Tautas padome, Tukums, Valērija Seile, Valka, Valmiera, Vācijas Impērija, Ventspils, Viļums Skubiņš, Vidzemes guberņa, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vilis Olavs, Vitebskas guberņa, Ziemassvētku kaujas, 1905. gada revolūcija Latvijā, 20. gadsimts. Izvērst indekss (17 vairāk) »
Aleksandrs Kerenskis
Aleksandrs Kerenskis (dzimis, miris) bija krievu politiķis, jurists, brīvmūrnieks.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Aleksandrs Kerenskis · Redzēt vairāk »
Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »
Andrejs Priedkalns
Andrejs Priedkalns jeb Andrievs Priedkalns (1873—1923) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Andrejs Priedkalns · Redzēt vairāk »
Ķekavas kaujas
1916. gada kaujās sašautā Doles-Ķekavas baznīca. 1916.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Ķekavas kaujas · Redzēt vairāk »
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Brāļu kapi
Brāļu kapi ir kopējs apmēram vienā laikā mirušu cilvēku apbedījums, pārsvarā kara darbības vai masu represiju rezultātā.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Brāļu kapi · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Demokrātiskais bloks
Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Demokrātiskais bloks · Redzēt vairāk »
Elizabetes iela (Rīga)
Elizabetes iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Elizabetes iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Ernests Blanks
Ernests Blanks (1894-1972) bija latviešu publicists, rakstnieks un vēsturnieks.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Ernests Blanks · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Francis Trasuns
Francis Trasuns (dzimis, miris) bija latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs un literāts.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Francis Trasuns · Redzēt vairāk »
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Jaunā strāva
Jaunā strāva bija latviešu inteliģences kustība 19.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Jaunā strāva · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jānis Goldmanis
Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).
Jaunums!!: Otrā atmoda un Jānis Goldmanis · Redzēt vairāk »
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Jelgava · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Krišjāņa Barona iela (Rīga)
Krišjāņa Barona iela ir Rīgas iela Centra rajona Centra un Grīziņkalna apkaimē.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Krišjāņa Barona iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Valsts Dome
VI sasaukuma Valsts Dome Krievijas Federācijas Valsts Dome (īsāk - Госдума) ir viena no divām Krievijas Federācijas parlamenta palātām (saskaņā ar Krievijas Federācijas Konstitūcijas 95. pantu).
Jaunums!!: Otrā atmoda un Krievijas Valsts Dome · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Kurzemes Pagaidu zemes padome
Kurzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Kurzemes Pagaidu zemes padome · Redzēt vairāk »
Latgales Zemes padome
Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Latgales Zemes padome · Redzēt vairāk »
Latviešu Demokrātiskā partija
Latviešu Demokrātiskā partija bija 1905. gada revolūcijas laikā dibināta latviešu politiskā partija, ko izveidoja Arveds Bergs, Augusts Deglavs, Gustavs Zemgals un vairāki citi sabiedriskie darbinieki.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Latviešu Demokrātiskā partija · Redzēt vairāk »
Latviešu Nacionāldemokrātu partija
Latviešu Nacionāldemokrātu partija bija latviešu politiskā partija, ko nodibināja pēc Februāra revolūcijas 1917.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Latviešu Nacionāldemokrātu partija · Redzēt vairāk »
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvijas Neatkarības partija
Latvijas Neatkarības partija jeb Latvijas Nacionālā neatkarības partija, dibināta kā Latvju neatkarības apvienība Rīgas sabiedrisko organizāciju pārstāvju sapulces laikā 1917.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Latvijas Neatkarības partija · Redzēt vairāk »
Latvijas Radikāldemokrātiskā partija
Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, arī Latvijas Radikāldemokrātu partija, bija viena no Latvijas politiskajām partijām, kas pastāvēja no 1917.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Latvijas Radikāldemokrātiskā partija · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikāņu partija
Latvijas Republikāņu partija (dibināta kā Latviešu republikāniskā partija) bija 1917.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Latvijas Republikāņu partija · Redzēt vairāk »
Latvijas Revolucionāro sociālistu partija
Latvijas Revolucionāro sociālistu partija (LRSP) jeb eseri bija skaitliski neliela, radikāli noskaņota demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā un Latvijas Republikā laikā no 1913.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Latvijas Revolucionāro sociālistu partija · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Liepāja · Redzēt vairāk »
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.
Jaunums!!: Otrā atmoda un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »
Marksisms
Markss un Engelss Marksisms ir filozofiska, ekonomiska, sabiedriska un politiska teorija par kapitālistiskā sabiedrībā valdošu šķiru konfliktu, kas neizbēgami noved pie sociāla apvērsuma un ekonomiskās sistēmas maiņas.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Marksisms · Redzēt vairāk »
Miķelis Valters
Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Miķelis Valters · Redzēt vairāk »
Nacionālisms
Polijas-Lietuvas ūnijas kaujinieki 1621. gadā aizstāv savu karogu. 19. gadsimta glezna. Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Nacionālisms · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Pirmais Latgales latviešu kongress
Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26.—27.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Pirmais Latgales latviešu kongress · Redzēt vairāk »
Pulcējaties zem latviešu karogiem!
Uzsaukuma noslēguma teikums pārveidotā formā izmantots Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas pastkartē "Tēvuzemei grūti laiki" (Rihards Zariņš, 1916). Pulcējaties zem latviešu karogiem! bija Kārļa Skalbes sarakstīts un Krievijas valsts domnieku Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša izdots uzsaukums latviešu tautai dibināt latviešu strēlnieku bataljonus.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Pulcējaties zem latviešu karogiem! · Redzēt vairāk »
Rīgas operācija
Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Rīgas operācija · Redzēt vairāk »
Rīgas pašvaldības vadītājs
Rīgas pašvaldības vadītājs, arī Rīgas domes vadītājs un Rīgas mērs, ir Rīgas pilsētas vadītājs.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Rīgas pašvaldības vadītājs · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Staņislavs Kambala
Staņislavs Kambala ( —) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks, latviešu strēlnieks.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Staņislavs Kambala · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Tartu · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Otrā atmoda un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Tukums
Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Tukums · Redzēt vairāk »
Valērija Seile
Valērija Seile, arī Valerija Seilis (1891—1970) bija ievērojama latgaliešu un latviešu izglītības un sabiedriskā darbiniece, bibliogrāfe un zinātniece.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Valērija Seile · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Valka · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Valmiera · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Ventspils · Redzēt vairāk »
Viļums Skubiņš
Viļums (Vilis) Skubiņš, arī Vasīlijs Skubiņš (1876—1951) bija latviešu agronoms un sabiedriskais darbinieks, Rīgas Lauksaimniecības Centrālbiedrības priekšnieks (1906), Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas Priekuļos dibinātājs un vadītājs (1911—1918).
Jaunums!!: Otrā atmoda un Viļums Skubiņš · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »
Vilis Olavs
Vilis Olavs, līdz 1890.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Vilis Olavs · Redzēt vairāk »
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Jaunums!!: Otrā atmoda un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »
Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten — 'Lielupes kaujas', krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas Impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no līdz (no līdz pēc vecā stila — Jūlija kalendāra).
Jaunums!!: Otrā atmoda un Ziemassvētku kaujas · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Otrā atmoda un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Otrā atmoda un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
