Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pārdaugava

Indekss Pārdaugava

Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.

83 attiecības: Anniņmuiža, Atgāzene, Šampēteris, Šķērsiela, Šulca muiža, Švarcmuiža, Ēbeļmuiža, Āgenskalna līcis, Āgenskalns, Baltā muiža, Baltijas provinces, Bišumuiža, Bieriņi, Bieriņu muiža, Bloka muiža, Bolderāja, Bolderājas muiža, Borherta muiža, Buļļu muiža, Buļļupe, Dammes muižas, Daugava, Daugavas kauja, Daugavgrīva, Dzimtbūšana, Dzirciems (Rīga), Esena muiža, Guberņas muiža, Hartmaņa muiža, Heija muižiņa, Iļģuciems, Imanta, Jānis Šteinhauers, Jūrmalas gatve, Johans Georgs Hāmanis, Katlakalns, Katlakalns (Ķekavas pagasts), Katrīna II Lielā, Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga), Kārlis Dāvids Justs Muiželis, Kleistu muiža, Krievijas Impērija, Kurzemes rajons, Latvijas okupācija (1940), Lāčupe (Rīgas līča pieteka), Lielais Ziemeļu karš, Lofelta muiža, Māras dīķis, Mārupīte, Mūkusala, ..., Muižeļa nams, Napoleons Bonaparts, Nordeķu muiža, Ojārs Vācietis, Padomju Savienība, Pleskodāle, Podrags, Rīga, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas rāte, Romas pāvests, Sarkanā armija, Spilve (Rīga), Torņakalns, Trešais reihs, Viļņas Universitāte, Vilhelms no Modenas, Zasumuiža, Zemgales priekšpilsēta, Ziepniekkalns, Zolitūde, Zolitūdes muiža, 17. gadsimts, 1794. gads, 1812. gads, 1870. gads, 1877. gads, 1879. gads, 19. gadsimts, 1905. gads, 1919. gads, 1924. gads, 20. februāris. Izvērst indekss (33 vairāk) »

Anniņmuiža

Anniņmuižas ēka 2015. gada rudenī Anniņmuiža, agrāk arī Meijera vai Meinerta muiža (Meiershof, Meinertshof, Meinhartshof) bija muižiņa tagadējā Jūrmalas gatvē 76 Imantas apkaimē Pārdaugavā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Anniņmuiža · Redzēt vairāk »

Atgāzene

Atgāzene ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Atgāzene · Redzēt vairāk »

Šampēteris

Šampēteris, agrāk Šampetris (no — "lauciniecisks") ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Šampēteris · Redzēt vairāk »

Šķērsiela

Šķērsiela var būt.

Jaunums!!: Pārdaugava un Šķērsiela · Redzēt vairāk »

Šulca muiža

Šulcmuiža 1930. gada Rīgas kartē. Šulca muiža jeb Šulcmuiža bija 18.

Jaunums!!: Pārdaugava un Šulca muiža · Redzēt vairāk »

Švarcmuiža

Švarcmuiža, agrāk Hāgena muiža (Hagenshof) ir arhitekta M. Holsta celta muižas īpašnieka ēka Daugavgrīvas ielā 19/21 Āgenskalnā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Švarcmuiža · Redzēt vairāk »

Ēbeļmuiža

Ēbeļmuiža (2012). Ēbeļmuiža jeb Klatco muiža ir baroka stilā celta Rīgas piepilsētas muižiņa Zaļenieku ielā 21 Ziepniekkalnā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Ēbeļmuiža · Redzēt vairāk »

Āgenskalna līcis

Āgenskalna līcis ir līcis Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu.

Jaunums!!: Pārdaugava un Āgenskalna līcis · Redzēt vairāk »

Āgenskalns

Āgenskalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā un Kurzemes rajonā, kurā iekļauj arī Rīgas pilsētas daļas Āgenskalna priedes un Klīversalu.

Jaunums!!: Pārdaugava un Āgenskalns · Redzēt vairāk »

Baltā muiža

Mellera muiža 18. gadsimtā (Broce, 1794). Baltā muiža, arī Dāla muiža, Mellera muiža, bija muiža tagadējā Iļģuciema apkaimē, kas izveidota 17.

Jaunums!!: Pārdaugava un Baltā muiža · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884). Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gs.). Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676-1750). Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745). Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gs. beigas). Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Pārdaugava un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Bišumuiža

Bišumuiža ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Bišumuiža · Redzēt vairāk »

Bieriņi

Bieriņi ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Mārupe, Ozolciems un Petriņciems.

Jaunums!!: Pārdaugava un Bieriņi · Redzēt vairāk »

Bieriņu muiža

Bieriņu muiža pēc pārbūves par īres namu (1928). Bieriņu muiža ir muižiņa Rīgā, Bieriņu apkaimē, starp Petriņciemu, Ozolciemu un Lindes ciemu (adrese — Kantora iela 10).

Jaunums!!: Pārdaugava un Bieriņu muiža · Redzēt vairāk »

Bloka muiža

Blokmuižiņa 20. gadsimta sākumā. Bloka muiža, arī Blokmuižiņa ir vienstāva klasicisma stila koka muižiņas ēka Vienības gatvē 27 Torņakalna apkaimē Pārdaugavā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Bloka muiža · Redzēt vairāk »

Bolderāja

Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Bolderāja · Redzēt vairāk »

Bolderājas muiža

Bolderājas ciems (''sloboda'') Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Bolderājas muiža bija muiža tagadējā Bolderājas apkaimē Buļļupes dienvidu krastā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Bolderājas muiža · Redzēt vairāk »

Borherta muiža

Līvena, vēlāk Borherta muiža (Broce, 1782.). Borherta muiža pēc Pirmā pasaules kara. Borherta muiža atradās tagadējā Rīgas pilsētas Bieriņu un Torņakalna apkaimēs.

Jaunums!!: Pārdaugava un Borherta muiža · Redzēt vairāk »

Buļļu muiža

Ziemeļupi un tagadējo Lielupes ieteku jūrā, no kuras pa kreisi ar punktētu līniju iezīmēta Kurzemes robeža. Buļļu muiža (Bullenhof, Bullenfahr) bija muiža zemes šaurumā starp Buļļupi un Baltijas jūru.

Jaunums!!: Pārdaugava un Buļļu muiža · Redzēt vairāk »

Buļļupe

Buļļupe ir upe Latvijā, Rīgas un Jūrmalas pilsētu teritorijā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Buļļupe · Redzēt vairāk »

Dammes muižas

Dammes muižiņas (''Tamenhof'', ''Kl., Gr.'') 1791. gada kartē. Bijušo Dammes muižu atrašanās vietas (Lieldamme un Mazdamme) 1941. gada kartē. Dammes muiža bija Rīgas patrimonālā apgabala muižiņa tagadējā Imantas apkaimē Pārdaugavā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Dammes muižas · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna,, baltkrievu: Заходняя Дзвіна) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Pārdaugava un Daugava · Redzēt vairāk »

Daugavas kauja

Zviedru uzbrukums pāri Daugavai Spilves kaujas laikā 1701. gada jūlijā Kārļa XII kauja ar sakšu armijas virspavēlnieku grāfu Ādamu fon Šteinavu. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.

Jaunums!!: Pārdaugava un Daugavas kauja · Redzēt vairāk »

Daugavgrīva

Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajona, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Memmes pļava.

Jaunums!!: Pārdaugava un Daugavgrīva · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Jaunums!!: Pārdaugava un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »

Dzirciems (Rīga)

Dzirciems ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Dzirciems (Rīga) · Redzēt vairāk »

Esena muiža

Skats uz Gotāna muižiņas ēku pie Spilves pļavām 1785. gadā (no Broces kolekcijas). Esena muižas ēkas vieta 2016. gadā Esena muiža, saukta arī par Lielo muižu, Spilves muižu un Gotāna muižu, ir vieta Dzirciema ielas ziemeļu galā Spilves apkaimē Pārdaugavā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Esena muiža · Redzēt vairāk »

Guberņas muiža

''Gouvernementshof'' muižas ēku atrašanās vieta pie Hapaka grāvja Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Guberņas muiža jeb Gubernementes muiža bija kroņa muiža tagadējās Bolderājas un Spilves apkaimēs Hapaka grāvja kreisajā krastā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Guberņas muiža · Redzēt vairāk »

Hartmaņa muiža

Hartmaņa muižas ēka mūsdienās. Hartmaņa muiža ir ēku kopums Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, no kura divas tiek sauktas par muižām.

Jaunums!!: Pārdaugava un Hartmaņa muiža · Redzēt vairāk »

Heija muižiņa

Heija muižiņa 1807. gadā (Broce). Heija muižiņas ēka pirms Pirmā pasaules kara. Heija muižiņa bija 18.

Jaunums!!: Pārdaugava un Heija muižiņa · Redzēt vairāk »

Iļģuciems

Iļģuciems ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajona, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Nordeķi.

Jaunums!!: Pārdaugava un Iļģuciems · Redzēt vairāk »

Imanta

Imanta ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Anniņmuiža un Lāčupe.

Jaunums!!: Pārdaugava un Imanta · Redzēt vairāk »

Jānis Šteinhauers

Jānis Šteinhauers, arī Johans Šteinhauers (1705. gada 19. janvāris — 1779. gada 21. februāris) bija Rīgas latviešu amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju.

Jaunums!!: Pārdaugava un Jānis Šteinhauers · Redzēt vairāk »

Jūrmalas gatve

Jūrmalas gatve ir Rīgas iela, Pārdaugavā, Imantas, Dzirciema un Zasulauka apkaimēs.

Jaunums!!: Pārdaugava un Jūrmalas gatve · Redzēt vairāk »

Johans Georgs Hāmanis

Johans Georgs Hāmanis (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis, saukts par "Ziemeļu magu".

Jaunums!!: Pārdaugava un Johans Georgs Hāmanis · Redzēt vairāk »

Katlakalns

Katlakalns var būt.

Jaunums!!: Pārdaugava un Katlakalns · Redzēt vairāk »

Katlakalns (Ķekavas pagasts)

Katlakalns ir ciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Katlakalns (Ķekavas pagasts) · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II Lielā, (dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore.

Jaunums!!: Pārdaugava un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)

Kārļa Ulmaņa gatve ir viena no galvenajām Rīgas maģistrālēm un garākajām ielām Pārdaugavā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga) · Redzēt vairāk »

Kārlis Dāvids Justs Muiželis

Kārlis Dāvids Justs Muiželis (1799—1843) bija latviešu izcelsmes veterinārārsts, Viļņas Universitātes, vēlāk Viļņas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijas profesors.

Jaunums!!: Pārdaugava un Kārlis Dāvids Justs Muiželis · Redzēt vairāk »

Kleistu muiža

Skats uz Kleistu muiža 1793. gadā (Broce). Kleistu muiža mūsdienās. Kleistu muiža (sānskats). Kleistu muižiņa, agrāk Kleistes muiža ir 18.

Jaunums!!: Pārdaugava un Kleistu muiža · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Pārdaugava un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kurzemes rajons

Kurzemes rajons (agrāk Jelgavas priekšpilsētas, Rīgas Ļeņina rajona ziemeļu daļa, tad Rīgas Ļeņingradas rajons) ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām.

Jaunums!!: Pārdaugava un Kurzemes rajons · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācija (1940)

Latvijas karogiem rotātā Latvijas Nacionālā teātra ēka 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai Tautas Saeimas pirmajā sēdē bija izraudzīta Latvijas valsts pasludināšanas vieta. Ļeņina dubultportretu rotātais Latvijas Nacionālais teātris pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gada 5. augustā. PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940). Latvijas okupācija 1940.

Jaunums!!: Pārdaugava un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Lāčupe (Rīgas līča pieteka)

Lāčupe (arī Lāčupīte, augštecē - Lanka, Lankupe) ir Rīgas līcī ietekoša upe Tukuma un Engures novados.

Jaunums!!: Pārdaugava un Lāčupe (Rīgas līča pieteka) · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lofelta muiža

Lofelta muiža 1701. gada kartē. Lofelta muiža, arī Lofelda muiža bija muiža tagadējās rūpnīcas "Lignums" teritorijā Bolderājas apkaimē.

Jaunums!!: Pārdaugava un Lofelta muiža · Redzēt vairāk »

Māras dīķis

Māras dīķis ir mākslīga ūdenskrātuve Rīgā uz Mārupītes starp Torņakalnu un Āgenskalnu.

Jaunums!!: Pārdaugava un Māras dīķis · Redzēt vairāk »

Mārupīte

Mārupīte ir neliela upīte, Daugavas kreisā pieteka Rīgā un Mārupes novadā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Mārupīte · Redzēt vairāk »

Mūkusala

Mūkusala jeb Mūksala ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes kreisā pamatkrasta tagadējā Torņakalna apkaimē.

Jaunums!!: Pārdaugava un Mūkusala · Redzēt vairāk »

Muižeļa nams

Muižeļa nams bija baroka stilā celta Muižeļu dzimtas Pārdaugavas muižiņa 18.

Jaunums!!: Pārdaugava un Muižeļa nams · Redzēt vairāk »

Napoleons Bonaparts

Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.

Jaunums!!: Pārdaugava un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »

Nordeķu muiža

Nordeķu muiža (arī Grāves muiža, Fridriha muiža, Fogela muiža, Reima muiža) atrodas Buļļu ielā 16, Rīgā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Nordeķu muiža · Redzēt vairāk »

Ojārs Vācietis

Ojārs Vācietis (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Pārdaugava un Ojārs Vācietis · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Pārdaugava un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pleskodāle

Pleskodāle ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Pleskodāle · Redzēt vairāk »

Podrags

Podrags ir Rīgas Kurzemes priekšpilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā Spilves apkaimē.

Jaunums!!: Pārdaugava un Podrags · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Pārdaugava un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern''). Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā. Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.

Jaunums!!: Pārdaugava un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »

Rīgas rāte

Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.

Jaunums!!: Pārdaugava un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: Pārdaugava un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā Armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Pārdaugava un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Spilve (Rīga)

Spilve ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe.

Jaunums!!: Pārdaugava un Spilve (Rīga) · Redzēt vairāk »

Torņakalns

Torņakalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Torņakalns · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ vai ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Pārdaugava un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Viļņas Universitāte

Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.

Jaunums!!: Pārdaugava un Viļņas Universitāte · Redzēt vairāk »

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Jaunums!!: Pārdaugava un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »

Zasumuiža

Broces kolekcijas). Zasumuiža (''Sassenhof'') 1798. gada Rīgas priekšpilsētu kartē (Broce). Apvilkta Zasumuižas dzirnavu muižiņas vieta. Zasumuiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās tagadējā Zasulauka apkaimē Pārdaugavā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Zasumuiža · Redzēt vairāk »

Zemgales priekšpilsēta

Zemgales priekšpilsēta, agrāk Jelgavas priekšpilsēta, ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām.

Jaunums!!: Pārdaugava un Zemgales priekšpilsēta · Redzēt vairāk »

Ziepniekkalns

Ziepniekkalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kurā ietilpst arī Rīgas pilsētas daļa Šosciems.

Jaunums!!: Pārdaugava un Ziepniekkalns · Redzēt vairāk »

Zolitūde

Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Zolitūde · Redzēt vairāk »

Zolitūdes muiža

Zolitūdes muižas kungu māja 1785. gadā (Broce). Zolitūdes muižas vieta 1930. gada Rīgas kartē. Zolitūdes muiža, agrāk arī Švānenbergas muiža (Swanenbergshof) vai Bērzu muiža (Birkenhof, Birkenruhe), bija Rīgas patrimonālā apgabala muižiņa Mazās Zolitūdes ielas apvidū Imantas apkaimē Pārdaugavā.

Jaunums!!: Pārdaugava un Zolitūdes muiža · Redzēt vairāk »

17. gadsimts

17.

Jaunums!!: Pārdaugava un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »

1794. gads

1794.

Jaunums!!: Pārdaugava un 1794. gads · Redzēt vairāk »

1812. gads

1812.

Jaunums!!: Pārdaugava un 1812. gads · Redzēt vairāk »

1870. gads

1870 (MDCCCLXX) bija parastais gads, kas sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: Pārdaugava un 1870. gads · Redzēt vairāk »

1877. gads

1877.

Jaunums!!: Pārdaugava un 1877. gads · Redzēt vairāk »

1879. gads

1879.

Jaunums!!: Pārdaugava un 1879. gads · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Pārdaugava un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1905. gads

1905.

Jaunums!!: Pārdaugava un 1905. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: Pārdaugava un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: Pārdaugava un 1924. gads · Redzēt vairāk »

20. februāris

20.

Jaunums!!: Pārdaugava un 20. februāris · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »