Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pērkons (mitoloģija)

Indekss Pērkons (mitoloģija)

Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).

25 attiecības: Ģermāņi, Daugavpils, Friga, Indoeiropieši, Indra, Jāņi, Jātvingu valoda, Jezuīti, Jupiters (mitoloģija), Latviešu mitoloģija, Latvijas—Lietuvas robeža, Lietuva, Lietuviešu mitoloģija, Odins, Sāmsala, Sēlija (zeme), Senā Grieķija, Senā Roma, Senprūšu valoda, Skandināvu mitoloģija, Tors (mitoloģija), Vecākā atskaņu hronika, Zevs, Zibens, Zobens.

Ģermāņi

Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. - 400. g. m. ē). IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Ģermāņi · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Daugavpils ir pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Daugavpils · Redzēt vairāk »

Friga

"Friga vērpjot mākoņus", Dž. Č. Dolmena glezna. Friga senskandināvu mitoloģijā ir debesu, laulības, auglības, mīlestības un pavarda dieviete, galvenā dieva Odina sieva.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Friga · Redzēt vairāk »

Indoeiropieši

Indoeiropieši - novecojušā literatūrā arī ārieši - ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »

Indra

Indra ir ciems Krāslavas novada Indras pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Indra · Redzēt vairāk »

Jāņi

Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežos, dienā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Jāņi · Redzēt vairāk »

Jātvingu valoda

Jātvingu (sūdaviešu) valoda ir izmirusi, pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara piederoša valoda.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Jātvingu valoda · Redzēt vairāk »

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Jezuīti · Redzēt vairāk »

Jupiters (mitoloģija)

Jupitera statuja, kas gatavota no marmora 1. gadsimta beigās. Jupiters romiešu mitoloģijā ir varenākais no dieviem, dievu valdnieks.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Jupiters (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Latvijas—Lietuvas robeža

Lietuvas valsts robežstabs pie Vadakstes. Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta. Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Latvijas—Lietuvas robeža · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuviešu mitoloģija

Prūšu Romuvas svētnīca Lietuviešu mitoloģija ir lietuviešu mītu un leģendu kopība.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Lietuviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Odins

Odins uz Sleipnira, iejājot Valhallā. Odins senskandināvu mitoloģijā ir augstākais dievs.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Odins · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sēlija (zeme)

Sēlija jeb Sēļu zeme, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Senā Grieķija 4.gs. p.m.ē. Par Seno Grieķiju jeb Helladu (sengrieķu: Ἑλλάς — Hellás) sauc grieķiski runājošo pasauli senajos laikos – ne tikai pašreizējās Grieķijas teritoriju, bet arī teritorijas, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kipru, Turcijas Egejas jūras krastu (tolaik sauktu par Joniju), Sicīliju, Dienviditāliju un grieķu piekrastes apmetnes tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Senprūšu valoda

Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiskai Bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »

Skandināvu mitoloģija

Igdrasila koku. Skandināvu mitoloģija ir Skandināvijas tautu ticība, ticējumi, mīti un leģendas pirms kristietības izplatīšanās.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Skandināvu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Tors (mitoloģija)

"Tora kauja pret milžiem", Mortena Eskila Vinges glezna (1872). Tors (senangļu: Þunor, senaugšvācu: Punra) senskandināvu mitoloģijā ir pērkona un auglības dievs, Odina un Jerdas dēls.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Tors (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Vecākā atskaņu hronika

Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Älteste Livländische Reimchronik) ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290-1296) par Krusta kariem Latvijā aiz Indriķa hronikas.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »

Zevs

Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir latviešu "Dievs", sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Zevs · Redzēt vairāk »

Zibens

Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Zibens · Redzēt vairāk »

Zobens

karogā Zobens ir tuvcīņas aukstais ierocis, kurš veidots no garenas metāla plāksnes ar asām malām un paredzēts ciršanai un parasti arī duršanai.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Zobens · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Pērkoņtēvs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »