Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pēters Brūveris

Indekss Pēters Brūveris

Pēters Brūveris (—) bija latviešu dzejnieks un atdzejotājs, Baltijas Asamblejas balvas laureāts.

25 attiecības: Atdzejojums, Azerbaidžāņu valoda, Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē, Dailes teātris, Dzejas dienu balva, Gagauzi, Georgs Trākls, Josifs Brodskis, Klāva Elsberga prēmija, Krievu valoda, Latvieši, Latviešu valoda, Lietuva, Lietuviešu valoda, Osetīni, Padomju Savienība, Rīga, Rīgas 49. vidusskola, Turku valoda, Uldis Bērziņš, Valts Pūce, Vācu valoda, Ventspils, 1957. gads, 1977. gads.

Atdzejojums

Atdzejojums jeb atdzeja ir dzejiska teksta tulkojums citā valodā, saglabājot oriģināla jēgu un formas īpatnības.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Atdzejojums · Redzēt vairāk »

Azerbaidžāņu valoda

thumbnail Azerbaidžāņu valoda (saukta arī par azeru valodu vai azeri) ir tjurku saimes valoda, kurā runā vairāk kā 25 - 30 miljoni cilvēku galvenokārt Azerbaidžānā un Irānā, kā arī azerbaidžāņu diaspora kaimiņvalstīs Gruzijā, Krievijā, Turcijā, Irākā, Ukrainā.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Azerbaidžāņu valoda · Redzēt vairāk »

Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē

2010. gada balvas pasniegšanas ceremonija Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē ir apbalvojums, ko katru gadu pasniedz Baltijas Asambleja par sasniegumiem trijās kategorijās: literatūrā, mākslā un zinātnē.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē · Redzēt vairāk »

Dailes teātris

Dailes teātris ir dibināts profesionāls latviešu teātris.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Dailes teātris · Redzēt vairāk »

Dzejas dienu balva

Dzejas dienu balva ir apbalvojums, ko ikgadējās Dzejas dienās septembrī piešķir labākajiem gada dzejas un atdzejas krājumiem.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Dzejas dienu balva · Redzēt vairāk »

Gagauzi

Gagauzi tautas tērpos Gagauzi ir apmēram 240 000 cilvēku liela pie tjurku valodu saimes piederošā valodā runājoša pareizticīgo tauta, kuras lielākā daļa (147 500) dzīvo Moldovā, kur pastāv Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Gagauzi · Redzēt vairāk »

Georgs Trākls

Georgs Trākls (dzimis, miris) bija austriešu dzejnieks.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Georgs Trākls · Redzēt vairāk »

Josifs Brodskis

Josifs Brodskis (dzimis 1940. gada 24. maijā Ļeņingradā, miris 1996. gada 28. janvārī Ņujorkā) bija izcils ebreju izcelsmes krievu dzejnieks un esejists, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1987).

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Josifs Brodskis · Redzēt vairāk »

Klāva Elsberga prēmija

Klāva Elsberga prēmija ir literārs apbalvojums, ko piešķīra gada labākajam debitantam latviešu daiļliteratūrā.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Klāva Elsberga prēmija · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā, un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir Lietuvas oficiālā valoda kopš 1918.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »

Osetīni

Vēsturiskā Alānija ap 11.gs. ar mūsdienu Ziemeļosetijas un Dienvidosetijas robežām Osetīni ir ap 700 000 cilvēku liela irāņu tauta, kas galvenokārt dzīvo Kaukāza kalnos, Krievijas Federācijas autonomajā Ziemeļosetijas-Alānijas republikā un no Gruzijas neatkarību pasludinājušajā Dienvidosetijā.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Osetīni · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas 49. vidusskola

Rīgas 49.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Rīgas 49. vidusskola · Redzēt vairāk »

Turku valoda

Turku valoda (turku: Türkçe) ir valoda, kurā runā vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par vislielāko tjurku valodu pēc runājošo skaita.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Turku valoda · Redzēt vairāk »

Uldis Bērziņš

Uldis Bērziņš (dzimis 1944. gada 17. maijā Rīgā) ir latviešu dzejnieks un tulkotājs, pazīstams gan kā latviešu dzejas poētikas reformētājs 1970.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Uldis Bērziņš · Redzēt vairāk »

Valts Pūce

Valts Pūce (dzimis 1962. gada 7. februārī) ir latviešu komponists, kas strādā, savienojot akadēmiskās mūzikas, popmūzikas un etniskās mūzikas ietekmes.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Valts Pūce · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Ventspils

Ventspils ir pilsēta Latvijā, viena no lielākajām ostas pilsētām valstī, atrodas Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un Ventspils · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: Pēters Brūveris un 1977. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Pēteris Brūveris.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »