Ivica Kosteličs (dzimis Zagrebā, Horvātijā) ir horvātu bijušais kalnu slēpotājs, kas specializējās slalomā, četru olimpisko sudraba medaļu īpašnieks un Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētājs 2011.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Ivica Kosteličs · Redzēt vairāk »

Janica Kosteliča

Janica Kosteliča (dzimusi Zagrebā, Horvātijā) ir bijusī horvātu kalnu slēpotāja, viena no visu laiku labākajām kalnu slēpotājām, četrkārtējā olimpiskā un pieckārtējā Pasaules čempione.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Janica Kosteliča · Redzēt vairāk »

Kalnu slēpošana

Kalnu slēpošana ir ziemas sporta (slēpošanas) veids, kurā sacensības notiek vairākās disciplīnās.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Kalnu slēpošana · Redzēt vairāk »

Karlo Janka

Karlo Janka (dzimis Šveicē) ir profesionāls šveiciešu kalnu slēpotājs.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Karlo Janka · Redzēt vairāk »

Lara Guta-Behrami

Lara Guta-Behrami (dzimusi) ir Šveices kalnu slēpotāja.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Lara Guta-Behrami · Redzēt vairāk »

Lindsija Vona

Lindsija Karolīna Vona (dzimusi Lindsija Kildova (Lindsey Kildow) Sentpolā, Minesotas štatā, ASV) ir bijusī amerikāņu kalnu slēpotāja.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Lindsija Vona · Redzēt vairāk »

Marija Hefla-Rīša

Marija Hefla-Rīša (dzimusi Marija Rīša Garmišā-Partenkirhenē, Bavārijā, Vācijā) ir vācu kalnu slēpotāja.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Marija Hefla-Rīša · Redzēt vairāk »

Marko Švarcs

Marko Švarcs (dzimis Fillahā) ir Austrijas kalnu slēpotājs, sudraba medaļas ieguvējs komandu sacensībās, 2021. gada pasaules čempions kombinācijā.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Marko Švarcs · Redzēt vairāk »

Marko Odermats

Marko Odermats (dzimis) ir šveiciešu kalnu slēpotājs.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Marko Odermats · Redzēt vairāk »

Marlīsa Šilda

Marlīsa Šilda (dzimusi) ir bijusī austriešu kalnu slēpotāja.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Marlīsa Šilda · Redzēt vairāk »

Marsels Hiršers

Marsels Hiršers (dzimis) ir bijušais Austrijas Pasaules kausa kalnu slēpotājs.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Marsels Hiršers · Redzēt vairāk »

Mikeila Šifrina

Mikeila Paulīne Šifrina (dzimusi) ir Amerikas Savienoto Valstu kalnu slēpotāja.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Mikeila Šifrina · Redzēt vairāk »

Nikola Hospa

Nikola Hospa (dzimusi) ir austriešu kalnu slēpotāja.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Nikola Hospa · Redzēt vairāk »

Patriks Rasels

Patriks Rasels (dzimis) ir Dānijas hokejists, spēlē labās malas uzbrucēja pozīcijā.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Patriks Rasels · Redzēt vairāk »

Petra Vlhova

Petra Vlhova (dzimusi) ir slovāku kalnu slēpotāja, 2019.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Petra Vlhova · Redzēt vairāk »

Sofija Godža

Sofija Godža (dzimusi Bergamo) ir Itālijas kalnu slēpotāja, čempione nobraucienā, Pasaules čempionātu medaļniece.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Sofija Godža · Redzēt vairāk »

Teds Ligetijs

Teodors Šārps "Teds" Ligetijs (dzimis) ir amerikāņu kalnu slēpotājs.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Teds Ligetijs · Redzēt vairāk »

Tina Maze

Tina Maze (dzimusi Sloveņgradecā, Slovēnijā) ir slovēņu kalnu slēpotāja.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Tina Maze · Redzēt vairāk »

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Vācija · Redzēt vairāk »

Vendija Holdenere

Vendija Holdenere (dzimusi) ir Šveices kalnu slēpotāja, čempione komandu sacensībās, piecu olimpisko medaļu ieguvēja un trīskārtēja pasaules čempione.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Vendija Holdenere · Redzēt vairāk »

Viktorija Rebensburga

Viktorija Rebensburga (dzimusi Tegernzē, Vācijā) ir vācu kalnu slēpotāja.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Viktorija Rebensburga · Redzēt vairāk »

Ziemas olimpiskās spēles

2006. gada ziemas olimpiskajās spēles Ziemas olimpiskās spēles ir starptautisks ziemas sporta pasākums, kas notiek ik pa četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja.

Jaunums!!: Pasaules kauss kalnu slēpošanā un Ziemas olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

PK kalnu slēpošanā.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika