Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pašā

Indekss Pašā

Pašā (turku valodā: paşa) bija augstas pakāpes tituls Osmaņu impērijas politiskajā sistēmā.

18 attiecības: Aga, Angļu valoda, Ēģipte, Bejs, Efendi, Ils, Imperators, Karalis, Kristieši, Leva, Lielvezīrs, Monarhs, Musulmaņi, Osmaņu dinastija, Osmaņu impērija, Pērs, Persiešu valoda, Turku valoda.

Aga

Aga var būt.

Jaunums!!: Pašā un Aga · Redzēt vairāk »

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no ģermāņu valodu saimes rietumģermāņu atzara valodām.

Jaunums!!: Pašā un Angļu valoda · Redzēt vairāk »

Ēģipte

Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.

Jaunums!!: Pašā un Ēģipte · Redzēt vairāk »

Bejs

Buhāras emirāta iekšlietu ministrs (1905.-1915.) Kuš-begs Samarkandas lielvalsts sultāna Ulugbeka piemineklis Rīgā Bejs arī begs, beks - tjurku tituls, militāra un administratīva amata apzīmējums.

Jaunums!!: Pašā un Bejs · Redzēt vairāk »

Efendi

Efendi jeb effendi (turku valodā: efendi) ir turku tituls, kas ir identisks latviešu vārdam kungs.

Jaunums!!: Pašā un Efendi · Redzēt vairāk »

Ils

Ils, arī vilājets vai vāliliks (attiecīgi) ir lielākā pilsoņu vēlētā vietējā pārvalde (pašvaldība) Turcijā.

Jaunums!!: Pašā un Ils · Redzēt vairāk »

Imperators

Imperators (no lat. Imperator — pavēlnieks; it. Imperatore, fr. Empereur, angl. Emperor, kr. Император) ir impērijā valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: Pašā un Imperators · Redzēt vairāk »

Karalis

Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: Pašā un Karalis · Redzēt vairāk »

Kristieši

Kristiešu īpatsvars visās pasaules valstīs Kristieši ir kristietības piekritējs.

Jaunums!!: Pašā un Kristieši · Redzēt vairāk »

Leva

Leva var būt.

Jaunums!!: Pašā un Leva · Redzēt vairāk »

Lielvezīrs

Lielvezīra biroja (turku: ''Sadrazamlık'') emblēma. Lielvezīrs (turku valodā sadr-ı azam vai serdar-ı ekrem; Osmaņu turku valodā: صدر اعظم vai وزیر اعظم), cēlies no persiešu vārda vizier (وزير).

Jaunums!!: Pašā un Lielvezīrs · Redzēt vairāk »

Monarhs

Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.

Jaunums!!: Pašā un Monarhs · Redzēt vairāk »

Musulmaņi

Musulmaņu izplatība pasaulē. Jo tumšāka krāsa, jo konkrētajā valstī procentuāli vairāk iedzīvotāji ir musulmaņi Musulmaņi (— ‘pazemīgais’) ir islāma sekotāji.

Jaunums!!: Pašā un Musulmaņi · Redzēt vairāk »

Osmaņu dinastija

Mehmedam V. Osmaņu dinastija (arī Osmaņu impēriskais nams) bija Osmaņu impērijas valdnieki no 1281.

Jaunums!!: Pašā un Osmaņu dinastija · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Jaunums!!: Pašā un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »

Pērs

Pēri valkāja svinīgus apmetņus, kuri norādīja uz to stāvokli sabiedrībā. Pērs ir titula statuss, kas ir pie lordu kategorijas piederoša aristokrātijas titula īpašnieks, tiesīgs piedalīties Lordu palātas (House of Lords) darbā.

Jaunums!!: Pašā un Pērs · Redzēt vairāk »

Persiešu valoda

Persiešu valoda (pašnosaukumi) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valodas, kurās runā pārsvarā Irānā, Afganistānā un Tadžikistānā.

Jaunums!!: Pašā un Persiešu valoda · Redzēt vairāk »

Turku valoda

Turku valoda (turku: Türkçe) ir valoda, kurā runā vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par vislielāko tjurku valodu pēc runājošo skaita.

Jaunums!!: Pašā un Turku valoda · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »