Satura rādītājs
53 attiecības: Aļģirds, Alsene (zeme), Šventoja, Švitrigailis, Ķēstutis, Žigimants, Čehija, Brjanska, Cise fon Rūtenbergs, Franke Kerskorfs, Grodņas kņazi, Heinrihs Finke fon Oferbergs, Heinrihs fon Bokenvorde, Husīti, Jagailis, Kazimirs IV Jagellons, Kijiva, Kijivas lielkņazi, Kurzemes bīskapija, Latgaļi, Lībieši, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas Konfederācija, Livonijas landtāgs, Livonijas ordenis, Lucka, Moldāvija, Novgorodas-Severskas kņazi, Podolija, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polocka, Rīgas arhibīskapija, Rīgas rāte, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sēlija (zeme), Smoļenska, Svētā Romas impērija, Tallina, Tallinas bīskapi, Tartu, Tērbatas bīskapija, Traķi, Ukmerģe, Valka, Vītauts Dižais, Veļikijnovgoroda, Viļņa, Vitebska, Vitebskas kņazi, Vladislavs III Varnietis, ... Izvērst indekss (3 vairāk) »
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Skatīt Pabaiskas kauja un Aļģirds
Alsene (zeme)
Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm ap 1260. gadu. Alsenes zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidos. Alsene bija viena no Lietuvas dižkunigaitim Mindaugam pakļautajām zemēm tagadējās Lietuvas (Dzūkijas austrumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.
Skatīt Pabaiskas kauja un Alsene (zeme)
Šventoja
Šventoja, agrāk arī Sventa, ir upe, kas tek caur Lietuvas ziemeļaustrumu daļu.
Skatīt Pabaiskas kauja un Šventoja
Švitrigailis
Švitrigailis (kristītie vārdi „Ļevs/Boļeslavs”, dzimis ap 1370. gadu, miris 1452.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.
Skatīt Pabaiskas kauja un Švitrigailis
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Skatīt Pabaiskas kauja un Ķēstutis
Žigimants
Žigimants jeb Zigmunds (dzimis ap 1365. gadu, miris 1440.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Ķēstuta dēls un Vītauta jaunākais brālis.
Skatīt Pabaiskas kauja un Žigimants
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Skatīt Pabaiskas kauja un Čehija
Brjanska
Brjanska ir pilsēta Krievijas rietumos, Brjanskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Pabaiskas kauja un Brjanska
Cise fon Rūtenbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Cise fon Rūtenbergs jeb Cīse Rutenbergs (latīņu: Cysus a Rutenberch; miris 1433. gada oktobrī) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1424.
Skatīt Pabaiskas kauja un Cise fon Rūtenbergs
Franke Kerskorfs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Franke Kerskorfs jeb Franks Ķersdorfs (latīņu: Franco a Kersdorff) bija Livonijas ordeņa mestrs 1433.-1435.1.IX, kritis 1431–1435.
Skatīt Pabaiskas kauja un Franke Kerskorfs
Grodņas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Grodņas kņazs bija Grodņas dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14.
Skatīt Pabaiskas kauja un Grodņas kņazi
Heinrihs Finke fon Oferbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Heinrihs Finke fon Oferbergs (latīņu: Henricus Finke ab Haverberge) vai Heidenreihs Finks no Averbergas bija Livonijas ordeņa mestrs no 1438.
Skatīt Pabaiskas kauja un Heinrihs Finke fon Oferbergs
Heinrihs fon Bokenvorde
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Heinrihs fon Bokenvorde, saukts Šungels (latīņu: Henricus a Bukkenoden) jeb Heinrichs Bukenfords (miris 1437. gadā), bija Livonijas ordeņa mestrs 1435.-1437.
Skatīt Pabaiskas kauja un Heinrihs fon Bokenvorde
Husīti
Husītu karogs ar kausu. Husīti (pašnosaukums, Kališníci) bija 15.
Skatīt Pabaiskas kauja un Husīti
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Skatīt Pabaiskas kauja un Jagailis
Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.
Skatīt Pabaiskas kauja un Kazimirs IV Jagellons
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Skatīt Pabaiskas kauja un Kijiva
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Skatīt Pabaiskas kauja un Kijivas lielkņazi
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Skatīt Pabaiskas kauja un Kurzemes bīskapija
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Pabaiskas kauja un Latgaļi
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Pabaiskas kauja un Lībieši
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Pabaiskas kauja un Lietuvas lielkņaziste
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Pabaiskas kauja un Livonijas Konfederācija
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Skatīt Pabaiskas kauja un Livonijas landtāgs
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Pabaiskas kauja un Livonijas ordenis
Lucka
Lucka ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala centrs pie Stiras upes.
Skatīt Pabaiskas kauja un Lucka
Moldāvija
Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.
Skatīt Pabaiskas kauja un Moldāvija
Novgorodas-Severskas kņazi
Kņaza Kaributa ģerbonis (14. gadsimts). Severijas zemju (''Seweia'') ģerbonis 17. gadsimtā. Novgorodas-Severskas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Novgorodas-Severskas valdnieki tagadējās Ukrainas un Krievijas Federācija teritorijā.
Skatīt Pabaiskas kauja un Novgorodas-Severskas kņazi
Podolija
Podolijas ģerbonis. Podolija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Vinnicas apgabals, daļēji Hmeļnickas apgabals, Ternopiļas apgabals, Čerkasu apgabals un Odesas apgabals.
Skatīt Pabaiskas kauja un Podolija
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Skatīt Pabaiskas kauja un Polijas valdnieku uzskaitījums
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Skatīt Pabaiskas kauja un Polocka
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Pabaiskas kauja un Rīgas arhibīskapija
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Skatīt Pabaiskas kauja un Rīgas rāte
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Skatīt Pabaiskas kauja un Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Skatīt Pabaiskas kauja un Sēlija (zeme)
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Pabaiskas kauja un Smoļenska
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Pabaiskas kauja un Svētā Romas impērija
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Pabaiskas kauja un Tallina
Tallinas bīskapi
Tallinas bīskapu katedrāle — Doma baznīca Tallinas Domkalnā Rīgas baznīcas provinces (Rīgas metropolijas) aptuvenās robežas 14. un 15. gadsimtā. Rīgas metropolijā ietilpa arī Rēveles diecēze (''Esthland''). Tallinas bīskapi bija Dāņu Igaunijas teritorijā jeb Rēveles bīskapijā rezidējošie Romas katoļu baznīcas bīskapi, kurus kopš 1240.
Skatīt Pabaiskas kauja un Tallinas bīskapi
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Pabaiskas kauja un Tartu
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Pabaiskas kauja un Tērbatas bīskapija
Traķi
Traķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.
Skatīt Pabaiskas kauja un Traķi
Ukmerģe
Ukmerģe, iepriekš Vilkmerģe jeb Vilkomeža, ir Viļņas apriņķa pilsēta Lietuvā, 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas pie Šventojas upes.
Skatīt Pabaiskas kauja un Ukmerģe
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Skatīt Pabaiskas kauja un Valka
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Skatīt Pabaiskas kauja un Vītauts Dižais
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Pabaiskas kauja un Veļikijnovgoroda
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Pabaiskas kauja un Viļņa
Vitebska
Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.
Skatīt Pabaiskas kauja un Vitebska
Vitebskas kņazi
Vitebskas ģerbonis. Vitebskas kņazs bija Vitebskas kņazistes valdnieka tituls 12.-15.
Skatīt Pabaiskas kauja un Vitebskas kņazi
Vladislavs III Varnietis
Vladislavs III Varnietis (dzimis, miris) bija Polijas karalis no 1434.
Skatīt Pabaiskas kauja un Vladislavs III Varnietis
Volīnija
Volīnija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, daļēji Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļnickas apgabals, kā arī Polijas Ļubļinas vojevodistes austrumu daļa.
Skatīt Pabaiskas kauja un Volīnija
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Pabaiskas kauja un Zelta Orda
1430. gads
1430.
Skatīt Pabaiskas kauja un 1430. gads
Zināms kā Kauja pie Pabaiskas, Kauja pie Sventājas, Kauja pie Sventājas upes.