Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Sarkanā armija

Indekss Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

22 attiecības: Brestļitovskas miera līgums, Gaisa spēki, Jukums Vācietis, Krievijas PFSR, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas SFPR, Latviešu strēlnieki, Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā, Narva, Operācija "Dūres sitiens", Otrais pasaules karš, Otrā pasaules kara Austrumu fronte, Padomju Savienība, Pleskava, Poļu—padomju karš, Polijas kampaņa, Sauszemes bruņotie spēki, Valka, Virspavēlnieks, Ziemas karš, 1918. gads, 1946. gads.

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Gaisa spēki

Amerikāņu iznīcinātājs F-15 Eagle Gaisa spēki ir nacionāla militārā organizācija, kuras primārā darbība ir karadarbības organizēšana gaisa telpā, izmantojot dažāda veida lidaparātus.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Gaisa spēki · Redzēt vairāk »

Jukums Vācietis

Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Jukums Vācietis · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Jaunums!!: Sarkanā armija un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā

Latvijas PSR "Tautas armijas" karavīri pēc Latvijas aneksijas 1940. gada augustā. Iespējams - karavīru rokās ieliktais plakāts ir fotomontāža. Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā (1941—1945) piedalījās gan brīvprātīgi, gan piespiedu mobilizācijas dēļ.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā · Redzēt vairāk »

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Narva · Redzēt vairāk »

Operācija "Dūres sitiens"

Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas armija ieņemtajā Daugavpilī 1918. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Operācija "Dūres sitiens" · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Otrā pasaules kara Austrumu fronte

Otrā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Otrā pasaules kara karadarbības teātriem, kas sevī ietvēra vienus no lielākajiem aplenkumiem un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē — kauju par Maskavu, Ļeņingradas blokādi, kauju par Sevastopoli, Staļingradas kauju, kauju par Kaukāzu, Kurskas kauju, kā arī kauju par Dņepru.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Pleskava · Redzēt vairāk »

Poļu—padomju karš

Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ. Trocka aicinājumu "Esiet sardzē!" (1920). Poļu—padomju karš bija atjaunotās Polijas karš (1918–1921) pret Padomju Krieviju un tās sabiedrotajiem Padomju Ukrainu un Padomju Lietuvu—Baltkrieviju.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Poļu—padomju karš · Redzēt vairāk »

Polijas kampaņa

Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Polijas kampaņa · Redzēt vairāk »

Sauszemes bruņotie spēki

Sauszemes bruņotie spēki, arī armija (no  — 'apbruņot'), ir kādas valsts bruņoto spēku daļa, kas paredzēta karadarbībai uz sauszemes, pārsvarā pret ārēju pretinieku.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Sauszemes bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Valka · Redzēt vairāk »

Virspavēlnieks

Virspavēlnieks ir amatpersona, kas īsteno augstāko vadību un kontroli pār bruņotajiem spēkiem vai to militāro atzaru.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Virspavēlnieks · Redzēt vairāk »

Ziemas karš

Ziemas karš (arī Советско-финляндская война) (1939. gada 30. novembris — 1940. gada 13. marts) bija karš starp uzbrūkošo PSRS karaspēku un aizstāvošos Somijas armiju galvenokārt Karēlijas zemes šaurumā.

Jaunums!!: Sarkanā armija un Ziemas karš · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Sarkanā armija un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946.

Jaunums!!: Sarkanā armija un 1946. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

PSRS armija, Padomju Armija, Padomju armija, Padomju karaspēks, Sarkanarmija, Sarkanā Armija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »