Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Paleogēns

Indekss Paleogēns

Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).

88 attiecības: Aitas, Amonīti, Antarktīda, Antarktikas cirkumpolārā straume, Antilope, Arktika, Astoņkāji, Atlantijas okeāns, Austrālija, Špicbergena, Ģeoloģiskais periods, Ģeoloģiskā epoha, Ģeoloģiskā laika skala, Īstie putni, Āfrika, Āzija, Babītes ezers, Baltijas jūra, Bezmugurkaulnieki, Bizoni, Brieži, Caunas, Centrāleiropa, Degunradži, Delfīni, Dienvidamerika, Dienvidaustrumāzija, Dienvidāzija, Dunduri, Dzintars, Eiropa, Eocēns, Foraminīferas, Fosilijas, Galvkāji, Grenlande, Haizivis, Hiēnas, Himalaji, Holocēns, Indijas subkontinents, Kaļķakmens, Kainozojs, Kalifornija, Kalmāri, Kanāda, Kastaņas, Kaulzivis, Kazahstāna, Klimats, ..., Kontinents, Koraļļi, Krīta-terciāra masveida izmiršana, Krīts (periods), Latvija, Lāči, Magnolijas, Meksika, Mezozojs, Mjanma, Mušu dzimta, Numulīti, Okeāns, Oligocēns, Ozoli, Paleocēna-eocēna termālais maksimums, Paleocēns, Palmu dzimta, Panamas zemesšaurums, Pērtiķi, Pirms mūsdienām, Plēsēji, Pleckāji, Polija, Primāti, Rietumeiropa, Roņi, Sēpijas, Sedimentācija, Segsēkļi, Terciārs, Vaļveidīgie, Vīģeskoks, Vidusjūra, Vienšūņi, Zīdītāji, Ziemeļamerika, Zirgi. Izvērst indekss (38 vairāk) »

Aitas

Aitas, aitu ģints (Ovis) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae).

Jaunums!!: Paleogēns un Aitas · Redzēt vairāk »

Amonīti

Amonīti (Ammonoidea) ir izmirušu jūras galvkāju apakšklase, kas dzīvoja no devona līdz krīta periodam un izmira krīta-terciāra masveida izmiršanas laikā.

Jaunums!!: Paleogēns un Amonīti · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Paleogēns un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Antarktikas cirkumpolārā straume

Antarktikas cirkumpolārā straume vai Rietumvēju straume ir aukstā okeāna straume, kas pulksteņa rādītāju virzienā no rietumiem uz austrumiem pilnībā apliec Antarktīdas kontinentu.

Jaunums!!: Paleogēns un Antarktikas cirkumpolārā straume · Redzēt vairāk »

Antilope

Impalas (''Aepyceros melampus'') Indijas antilopes garna (''Antilope cervicapra'') Melnā antilope gnu (''Connochaetes gnou'') Parastā dižantilope (''Taurotragus ory'') Par antilopēm sauc dažādu Āfrikas un Eirāzijas sugu pārnadžus, kas pieder pie dobradžu dzimtas (Bovidae).

Jaunums!!: Paleogēns un Antilope · Redzēt vairāk »

Arktika

Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.

Jaunums!!: Paleogēns un Arktika · Redzēt vairāk »

Astoņkāji

Astoņkāji (Octopoda) ir galvkāju klases (Cephalopoda) kārta.

Jaunums!!: Paleogēns un Astoņkāji · Redzēt vairāk »

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Jaunums!!: Paleogēns un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Paleogēns un Austrālija · Redzēt vairāk »

Špicbergena

Špicbergena, agrāk arī Rietumšpicbergena, ir Norvēģijai piederoša sala Arktikā, lielākā no Svalbāras arhipelāgas salām.

Jaunums!!: Paleogēns un Špicbergena · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskais periods

Ģeoloģiskais periods ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskās ēras apakšintervāls.

Jaunums!!: Paleogēns un Ģeoloģiskais periods · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskā epoha

Ģeoloģiskā epoha ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskais perioda apakšintervāls, kurš tiek sadalīts mazākās vienībās — laikmetos.

Jaunums!!: Paleogēns un Ģeoloģiskā epoha · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskā laika skala

Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.

Jaunums!!: Paleogēns un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »

Īstie putni

Īstie putni jeb vēdekļastes putni (Neornithes) ir putnu klases (Aves) apakšklase, kas apvieno visas mūsdienās dzīvojošās putnu sugas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās sugas, kuras ir priekšteces mūsdienu putniem.

Jaunums!!: Paleogēns un Īstie putni · Redzēt vairāk »

Āfrika

Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Paleogēns un Āfrika · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Paleogēns un Āzija · Redzēt vairāk »

Babītes ezers

Babītes ezers ir liels ezers Mārupes novada Babītes un Salas pagastos.

Jaunums!!: Paleogēns un Babītes ezers · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Paleogēns un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Paleogēns un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Bizoni

Bizoni, bizonu ģints (Bison) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder pie vēršu apakšdzimtas (Bovinae).

Jaunums!!: Paleogēns un Bizoni · Redzēt vairāk »

Brieži

Brieži (Cervus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) briežu dzimtas (Cervidae) ģints, kurā ietilpst 4 sugas.

Jaunums!!: Paleogēns un Brieži · Redzēt vairāk »

Caunas

Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.

Jaunums!!: Paleogēns un Caunas · Redzēt vairāk »

Centrāleiropa

archive-url.

Jaunums!!: Paleogēns un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »

Degunradži

Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.

Jaunums!!: Paleogēns un Degunradži · Redzēt vairāk »

Delfīni

Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.

Jaunums!!: Paleogēns un Delfīni · Redzēt vairāk »

Dienvidamerika

Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.

Jaunums!!: Paleogēns un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »

Dienvidaustrumāzija

Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.

Jaunums!!: Paleogēns un Dienvidaustrumāzija · Redzēt vairāk »

Dienvidāzija

Dienvidāzijas atrašanās vieta Āzijā Dienvidāzija ir pasaules reģions, kurš atrodas Āzijas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Paleogēns un Dienvidāzija · Redzēt vairāk »

Dunduri

Dunduri, dunduru dzimta (Tabanidae) ir viena no dunduru infrakārtas (Tabanomorpha) mušveidīgo kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Paleogēns un Dunduri · Redzēt vairāk »

Dzintars

skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.

Jaunums!!: Paleogēns un Dzintars · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Paleogēns un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eocēns

dzintarā. Eocēns (— "ausma" + — "jauns") ir paleogēna perioda otrā epoha.

Jaunums!!: Paleogēns un Eocēns · Redzēt vairāk »

Foraminīferas

Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.

Jaunums!!: Paleogēns un Foraminīferas · Redzēt vairāk »

Fosilijas

cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.

Jaunums!!: Paleogēns un Fosilijas · Redzēt vairāk »

Galvkāji

Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.

Jaunums!!: Paleogēns un Galvkāji · Redzēt vairāk »

Grenlande

Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.

Jaunums!!: Paleogēns un Grenlande · Redzēt vairāk »

Haizivis

Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.

Jaunums!!: Paleogēns un Haizivis · Redzēt vairāk »

Hiēnas

Hiēnas, hiēnu ģints (Hyaena) ir viena no hiēnu dzimtas (Hyaenidae) mūsdienās dzīvojošu sugu ģintīm, kurā apvienotas 2 sugas.

Jaunums!!: Paleogēns un Hiēnas · Redzēt vairāk »

Himalaji

Himalaji (Himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes.

Jaunums!!: Paleogēns un Himalaji · Redzēt vairāk »

Holocēns

Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.

Jaunums!!: Paleogēns un Holocēns · Redzēt vairāk »

Indijas subkontinents

Indijas subkontinents. Valodu saimes Indijas subkontinentā. Indijas subkontinents ir daļa no Āzijas kontinenta, kas aizņem Indijas tektonisko plātni.

Jaunums!!: Paleogēns un Indijas subkontinents · Redzēt vairāk »

Kaļķakmens

Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.

Jaunums!!: Paleogēns un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »

Kainozojs

Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Paleogēns un Kainozojs · Redzēt vairāk »

Kalifornija

Kalifornija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kurš atrodas ASV rietumu piekrastē.

Jaunums!!: Paleogēns un Kalifornija · Redzēt vairāk »

Kalmāri

Kalmāri (Teuthida) ir desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes) piederoša galvkāju (Cephalopoda) kārta, kurā ietilpst apmēram 350 sugas.

Jaunums!!: Paleogēns un Kalmāri · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Paleogēns un Kanāda · Redzēt vairāk »

Kastaņas

Kastaņas (Castanea) ir dižskābaržu dzimtas ģints koki.

Jaunums!!: Paleogēns un Kastaņas · Redzēt vairāk »

Kaulzivis

Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.

Jaunums!!: Paleogēns un Kaulzivis · Redzēt vairāk »

Kazahstāna

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Paleogēns un Kazahstāna · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Paleogēns un Klimats · Redzēt vairāk »

Kontinents

Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.

Jaunums!!: Paleogēns un Kontinents · Redzēt vairāk »

Koraļļi

Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).

Jaunums!!: Paleogēns un Koraļļi · Redzēt vairāk »

Krīta-terciāra masveida izmiršana

dinozauru daļas izmiršanai. Krīta-terciāra masveida izmiršana bija liela masveida izmiršana pirms 65,5 miljoniem gadu uz krīta perioda un terciāra robežas, kurā izmira ne tikai liela dinozauru daļa, bet arī daudzas citas dzīvnieku un augu sugas un grupas.

Jaunums!!: Paleogēns un Krīta-terciāra masveida izmiršana · Redzēt vairāk »

Krīts (periods)

Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.

Jaunums!!: Paleogēns un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Paleogēns un Latvija · Redzēt vairāk »

Lāči

Lāči (Ursus) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) ģintīm.

Jaunums!!: Paleogēns un Lāči · Redzēt vairāk »

Magnolijas

Magnolijas (Magnolia) ir magnoliju dzimtas augu ģints.

Jaunums!!: Paleogēns un Magnolijas · Redzēt vairāk »

Meksika

Meksika, oficiāli Meksikas Savienotās Valstis (Estados Unidos Mexicanos) ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Paleogēns un Meksika · Redzēt vairāk »

Mezozojs

Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.

Jaunums!!: Paleogēns un Mezozojs · Redzēt vairāk »

Mjanma

Mjanma, oficiāli Mjanmas Savienības Republika, ir valsts Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Paleogēns un Mjanma · Redzēt vairāk »

Mušu dzimta

Mušu dzimta (Muscidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) dzimtām, kas pieder mušu virsdzimtai (Muscoidea).

Jaunums!!: Paleogēns un Mušu dzimta · Redzēt vairāk »

Numulīti

Numulīti (Nummulites, no lat. nummulus — "monēta") ir izmirusi foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā.

Jaunums!!: Paleogēns un Numulīti · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Paleogēns un Okeāns · Redzēt vairāk »

Oligocēns

Oligocēns ( — "neliels" +  — "jauns") ir paleogēna perioda pēdējā epoha.

Jaunums!!: Paleogēns un Oligocēns · Redzēt vairāk »

Ozoli

Ozoli (Quercus) ir dižskābaržu dzimtas koku un krūmu ģints, kurā ietilpst aptuveni 450 sugas.

Jaunums!!: Paleogēns un Ozoli · Redzēt vairāk »

Paleocēna-eocēna termālais maksimums

Klimata izmaiņas pēdējo 65 mlj. gadu laikā. Redzams straujš temperatūras kāpuma pīķis (PETM) pirms 55 mlj. gadu. Paleocēna-eocēna termālais maksimums (vai Initial Eocene Thermal Maximum, saīsināti PETM vai IETM) ir ģeoloģisks notikums, kas norisinājās uz paleocēna un eocēna robežas (apmēram pirms 55,5 miljoniem gadu), izsaukdams strauju Zemes klimata sasilšanu, būtiskas izmaiņas atmosfērā un vairāku sugu izmiršanu.

Jaunums!!: Paleogēns un Paleocēna-eocēna termālais maksimums · Redzēt vairāk »

Paleocēns

Paleocēns (— "sens" + — "jauns") ir paleogēna perioda pirmā epoha ar kuru sākas kainozojs.

Jaunums!!: Paleogēns un Paleocēns · Redzēt vairāk »

Palmu dzimta

Palmu dzimta (Arecaceae) ir palmu rindas dzimta, kas pieder viendīgļlapju klasei.

Jaunums!!: Paleogēns un Palmu dzimta · Redzēt vairāk »

Panamas zemesšaurums

Panamas zemesšaurums vai Darjenas zemesšaurums (Istmo de Darién) ir zemesšaurums Ziemeļamerikā, kas atdala Atlantijas okeānam piederīgo Karību jūru no Klusā okeāna.

Jaunums!!: Paleogēns un Panamas zemesšaurums · Redzēt vairāk »

Pērtiķi

Par pērtiķiem sauc lielāko daļu primātu (Primates) sugu, kuras pieder pie sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas, jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtā un zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā.

Jaunums!!: Paleogēns un Pērtiķi · Redzēt vairāk »

Pirms mūsdienām

Pirms mūsdienām (jeb BP) ir laika atskaites mērs, kuru izmanto arheoloģijā, ģeoloģijā un citās zinātnes nozarēs, lai atzīmētu, ka notikums ir noticis pagātnē.

Jaunums!!: Paleogēns un Pirms mūsdienām · Redzēt vairāk »

Plēsēji

Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.

Jaunums!!: Paleogēns un Plēsēji · Redzēt vairāk »

Pleckāji

Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Paleogēns un Pleckāji · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Paleogēns un Polija · Redzēt vairāk »

Primāti

Primāti (Primates) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.

Jaunums!!: Paleogēns un Primāti · Redzēt vairāk »

Rietumeiropa

Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.

Jaunums!!: Paleogēns un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »

Roņi

Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).

Jaunums!!: Paleogēns un Roņi · Redzēt vairāk »

Sēpijas

Sēpijas (Sepiida) ir desmitkājveidīgo galvkāju kārta.

Jaunums!!: Paleogēns un Sēpijas · Redzēt vairāk »

Sedimentācija

Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no  — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.

Jaunums!!: Paleogēns un Sedimentācija · Redzēt vairāk »

Segsēkļi

Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).

Jaunums!!: Paleogēns un Segsēkļi · Redzēt vairāk »

Terciārs

Terciārs jeb terciārais periods ir novecojis Zemes ģeoloģiskās vēstures laika intervāls no krīta-paleogēna izmiršanas (kad izmira dinozauri) līdz pēdējā ledus laikmeta sākumam (ap 1,8 Ma).

Jaunums!!: Paleogēns un Terciārs · Redzēt vairāk »

Vaļveidīgie

Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.

Jaunums!!: Paleogēns un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »

Vīģeskoks

Vīģeskoks (Ficus carica) ir zīdkoku dzimtas augs.

Jaunums!!: Paleogēns un Vīģeskoks · Redzēt vairāk »

Vidusjūra

Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.

Jaunums!!: Paleogēns un Vidusjūra · Redzēt vairāk »

Vienšūņi

Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.

Jaunums!!: Paleogēns un Vienšūņi · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Paleogēns un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Paleogēns un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »

Zirgi

Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.

Jaunums!!: Paleogēns un Zirgi · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Paleogēna periods.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »