Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Acetilēns, Amīdi, Amonija karbonāts, Žozefs Luijs Gē-Lisaks, Cianāti, Cianīdi, Ciānūdeņradis, Dzīvsudraba(II) cianīds, Etiķskābe, Fosfora(V) oksīds, Gāze, Hlorīdi, Hlors, Izlāde, Karbamīds, Kālija cianīds, Kālija hidroksīds, Kārlis Vilhelms Šēle, Kokss, Komēta, Nitrili, Nitroceluloze, Ogleklis, Organiskā sintēze, Polimēri, Sālsskābe, Sārmi, Sērūdeņradis, Skābeņskābe, Slāpeklis, Smarža, Spektroskopija, Spirti, Titāns (pavadonis), Vara(II) sulfāts, 1782. gads.
Acetilēns
Acetilēns (no — etiķis — un — viela; etīns, C2H2) ir vienkāršākais alkīns — ogļūdeņradis ar trīskāršo saiti molekulā.
Jaunums!!: Diciāns un Acetilēns · Redzēt vairāk »
Amīdi
150px Amīdi ir karbonskābju funkcionālie atvasinājumi, kur skābes karboksilgrupā hidroksilgrupa ir aizvietota ar aminogrupu.
Jaunums!!: Diciāns un Amīdi · Redzēt vairāk »
Amonija karbonāts
Amonija karbonāts ((NH4)2CO3) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, higroskopiska viela ar amonjaka smaku.
Jaunums!!: Diciāns un Amonija karbonāts · Redzēt vairāk »
Žozefs Luijs Gē-Lisaks
Žozefs Luijs Gē-Lisaks (arī Luijs Žozefs Gē-Lisaks; dzimis, miris) bija franču ķīmiķis un fiziķis.
Jaunums!!: Diciāns un Žozefs Luijs Gē-Lisaks · Redzēt vairāk »
Cianāti
Cianāta anjona molekulas modelis Cianāti ir ciānskābes sāļi.
Jaunums!!: Diciāns un Cianāti · Redzēt vairāk »
Cianīdi
Cianīdi ir ciānūdeņražskābes (zilskābes) HCN sāļi.
Jaunums!!: Diciāns un Cianīdi · Redzēt vairāk »
Ciānūdeņradis
Ciānūdeņradis (HCN) tīrā veidā ir bezkrāsains, ļoti viegli gaistošs, toksisks šķidrums, kas labi šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Diciāns un Ciānūdeņradis · Redzēt vairāk »
Dzīvsudraba(II) cianīds
Dzīvsudraba(II) cianīds ir dzīvsudraba un zilskābes sāls.
Jaunums!!: Diciāns un Dzīvsudraba(II) cianīds · Redzēt vairāk »
Etiķskābe
Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.
Jaunums!!: Diciāns un Etiķskābe · Redzēt vairāk »
Fosfora(V) oksīds
Fosfora(V) oksīds jeb fosfora pentoksīds (P4O10) ir balta, kristāliska, higroskopiska viela, kuru iegūst, sadedzinot fosforu.
Jaunums!!: Diciāns un Fosfora(V) oksīds · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Diciāns un Gāze · Redzēt vairāk »
Hlorīdi
Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Diciāns un Hlorīdi · Redzēt vairāk »
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Jaunums!!: Diciāns un Hlors · Redzēt vairāk »
Izlāde
Zibens izlāde Izlāde ir atbrīvošanās no kādā sistēmā uzkrātās elektriskās enerģijas.
Jaunums!!: Diciāns un Izlāde · Redzēt vairāk »
Karbamīds
Karbamīds (urīnviela, (NH2)2CO) ir ogļskābes amīds.
Jaunums!!: Diciāns un Karbamīds · Redzēt vairāk »
Kālija cianīds
Kālija cianīds (KCN, ciānkālijs) ir ciānūdeņražskābes kālija sāls.
Jaunums!!: Diciāns un Kālija cianīds · Redzēt vairāk »
Kālija hidroksīds
Kālija hidroksīds (KOH) ir balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Diciāns un Kālija hidroksīds · Redzēt vairāk »
Kārlis Vilhelms Šēle
Kārlis Vilhelms Šēle (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes zviedru farmaceits un ķīmiķis.
Jaunums!!: Diciāns un Kārlis Vilhelms Šēle · Redzēt vairāk »
Kokss
Kokss Kokss (no, kas savukārt no) ir ciets, porains, pelēcīgas krāsas materiāls, ko iegūst, karsējot (koksējot) akmeņogles 1000 °C temperatūrā bez skābekļa klātbūtnes.
Jaunums!!: Diciāns un Kokss · Redzēt vairāk »
Komēta
Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.
Jaunums!!: Diciāns un Komēta · Redzēt vairāk »
Nitrili
Nitrilu struktūrformula Nitrili, jeb organiskie cianīdi, ir organiski savienojumi, kuru molekulās viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar -C≡N (nitrila jeb cianīda) grupu.
Jaunums!!: Diciāns un Nitrili · Redzēt vairāk »
Nitroceluloze
Nitrocelulozes ķīmiskā formula, kas ataino struktūru (trinitroceluloze) Nitroceluloze ir viegli uzliesmojošs ķīmisks savienojums, sprāgstviela, ko iegūst nitrējot celulozi, piemēram, vati.
Jaunums!!: Diciāns un Nitroceluloze · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Diciāns un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Organiskā sintēze
amonija cianātam Organiskā sintēze ir organiskās ķīmijas un tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar dažādu organisko savienojumu iegūšanu.
Jaunums!!: Diciāns un Organiskā sintēze · Redzēt vairāk »
Polimēri
atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.
Jaunums!!: Diciāns un Polimēri · Redzēt vairāk »
Sālsskābe
Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe ir hlorūdeņraža (HCl) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Diciāns un Sālsskābe · Redzēt vairāk »
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Jaunums!!: Diciāns un Sārmi · Redzēt vairāk »
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Diciāns un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »
Skābeņskābe
Skābeņskābe (etāndiskābe, HOOC−COOH) ir vienkāršākā divvērtīgā karbonskābe.
Jaunums!!: Diciāns un Skābeņskābe · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Diciāns un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Smarža
Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.
Jaunums!!: Diciāns un Smarža · Redzēt vairāk »
Spektroskopija
prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Jaunums!!: Diciāns un Spektroskopija · Redzēt vairāk »
Spirti
Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).
Jaunums!!: Diciāns un Spirti · Redzēt vairāk »
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Jaunums!!: Diciāns un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Vara(II) sulfāts
Vara(II) sulfāts ir neorganiska viela — vara un sērskābes sāls.
Jaunums!!: Diciāns un Vara(II) sulfāts · Redzēt vairāk »
1782. gads
1782.
Jaunums!!: Diciāns un 1782. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
C2N2, Cianogēns, Ciāns, Dicianogēns, Nitriloacetonitrils, Oglekļa nitrīds, Oksalilcianīds, Oksālnitrils, Paraciāns, Skābeņskābes dinitrils.
