53 attiecības: Amerikas dižskābardis, Aminoskābes, Audi, Augi, Autotrofi, Biomasa, Biotops, Bites, Cūknātres, Cūknātru dzimta, Citokinīni, Dižskābarži, Dižskābaržu dzimta, Dzīvnieki, Eiropas vija, Ekosistēma, Evolūcija, Fenoli, Flavonoīdi, Fotosintēze, Heterotrofi, Hinoni, Hlorofils, Hloroplasts, Jons, Kailsēkļi, Koksne, Kultūraugi, Laktoni, Lūksne, Lorantu dzimta, Mušu dzimta, Nokrišņi, Ogļhidrāti, Oglekļa dioksīds, Ozoli, Pākšaugu rinda, Pļava, Populācija, Priedes, Putni, Raflēziju dzimta, Sakne, Santalkoku dzimta, Savanna, Sēkla, Segsēkļi, Sikspārņi, Tuksnesis, Vaboles, ..., Vadaudi, Vīnkoku dzimta, Zīdītāji. Izvērst indekss (3 vairāk) »
Amerikas dižskābardis
Amerikas dižskābardis ir daudzgadīgs dižskābaržu dzimtas koks.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Amerikas dižskābardis · Redzēt vairāk »
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Audi · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Augi · Redzēt vairāk »
Autotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Autotrofi (no sengrieķu: αὐτός (autos) — 'pats' un τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb producenti ir organismi, kuri no vienkāršām neorganiskām vielām var sintezēt sarežģītus organiskus savienojumus, piemēram, ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Autotrofi · Redzēt vairāk »
Biomasa
Granulas, kuras ražo no koksnes pārpalikumiem Biomasa ir bioloģisks materiāls, ko iegūst no dzīviem organismiem.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Biomasa · Redzēt vairāk »
Biotops
lietus mežu biotops Biotops ((bios) — 'dzīve' un (topos) — 'vieta') jeb dzīvotne ir samērā viendabīga sauszemes vai ūdens teritorija, kuras pazīmes nosaka dabīgi vai daļēji dabīgi ģeogrāfiskie, biotiskie un abiotiskie faktori un kas piemērota konkrētas sugas eksistencei.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Biotops · Redzēt vairāk »
Bites
Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Bites · Redzēt vairāk »
Cūknātres
Cūknātres (Scrophularia) ir cūknātru dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 200 lakstaugu sugu.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Cūknātres · Redzēt vairāk »
Cūknātru dzimta
Cūknātru dzimta ir augu dzimta panātru rindā.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Cūknātru dzimta · Redzēt vairāk »
Citokinīni
zeatīna struktūrformula Citokinīni ir augu specifiski regulatorie ķīmiskie savienojumi, jeb fitohormoni.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Citokinīni · Redzēt vairāk »
Dižskābarži
Dižskābarži (Fagus) ir dižskābaržu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Dižskābarži · Redzēt vairāk »
Dižskābaržu dzimta
Dižskābaržu dzimta (Fagaceae) ir augiem bagāta dižskābaržu rindas dzimta.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Dižskābaržu dzimta · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Eiropas vija
Eiropas vija (Cuscuta Europaea) ir viju dzimtas augs.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Eiropas vija · Redzēt vairāk »
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Ekosistēma · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Fenoli
Fenols — vienkāršākais no fenoliem. Fenoli — organiskie aromātiskie savienojumi, kuros hidroksilgrupas tieši saistītas ar aromātiskās struktūras (benzola gredzena) oglekļa atomiem.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Fenoli · Redzēt vairāk »
Flavonoīdi
Flavona struktūrformula Flavonoīdi ir apjomīga (ar daudzām apakšklasēm) augu polifenolu klase.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Flavonoīdi · Redzēt vairāk »
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Fotosintēze · Redzēt vairāk »
Heterotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Heterotrofi (no sengrieķu: ἕτερος (éteros) — 'cits' + τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb konsumenti ir organismi, kas barojas ar organiskām vielām.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Heterotrofi · Redzēt vairāk »
Hinoni
''p''-benzohinons Hinoni ir organiskas vielas, kas satur sešlocekļu ciklu ar divām dubultsaitēm un divām karbonilgrupām.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Hinoni · Redzēt vairāk »
Hlorofils
fotosintēzē Hlorofils (— "zaļš", φύλλον, phyllon — "lapa") ir zaļais pigments, kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Hlorofils · Redzēt vairāk »
Hloroplasts
Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Hloroplasts · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Jons · Redzēt vairāk »
Kailsēkļi
Kailsēkļi (Gymnospermae no — "kailās sēklas") ir dažādsporu sēklaugi (Spermatophytina), kuru sēklaizmetņi ir atsegti.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Kailsēkļi · Redzēt vairāk »
Koksne
Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Koksne · Redzēt vairāk »
Kultūraugi
Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Kultūraugi · Redzēt vairāk »
Laktoni
Dažādi laktonu veidi: α-acetolaktons, β-propiolaktons, γ-butirolaktons un δ-valerolaktons Laktoni ir tādi esteri, kuri −COO− grupējumu satur ciklā (t. i., estera ogļūdeņražu atlikumi veido gredzenu).
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Laktoni · Redzēt vairāk »
Lūksne
Lina stumbra šķērsgriezums: 1. Serde, 2. Protoksilēma, 3. Koksne I, 4. '''Lūksne''' I, 5. Sklerenhīma, 6. Miza, 7. Epiderma Lūksne jeb floēma ir vaskulāro augu audu komplekss, kas pārvada organiskās vielas (fotosintēzes produktus), jo īpaši saharozi, cukuru, uz auga daļām.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Lūksne · Redzēt vairāk »
Lorantu dzimta
Lorantu dzimta parazītisku koku un krūmu dzimta santalu rindā, kurā ir klasificētas aptuveni 77 ģintis un 1000 sugas.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Lorantu dzimta · Redzēt vairāk »
Mušu dzimta
Mušu dzimta (Muscidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) dzimtām, kas pieder mušu virsdzimtai (Muscoidea).
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Mušu dzimta · Redzēt vairāk »
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Nokrišņi · Redzēt vairāk »
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Ozoli
Ozoli (Quercus) ir dižskābaržu dzimtas koku un krūmu ģints, kurā ietilpst aptuveni 450 sugas.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Ozoli · Redzēt vairāk »
Pākšaugu rinda
Pākšaugu rinda ir divdīgļlapju rinda.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Pākšaugu rinda · Redzēt vairāk »
Pļava
Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Pļava · Redzēt vairāk »
Populācija
Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kam piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Populācija · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Priedes · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Putni · Redzēt vairāk »
Raflēziju dzimta
Raflēziju dzimta (Rafflesiaecae) ir dienvidaustrumu Āzijas tropu lietus mežos sastopamā parazītaugu dzimta, kas iekļauj trīs ģintis.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Raflēziju dzimta · Redzēt vairāk »
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Sakne · Redzēt vairāk »
Santalkoku dzimta
Santalkoku dzimta ir plaši izplatīta augu dzimta santalu rindā, kura sevī ietver vairākas mazu koku, krūmu, daudzgadīgu augu un epifītisku augu sugas, kas, tāpat kā citi dzimtas pārstāvji, daļēji parazitē uz citiem augiem.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Santalkoku dzimta · Redzēt vairāk »
Savanna
Tanzānijā. Savanna ir bioma (dabas zona), kas izplatīta subekvatoriālajā un tropu joslā.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Savanna · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Sēkla · Redzēt vairāk »
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Segsēkļi · Redzēt vairāk »
Sikspārņi
Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Sikspārņi · Redzēt vairāk »
Tuksnesis
border.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Tuksnesis · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vadaudi
Pārgriezta selerija, kur var redzēt garos kūlīšu vadaudus. Vadaudi ir augu audi, kuri pilda transporta funkciju — ūdenī izšķīdušas minerālvielas no saknēm tiek vadītas uz stumbru un lapām caur koksni un organiskās vielas no auga lapām uz uzkrāšanas vietām caur lūksni.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Vadaudi · Redzēt vairāk »
Vīnkoku dzimta
Vīnkoku dzimta ir vīnkoku rindas dzimta, kurā ir klasificētas 18 ģintis un vairāk nekā 900 sugas, ieskaitot īsto vīnkoku (Vitis vinifera) un pieclapiņu mežvīnu (Parthenocissus quinquefolia).
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Vīnkoku dzimta · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Parazītiskie augi un Zīdītāji · Redzēt vairāk »