Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Patkuli

Indekss Patkuli

Patkulu dzimtas ģerbonis. Fon Patkuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.

27 attiecības: Astafs fon Tranzē-Rozeneks, Baltijas provinces, Gustavs II Ādolfs, Helmetas pils, Ikskili, Johans Reinholds fon Patkuls, Koskuli, Krievijas Impērija, Kurzemes bruņniecība, Līveni, Lielais Ziemeļu karš, Livonija, Livonijas bruņniecība, Livonijas ordenis, Ostenzakeni, Otrais Ziemeļu karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rozbeķu pils, Rozeni, Sanktpēterburga, Somugru valodas, Tīzenhauzeni, Ungerni-Šternbergi, Vācbaltieši, Vidzemes landtāgs, Ziemeļreina-Vestfālene, Zviedru Vidzeme.

Astafs fon Tranzē-Rozeneks

Aleksandrs Georgs Astafs fon Tranzē-Rozeneks (1865-1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un ģenealogs.

Jaunums!!: Patkuli un Astafs fon Tranzē-Rozeneks · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884). Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gs.). Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676-1750). Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745). Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gs. beigas). Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Patkuli un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Gustavs II Ādolfs

Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Jaunums!!: Patkuli un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »

Helmetas pils

V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Patkuli un Helmetas pils · Redzēt vairāk »

Ikskili

Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Patkuli un Ikskili · Redzēt vairāk »

Johans Reinholds fon Patkuls

Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.

Jaunums!!: Patkuli un Johans Reinholds fon Patkuls · Redzēt vairāk »

Koskuli

Koskulu dzimtas ģerbonis. Fon Koskuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.

Jaunums!!: Patkuli un Koskuli · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Patkuli un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Jaunums!!: Patkuli un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »

Līveni

Dzimtas ģerbonis Līveni ir viena no vecākajām un pazīstamākajām vācbaltiešu dzimtām, kurai pieder vairāki ievērojami valstsvīri, karavīri, diplomāti un politiķi.

Jaunums!!: Patkuli un Līveni · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Patkuli un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Patkuli un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Jaunums!!: Patkuli un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Patkuli un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Ostenzakeni

fon der Ostenzakenu (''von der Osten genannt Sacken'') ģerbonis (1798) Ostenzakeni vai fon der Osten-Zakeni, sākotnēji Osteni no Sakas, ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 14.

Jaunums!!: Patkuli un Ostenzakeni · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrā Ziemeļu kara laikā zviedru un krievu ieņemtās Polijas-Lietuvas daļas. Parādītas nozīmīgāko kauju vietas. Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu-zviedru karš (1655-1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas-Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Patkuli un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Patkuli un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Rozbeķu pils

Rozbeķu pilsdrupas 18. gs. Rozbeķu pilsdrupas 2014. gada vasarā Rozbeķu pils pamatu uzmērījums 20. gs. sākumā. Rozbeķu pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu pils 14.-16.

Jaunums!!: Patkuli un Rozbeķu pils · Redzēt vairāk »

Rozeni

Fon Rozenu dzimtas ģerbonis. Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Patkuli un Rozeni · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Patkuli un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Somugru valodas

Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.

Jaunums!!: Patkuli un Somugru valodas · Redzēt vairāk »

Tīzenhauzeni

Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Patkuli un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »

Ungerni-Šternbergi

Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Patkuli un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Patkuli un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vidzemes landtāgs

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Patkuli un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Ziemeļreina-Vestfālene

Ziemeļreina - Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.

Jaunums!!: Patkuli un Ziemeļreina-Vestfālene · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Patkuli un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Patkuļu dzimta.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »