Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Patskaņu harmonija

Indekss Patskaņu harmonija

Patskaņu harmonija ir patskaņus asimilējošs fonoloģisks process.

18 attiecības: Artikulācijas vieta, Asimilācija (valodniecība), Baltijas somu valodas, Fonoloģija, Igauņu valoda, Labializācija, Latgaliešu valoda, Latvija, Lībiešu valoda, Lietuviešu valoda, Palatāls līdzskanis, Patskanis, Piedēklis, Tjurku valodas, Turku valoda, Urāliešu valodas, Vācu valoda, Veru valoda.

Artikulācijas vieta

Artikulācijas vietas (pasīvās un aktīvās):1) eksolabiāla, 2) endolabiāla, 3) dentāla, 4) alveolāra, 5) postalveolāra, 6) prepalatāla, 7) palatāla, 8) velāra, 9) uvulāra, 10) faringāla, 11) glotāla, 12) epiglotāla, 13) radikāla, 14) posterodorsāla, 15) anterodorsāla, 16) lamināla, 17) apikāla, 18) subapikāla Artikulatorajā fonētikā par līdzskaņa artikulācijas vietu sauc aktīvā (kustīgā; parasti kāda no mēles daļām) un pasīvā (nekustīgā) artikulētēju saskarsmes vieta balss traktā gaisa plūsmas noslēgšanas brīdi.

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Artikulācijas vieta · Redzēt vairāk »

Asimilācija (valodniecība)

Asimilācija valodniecībā ir vienas skaņas pielīdzināšanās citai skaņai.

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Asimilācija (valodniecība) · Redzēt vairāk »

Baltijas somu valodas

Tā saucamā "bērza tāss vēstule Nr. 292", datēta ap 13. gs., ir vecākais rakstu piemineklis kādā no Baltijas somu valodām. Baltijas (jūras) somu valodas ir valodu grupa, kas pieder urāliešu (virs)saimei.

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Baltijas somu valodas · Redzēt vairāk »

Fonoloģija

Fonoloģija (φωνή phōnē, "skaņa" un λόγος lógos, "mācība") ir valodniecības apakšnozare, kas pēta "valodas skanisko elementu funkcijas un skaņu attieksmju modeļus." Fonētika apskata valodas skaņas jeb fonus no nosacīti objektīva skatpunkta — to artikulārās (t. i., pēc runas orgānu iesaistības) un akustiskās iezīmes.

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Fonoloģija · Redzēt vairāk »

Igauņu valoda

Igauņu valoda (Eesti keel) pieder somugru valodu grupas Baltijas somu valodu atzaram un tās tuvākās radu valodas ir veru (setu), lībiešu, somu, ingru, vepsu un votu valodas.

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »

Labializācija

Labializācija, labializēšana, noapaļotība jeb noapaļošana valodniecībā ir īpašība, kas var piemist patskaņiem, vai arī darbība, kas tiek veikta šo patskaņu realizācijas procesā, kas izpaužas kā lūpu savilkšana "taurītē".

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Labializācija · Redzēt vairāk »

Latgaliešu valoda

Pašvaldības, kur latgaliešu valodu ikdienā lieto vairāk kā 10% iedzīvotāju Latgaliešu valoda (latgaļu volūda, arī latgalīšu volūda) ir austrumbaltu valodas paveids.

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Latvija · Redzēt vairāk »

Lībiešu valoda

Lībiešu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas jūras somu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir Lietuvas oficiālā valoda kopš 1918.

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »

Palatāls līdzskanis

Palatālos līdzskaņus artikulē ar mēles virspusi (dorsu) paceltu pret cietajām aukslējām (palatu).

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Palatāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Patskanis

Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Patskanis · Redzēt vairāk »

Piedēklis

Piedēklis jeb sufikss ir afikss, ko pievieno pēc vārda saknes.

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Piedēklis · Redzēt vairāk »

Tjurku valodas

Valstis un autonomas teritorijas, kurās tjurku valodām ir oficiālas valodas statuss. Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, kurās runā ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Tjurku valodas · Redzēt vairāk »

Turku valoda

Turku valoda (turku: Türkçe) ir valoda, kurā runā vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par vislielāko tjurku valodu pēc runājošo skaita.

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Turku valoda · Redzēt vairāk »

Urāliešu valodas

Urāliešu valodu ciltskoks Urāliešu valodas ir virssaime, kurā ietilpst somugru un samodiešu valodu saimes.

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Urāliešu valodas · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Veru valoda

Veru valodas izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gs. beigās. Veru valoda jeb veriešu valoda (veru: võro kiil), arī Dienvidigaunijas valoda, kas reizēm tiek dēvēta arī par veru dialektu, ir viens no igauņu valodas dialektiem.

Jaunums!!: Patskaņu harmonija un Veru valoda · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Vokālā harmonija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »