Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pauls Valdens

Indekss Pauls Valdens

Pauls Valdens (1863—1957) bija latviešu izcelsmes vācbaltu ķīmiķis, Vilhelma Ostvalda skolnieks, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem.

50 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Atoms, Švarcvalde, Īstenais slepenpadomnieks, Ēveles pagasts, Baltijas Tehniskā augstskola, Bādene-Virtemberga, Bīle, Brestļitovskas miera līgums, Dzimtbūšana, Eižens Laube, Elektroķīmija, Frankfurte pie Mainas, Jānis Stradiņš, Latvieši, Latviešu personvārdi, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums, Leipciga, Maksimiliāns Glāzenaps, Matīss Ārons, Minhene, Molekula, Muiža, Nobela prēmija, Odesa, Otrais pasaules karš, Pēterburgas Zinātņu akadēmija, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, Rostoka, Rostokas Universitāte, Rozulas pagasts, Rubene, Sanktpēterburga, Straupes draudzes novads, Tībingene, Teodors Grēnbergs, Valdena apgriezenība, Vācbaltieši, Vilhelms Ostvalds, Voldemārs fon Knīrīms, 1888. gads, 1891. gads, 1893. gads, 1894. gads, 1896. gads.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Atoms · Redzēt vairāk »

Švarcvalde

Švarcvalde (izrunā:, tulkojumā: "Melnais mežs") ir ar mežiem klāta kalnu grēda Bādenes-Virtembergas federālajā Zemē Vācijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Švarcvalde · Redzēt vairāk »

Īstenais slepenpadomnieks

Īstenais slepenpadomnieks Pēteris Valujevs (1815—1890). Īstenais slepenpadomnieks bija Krievijas Impērijas II kategorijas civildienesta pakāpe no 1724.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Īstenais slepenpadomnieks · Redzēt vairāk »

Ēveles pagasts

Ēveles pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Ēveles pagasts · Redzēt vairāk »

Baltijas Tehniskā augstskola

Baltijas Tehniskās augstskolas avīzes ''Rigaer Akademische Blätter'' 2. burtnīca 1918. gada 2. oktobrī. Baltijas Tehniskā augstskola bija tehniskā augstskola Rīgā, kas darbojās 1918.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Baltijas Tehniskā augstskola · Redzēt vairāk »

Bādene-Virtemberga

Bādene-Virtemberga ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Bādene-Virtemberga · Redzēt vairāk »

Bīle

Bīle vai Bjēna ir pilsēta Šveices ziemeļrietumos, kas atrodas Bernes kantona ziemeļos, Bīles apgabalā.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Bīle · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »

Eižens Laube

Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Eižens Laube · Redzēt vairāk »

Elektroķīmija

Džons Frederiks Denjelss un angļu fiziķis Maikls Faradejs tiek uzskatīti par elektroķīmijas pamatlicējiem Elektroķīmija ir fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējās sakarības.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Elektroķīmija · Redzēt vairāk »

Frankfurte pie Mainas

Frankfurte pie Mainas (izrunā) ir pilsēta Vācijā, Mainas upes krastos, Hesenes federālajā zemē.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Frankfurte pie Mainas · Redzēt vairāk »

Jānis Stradiņš

Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu personvārdi

Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums

Latvijas Universitātes logo Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Universitātes rektori.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Leipciga

Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Leipciga · Redzēt vairāk »

Maksimiliāns Glāzenaps

Maksimiliāns Glāzenaps (1845–1923) bija vācbaltiešu ķīmiķis.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Maksimiliāns Glāzenaps · Redzēt vairāk »

Matīss Ārons

Matīss Ārons, pazīstams arī kā Āronu MatīssValdības Vēstnesis, (—) bija latviešu žurnālists, bibliogrāfs, kritiķis.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Matīss Ārons · Redzēt vairāk »

Minhene

Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Minhene · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Molekula · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Muiža · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija

Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »

Odesa

Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Odesa · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pēterburgas Zinātņu akadēmija

Pēterburgas Zinātņu akadēmija jeb Ķeizariskā Zinātņu akadēmija (Academia Scientiarum Imperialis, Императорская академия наук) bija Krievijas Impērijas augstākā zinātniskā iestāde no 1724.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Pēterburgas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)

Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskā augstskola

Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »

Rīgas Tehniskā universitāte

Raiņa Bulvārī 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā Latvijas Universitātes ēka language.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Rīgas Tehniskā universitāte · Redzēt vairāk »

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija

Rīgas Valsts 2.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Rīgas Valsts 2. ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Rostoka

Rostoka (oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Rostoka · Redzēt vairāk »

Rostokas Universitāte

Rostokas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Rostokā, Vācijā.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Rostokas Universitāte · Redzēt vairāk »

Rozulas pagasts

Rozulas pagasts (līdz 1925. gadam Rozbeķu pagasts) bija viena no Cēsu apriņķa (līdz 1924. gadam Valmieras apriņķa) pašvaldībām tā ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Rozulas pagasts · Redzēt vairāk »

Rubene

Rubene ir apdzīvota vieta Valmieras novada Kocēnu pagastā.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Rubene · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Straupes draudzes novads

Straupes (kartē ''Roop'') draudzes novads (1798). Straupes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Straupes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Tībingene

Tībingene ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Tībingene · Redzēt vairāk »

Teodors Grēnbergs

Teodors Grēnbergs (1845-1910) bija Rīgas Politehniskās augstskolas fizikas profesors (no 1875) un direktors (no 1891).

Jaunums!!: Pauls Valdens un Teodors Grēnbergs · Redzēt vairāk »

Valdena apgriezenība

tetraedriskā konfigurācija it kā izvēršas uz otru pusi Valdena apgriezenība ir optiski aktīvas molekulas hirālā centra inversija noteiktas ķīmiskas reakcijas laikā.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Valdena apgriezenība · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Pauls Valdens un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ostvalds

Vilhelms Ostvalds ( —) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs.

Jaunums!!: Pauls Valdens un Vilhelms Ostvalds · Redzēt vairāk »

Voldemārs fon Knīrīms

Voldemārs fon Knīrīms (1849—1935) bija Rīgas Politehniskās augstskolas lauksaimniecības profesors (no 1880) un Rīgas Politehniskā institūta direktors (1906—1916).

Jaunums!!: Pauls Valdens un Voldemārs fon Knīrīms · Redzēt vairāk »

1888. gads

1888.

Jaunums!!: Pauls Valdens un 1888. gads · Redzēt vairāk »

1891. gads

1891.

Jaunums!!: Pauls Valdens un 1891. gads · Redzēt vairāk »

1893. gads

1893.

Jaunums!!: Pauls Valdens un 1893. gads · Redzēt vairāk »

1894. gads

1894.

Jaunums!!: Pauls Valdens un 1894. gads · Redzēt vairāk »

1896. gads

1896.

Jaunums!!: Pauls Valdens un 1896. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Paul Walden, Valdens, Walden.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »