Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē, Dzimtenes Vēstnesis, Jaunā konservatīvā partija, Jaunākās Ziņas, Kokneses pagasts, Latvieši, Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja, Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Satversmes sapulce, Latvis (laikraksts), Nacionālā apvienība (pirmskara), Otrais pasaules karš, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Saeima, Talavija, Vācija, Zigfrīds Anna Meierovics, 1905. gada revolūcija Latvijā.
Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē
Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē jeb Federālā tehniskā augstskola Cīrihē (ETH Zurich) ir zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas universitāte Cīrihē, Šveicē.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē · Redzēt vairāk »
Dzimtenes Vēstnesis
Dzimtenes Vēstnesis bija politisks, sabiedrisks un literārs Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Dzimtenes Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Jaunā konservatīvā partija
Jaunā konservatīvā partija (no 2022. līdz 2023. gadam Konservatīvie) ir 2014.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Jaunā konservatīvā partija · Redzēt vairāk »
Jaunākās Ziņas
"Jaunākās Ziņas" bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas, dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Jaunākās Ziņas · Redzēt vairāk »
Kokneses pagasts
Kokneses pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Kokneses pagasts · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja
J. Brunalds. Latviešu bēgļu apgādāšanas (LBA) centrālkomiteja bija Pirmā pasaules kara latviešu bēgļu pārstāvniecības institūcija Petrogradā, kas darbojās no 1915.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas ārlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvis (laikraksts)
"Latvis" bija bezpartejisks nacionāls dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Latvis (laikraksts) · Redzēt vairāk »
Nacionālā apvienība (pirmskara)
Nacionālās apvienības vēlēšanu plakāts. Nacionālā apvienība bija politiskā partija Latvijā.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Nacionālā apvienība (pirmskara) · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)
Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Saeima · Redzēt vairāk »
Talavija
Talavija ir viena no vecākajām un lielākajām Latvijas studentu korporācijām.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Talavija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Vācija · Redzēt vairāk »
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Pauls Ašmanis un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
