Ātrāk nekā pārlūku!
44 attiecības: Apaugļošanās, Auglenīca, Bērzi, Bērzu dzimta, Drīksna, Glīvenes, Graudzāļu dzimta, Grīšļi, Griķi (ģints), Hibrīds (bioloģija), Kamenes, Kļavas, Koks, Kolibri, Krūms, Kukaiņi, Kultūraugi, Lapas, Lazdas, Mieži, Nektārs, Panātru rinda, Papagaiļi, Parastā apse, Putekšņi, Putekšņlapa, Putni, Rozes, Rudzi, Sarkanā jāņoga, Saulgriezes, Sēklaizmetnis, Selekcija, Skudru dzimta, Smaržas, Subtropu josla, Tauriņi, Tropu josla, Vītoli, Vējš, Vijolītes, Virzas, Zieds, Zilā kurpīte.
Apaugļošanās
zigotu Apaugļošanās ir gametu savienošanās, lai radītu jaunu organismu.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Apaugļošanās · Redzēt vairāk »
Auglenīca
Amariļļa irbulis un drīksna Auglenīca ir ziedaugu (segsēkļu) sievišķais reproduktīvais orgāns.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Auglenīca · Redzēt vairāk »
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Bērzi · Redzēt vairāk »
Bērzu dzimta
Bērzu dzimta (Betulaceae) ietilpst dižskābaržu rindā.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Bērzu dzimta · Redzēt vairāk »
Drīksna
putekšņlapas Drīksna ir zieda auglenīcas augšējā daļa, kas uztver ziedputekšņus.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Drīksna · Redzēt vairāk »
Glīvenes
Skaujošās glīvenes Ziedoša peldošās glīvenes vārpa Alpu glīvenes Krokainā glīvene Struplapu glīvene Berhtolda glīvene Glīvenes (Potamogeton) ir glīveņu dzimtas ūdens, galvenokārt saldūdens, augu ģints.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Glīvenes · Redzēt vairāk »
Graudzāļu dzimta
Graudzāļu dzimta (Poaceae vai Gramineae) ir liela viendīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Graudzāļu dzimta · Redzēt vairāk »
Grīšļi
Grīšļi ir apjomīga ģints grīšļu dzimtā.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Grīšļi · Redzēt vairāk »
Griķi (ģints)
Griķi ir lakstaugu ģints sūreņu dzimtā.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Griķi (ģints) · Redzēt vairāk »
Hibrīds (bioloģija)
ķēves) pēcnācējs. Mūļi ir mazāki par zirgiem, bet stiprāki par ēzeļiem, tāpēc tie ir noderīgi nastu nešanai. Bioloģijā hibrīds ir divu dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu pēcnācējs.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Hibrīds (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Kamenes
Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Kamenes · Redzēt vairāk »
Kļavas
Kļavas (Acer) ir ziepjkoku dzimtas (agrāk bija kļavu dzimtas) koki un krūmi.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Kļavas · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Koks · Redzēt vairāk »
Kolibri
Kolibri, kolibri dzimta (Trochilidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Kolibri · Redzēt vairāk »
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Krūms · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Kultūraugi
Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Kultūraugi · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Lapas · Redzēt vairāk »
Lazdas
Lazdas (Corylus) ir neliela bērzu dzimtas ģints — krūmi un koki.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Lazdas · Redzēt vairāk »
Mieži
Mieži ir graudzāļu dzimtas kultūraugs un 4.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Mieži · Redzēt vairāk »
Nektārs
Kamēlijas nektārs Nektārs (no (néktar) — 'dievu barība') ir salds, caurspīdīgs šķidrums, ko augos izdala īpaši dziedzeri, nektāra tvertnes — nektāriji.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Nektārs · Redzēt vairāk »
Panātru rinda
Panātru rinda (Lamiales), agrāk lūpziežu rinda, ir augu rinda, kurā apvienotas 24 līdzīgas augu dzimtas.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Panātru rinda · Redzēt vairāk »
Papagaiļi
Papagaiļi, papagaiļveidīgie (Psittaciformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Papagaiļi · Redzēt vairāk »
Parastā apse
Parastā apse (Populus tremula) ir vītolu dzimtas apšu un papeļu ģints sugas lapu koks.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Parastā apse · Redzēt vairāk »
Putekšņi
Dažādu ziedaugu putekšņi Putekšņi ir ziedaugu sporu un vīrišķo dzimumšūnu — mikrogametofīti, kas attīstās putekšņu ligzdā, sajaukums.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Putekšņi · Redzēt vairāk »
Putekšņlapa
Amariļļa zieda putekšņlapas Putekšņlapa ir daļa no ziedauga zieda, zieda vīrišķais reproduktīvais orgāns, kas ražo putekšņus.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Putekšņlapa · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Putni · Redzēt vairāk »
Rozes
Rozes (Rosa) ir rožu dzimtas ziedaugu ģints.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Rozes · Redzēt vairāk »
Rudzi
Sējas rudzi (Secale cereale) ir graudzāļu dzimtas suga, kuru kā labību visvairāk audzē mērenā klimata joslā, galvenokārt Centrāleiropas ziemeļdaļas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Rudzi · Redzēt vairāk »
Sarkanā jāņoga
Sarkanā jāņoga ir daudzgadīgs, apmēram 1 m augsts, stipri cerojošs ērkšķogu dzimtas krūms.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Sarkanā jāņoga · Redzēt vairāk »
Saulgriezes
Saulgriezes (Helianthus) ir kurvjziežu dzimtas lakstaugu ģints.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Saulgriezes · Redzēt vairāk »
Sēklaizmetnis
Dažādu sēklaizmetņu modeļi Sēklaizmetnis ir sēklaugiem piemītošs veidojums, kas attīstās sēklotnes dobumā (parasti pēc apaugļošanās) un kurā atrodas sievišķais gametofīts — dīgļsoma.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Sēklaizmetnis · Redzēt vairāk »
Selekcija
Selekcija ir augu un dzīvnieku sugu mērķtiecīga pārveidošana un šķirņu veidošana.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Selekcija · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Smaržas
Smaržas ir smaržvielu maisījums spirtā vai ūdens—spirta šķīdumā, kam parasti ir patīkams aromāts.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Smaržas · Redzēt vairāk »
Subtropu josla
Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Subtropu josla · Redzēt vairāk »
Tauriņi
Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Tauriņi · Redzēt vairāk »
Tropu josla
Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimata josla, kas atrodas starp subekvatoriālo joslu un subtropu joslu.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Tropu josla · Redzēt vairāk »
Vītoli
Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Vītoli · Redzēt vairāk »
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Vējš · Redzēt vairāk »
Vijolītes
Vijolītes (Viola) ir vijolīšu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Vijolītes · Redzēt vairāk »
Virzas
Virzas ir ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Virzas · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Zieds · Redzēt vairāk »
Zilā kurpīte
Zilā kurpīte (Aconitum napellus) ir daudzgadīgs Gundegu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Apputeksnēšana un Zilā kurpīte · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Alogāmija, Anemofilija, Apputeksnēšanās, Autogāmija, Entomofilija, Geitonogāmija, Hidrofilija, Ksenogāmija, Mākslīgā apputeksnēšana, Ornitofilija, Pašappute, Svešappute, Tuvappute, Tālappute.
