Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Perms

Indekss Perms

Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).

60 attiecības: Abinieki, Akantodes, Akmeņogles, Anatolija, Apalači, Austrumeiropas līdzenums, Austrumeiropas platforma, Ģeoloģiskais periods, Ģeoloģiskā epoha, Ģeoloģiskā laika skala, Ķīna, Āzija, Brocēni, Cements, Cikadeju rinda, Divējādelpojošās zivis, Dobeles meteorīta krāteris, Dolomīts, Epikontinentāla jūra, Ezers, Ginki, Himalaji, Ieži, Indoķīnas pussala, Jūras lilijas, Jūras transgresija, Kaļķakmens, Kordiljeri, Krievija, Kurzeme, Lagūna, Latvija, Ledus laikmets, Otiņspures, Paleozojs, Pangeja, Perma, Perma-triasa izmiršana, Pirms mūsdienām, Pirmsvasas augi, Pleckāji, Produktīdu kārta, Rāpuļi, Rietumeiropa, Saldūdens, Sājūdens, Senspārņi, Sicīlija, Skrimšļzivis, Skujkoku klase, ..., Tjanšans, Triass, Trilobīti, Urāli, Vēžskorpioni, Vidusjūra, Zīdītāji, Zemgale, Ziemeļamerika, 1841. gads. Izvērst indekss (10 vairāk) »

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Perms un Abinieki · Redzēt vairāk »

Akantodes

Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.

Jaunums!!: Perms un Akantodes · Redzēt vairāk »

Akmeņogles

Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.

Jaunums!!: Perms un Akmeņogles · Redzēt vairāk »

Anatolija

Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.

Jaunums!!: Perms un Anatolija · Redzēt vairāk »

Apalači

Apalaču kalni ir kalnu sistēma Ziemeļamerikas austrumos, ASV un Kanādas teritorijā.

Jaunums!!: Perms un Apalači · Redzēt vairāk »

Austrumeiropas līdzenums

Austrumeiropas līdzenums vai Krievijas līdzenums ir viens no Zemes lielākajiem līdzenumiem.

Jaunums!!: Perms un Austrumeiropas līdzenums · Redzēt vairāk »

Austrumeiropas platforma

Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.

Jaunums!!: Perms un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskais periods

Ģeoloģiskais periods ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskās ēras apakšintervāls.

Jaunums!!: Perms un Ģeoloģiskais periods · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskā epoha

Ģeoloģiskā epoha ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskais perioda apakšintervāls, kurš tiek sadalīts mazākās vienībās — laikmetos.

Jaunums!!: Perms un Ģeoloģiskā epoha · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskā laika skala

Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.

Jaunums!!: Perms un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: Perms un Ķīna · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Perms un Āzija · Redzēt vairāk »

Brocēni

Brocēni ir pilsēta Kurzemē, Saldus novadā.

Jaunums!!: Perms un Brocēni · Redzēt vairāk »

Cements

Cementa pakas. Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī).

Jaunums!!: Perms un Cements · Redzēt vairāk »

Cikadeju rinda

Cikadeju rinda ir sena sēklaugu rinda, plašāk pārstāvēta mezozojā, mūsdienās ietilpst cikadeju nodalījumā (Cycadophyta), kurā ietilpst tikai cikadeju klase (Cycadopsida) un viena kārta (Cycadales, Cycadeae), kas sastāv no trim dzimtām.

Jaunums!!: Perms un Cikadeju rinda · Redzēt vairāk »

Divējādelpojošās zivis

Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas (Ceratodontae syn. Dipnoi) ir relikta kaulzivju virskārta, ar vienīgo recento kārtu — ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) plaušzivju apakšklasē (Dipnomorpha).

Jaunums!!: Perms un Divējādelpojošās zivis · Redzēt vairāk »

Dobeles meteorīta krāteris

Dobeles meteorīta krāteris jeb Dobeles astroblēma ir liela meteorīta trieciena rezultātā izveidojies zemes virsmas padziļinājums pamatklintājā aptuveni 4,5 km diametrā.

Jaunums!!: Perms un Dobeles meteorīta krāteris · Redzēt vairāk »

Dolomīts

Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.

Jaunums!!: Perms un Dolomīts · Redzēt vairāk »

Epikontinentāla jūra

Epikontinentāla jūra vai šelfa jūra ir jūra, kas pilnībā izvietojusies kontinenta šelfa robežās uz kontinentālas zemes garozas un kuru gandrīz pilnībā iekļauj kontinenta krasts vai piekrastes salas.

Jaunums!!: Perms un Epikontinentāla jūra · Redzēt vairāk »

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Jaunums!!: Perms un Ezers · Redzēt vairāk »

Ginki

Ginki (Ginkgo) ir ginku klases augi.

Jaunums!!: Perms un Ginki · Redzēt vairāk »

Himalaji

Himalaji (Himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes.

Jaunums!!: Perms un Himalaji · Redzēt vairāk »

Ieži

Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).

Jaunums!!: Perms un Ieži · Redzēt vairāk »

Indoķīnas pussala

Indoķīnas pussalas karte 1886. gadā Indoķīnas pussala jeb Indoķīna ir pussala Āzijas dienvidaustrumos, kas atrodas starp Bengālijas līci, Andamanu jūru, Malakas šaurumu rietumos un Dienvidķīnas jūru austrumos, bet ziemeļos par nosacīto robežu tiek uzskatīta taisne starp Gangas un Honas deltām.

Jaunums!!: Perms un Indoķīnas pussala · Redzēt vairāk »

Jūras lilijas

Jūras lilijas jeb jūraslilijas (Crinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, jūrā dzīvojoši dzīvnieki, kas ar kātiņu piestiprinās pie substrāta vai arī var atrauties no tā un, kustinot starus, brīvi peldēt.

Jaunums!!: Perms un Jūras lilijas · Redzēt vairāk »

Jūras transgresija

Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.

Jaunums!!: Perms un Jūras transgresija · Redzēt vairāk »

Kaļķakmens

Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.

Jaunums!!: Perms un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »

Kordiljeri

Kordiljeri no kosmosa Kordiljeri ir garākā kalnu sistēma pasaulē, kas stiepjas no 66° ziemeļu platuma Aļaskā līdz 56° dienvidu platumam Ugunszemē vairāk kā kilometru garumā.

Jaunums!!: Perms un Kordiljeri · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Perms un Krievija · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Perms un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Lagūna

Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.

Jaunums!!: Perms un Lagūna · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Perms un Latvija · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Perms un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Otiņspures

Otiņspures jeb bārkšspures (Crossopterygii) bija viena no daivspurzivju (Sarcopterygii) virskārtām, kas tika pretstatīta divējādelpojošajām zivīm un ietvēra sevī visas pārējās daivspurzivis.

Jaunums!!: Perms un Otiņspures · Redzēt vairāk »

Paleozojs

Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.

Jaunums!!: Perms un Paleozojs · Redzēt vairāk »

Pangeja

Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.

Jaunums!!: Perms un Pangeja · Redzēt vairāk »

Perma

Perma ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas austrumos pie Kamas upes, netālu no Urāliem.

Jaunums!!: Perms un Perma · Redzēt vairāk »

Perma-triasa izmiršana

fosilā veidā. Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām.

Jaunums!!: Perms un Perma-triasa izmiršana · Redzēt vairāk »

Pirms mūsdienām

Pirms mūsdienām (jeb BP) ir laika atskaites mērs, kuru izmanto arheoloģijā, ģeoloģijā un citās zinātnes nozarēs, lai atzīmētu, ka notikums ir noticis pagātnē.

Jaunums!!: Perms un Pirms mūsdienām · Redzēt vairāk »

Pirmsvasas augi

Pirmsvasas augi jeb sūnaugi (sensu lato) ir primitīvāko augu apakšvalsts (bieži tiek uzskatīts par nodalījumu).

Jaunums!!: Perms un Pirmsvasas augi · Redzēt vairāk »

Pleckāji

Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Perms un Pleckāji · Redzēt vairāk »

Produktīdu kārta

Produktīdu kārta (Productida) ir slēdzenes pleckāju kārta.

Jaunums!!: Perms un Produktīdu kārta · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Perms un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Rietumeiropa

Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.

Jaunums!!: Perms un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »

Saldūdens

Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.

Jaunums!!: Perms un Saldūdens · Redzēt vairāk »

Sājūdens

Sājūdens jeb iesāļūdens ir ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā saldūdens, tomēr mazāku nekā jūras sāļūdens.

Jaunums!!: Perms un Sājūdens · Redzēt vairāk »

Senspārņi

Senspārņi jeb senspārņu infraklase (Paleoptera) ir viena no divām spārneņu apakšklases (Pterygota) kukaiņu infraklasēm, kurā apkopotas divas primitīvākās mūsdienās dzīvojošās spārneņu kārtas.

Jaunums!!: Perms un Senspārņi · Redzēt vairāk »

Sicīlija

Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.

Jaunums!!: Perms un Sicīlija · Redzēt vairāk »

Skrimšļzivis

Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.

Jaunums!!: Perms un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »

Skujkoku klase

Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.

Jaunums!!: Perms un Skujkoku klase · Redzēt vairāk »

Tjanšans

Tjanšans jeb Tiaņšaņs (piņjiņā: Tiān Shān;, Tengri Tagh), ir kalnu sistēma Centrālāzijā.

Jaunums!!: Perms un Tjanšans · Redzēt vairāk »

Triass

Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu.

Jaunums!!: Perms un Triass · Redzēt vairāk »

Trilobīti

Trilobīti (Trilobita) ir izmiruša posmkāju apakštipa Trilobītveidīgie (Trilobitomorpha) vienīgā klase, kas pazīstami no paleozoja ēras nogulumiem.

Jaunums!!: Perms un Trilobīti · Redzēt vairāk »

Urāli

Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.

Jaunums!!: Perms un Urāli · Redzēt vairāk »

Vēžskorpioni

Vēžskorpioni (Eurypterida) ir merostomātu klases apakšklase.

Jaunums!!: Perms un Vēžskorpioni · Redzēt vairāk »

Vidusjūra

Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.

Jaunums!!: Perms un Vidusjūra · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Perms un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Jaunums!!: Perms un Zemgale · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Perms un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »

1841. gads

1841.

Jaunums!!: Perms un 1841. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Perma periods, Perms (periods).

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »