Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Abāsīdu kalifāts, Ahemenīdu impērija, Aleksandrs Lielais, Anatolija, Arābi, Auglīgais pusmēness, Babilonija, Centrālāzija, Elama, Gaznevīdu impērija, Grieķi, Grieķu—persiešu kari, Horezmšahu dinastija, Inda, Irāna, Juaņu dinastija, Kādžāru dinastija, Kīrs Lielais, Līdija, Lielā Seldžuku impērija, Mīdieši, Parta, Pehlevī dinastija, Safarīdu valsts, Sasanīdu impērija, Sīrija, Sefevīdi, Seleikīdu impērija, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Senā Maķedonija, Timurīdu lielvalsts, Umajādu kalifāts.
Abāsīdu kalifāts
Abāsīdu kalifāts (al-‘Abbāsīyūn) bija kalifāts no 750.
Jaunums!!: Senā Persija un Abāsīdu kalifāts · Redzēt vairāk »
Ahemenīdu impērija
Ahemenīdu impērija ap 500. gadu pirms mūsu ēras Ahemenīdu impērija, dažreiz zināma kā Pirmā persiešu impērija, bija valsts, kuru aptuveni 550.
Jaunums!!: Senā Persija un Ahemenīdu impērija · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Lielais
Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (Aléxandros ho Mégas, 356. gads p.m.ē.—323. gads p.m.ē) bija Senās Maķedonijas valdnieks un karavadonis.
Jaunums!!: Senā Persija un Aleksandrs Lielais · Redzēt vairāk »
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Jaunums!!: Senā Persija un Anatolija · Redzēt vairāk »
Arābi
Arābi (al-ʿarab) ir semītu etniskā grupa, kas apdzīvo tā saucamo arābu pasauli, tas ir, Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku.
Jaunums!!: Senā Persija un Arābi · Redzēt vairāk »
Auglīgais pusmēness
Auglīgais pusmēness Auglīgais pusmēness ir vēsturiski ģeogrāfisks reģions Tuvajos Austrumos, kur auglīgā augsne apņem pārējo Arābijas pussalu tās ziemeļos pusmēness formā.
Jaunums!!: Senā Persija un Auglīgais pusmēness · Redzēt vairāk »
Babilonija
Hammurapi likumu kodekss. Luvra. Babilonija bija sens kultūras reģions Senās Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā).
Jaunums!!: Senā Persija un Babilonija · Redzēt vairāk »
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Jaunums!!: Senā Persija un Centrālāzija · Redzēt vairāk »
Elama
Persijas līča tuvumā Elama bija Seno laiku pirmspersiešu civilizācija mūsdienu Irānas dienvidu un rietumu teritorijās, uz austrumiem no Senās Divupes.
Jaunums!!: Senā Persija un Elama · Redzēt vairāk »
Gaznevīdu impērija
Gaznevīdi (Turku: Gazneli İmparatorluğu) bija tjurku musulmaņu dinastija, kas cēlusies no tjurku mamelukiem un no 977.
Jaunums!!: Senā Persija un Gaznevīdu impērija · Redzēt vairāk »
Grieķi
Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Senā Persija un Grieķi · Redzēt vairāk »
Grieķu—persiešu kari
Grieķu—persiešu kari, saukti arī par persiešu kariem, bija konfliktu sērija starp Persijas Ahemenīdu impēriju un Grieķijas pilsētvalstīm, kas ilga no 499.
Jaunums!!: Senā Persija un Grieķu—persiešu kari · Redzēt vairāk »
Horezmšahu dinastija
Horezmšahu dinastija (Khwārazmshāhiyān) bija dinastija un vēlāk impērija, kuru Centrālāzijā izveidoja Horezmas šahi.
Jaunums!!: Senā Persija un Horezmšahu dinastija · Redzēt vairāk »
Inda
Inda vai Sinda (Sindhu;, Sindh) ir upe Dienvidāzijā, Indostānas viena no divām galvenajām upēm.
Jaunums!!: Senā Persija un Inda · Redzēt vairāk »
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Jaunums!!: Senā Persija un Irāna · Redzēt vairāk »
Juaņu dinastija
Juaņu impērijas provinces, 1330 Juaņu dinastija (Yuan cháo, ИхЮань улс) bija Mongoļu impērijas hanu dinastija, kas valdīja Ķīnā, Mongolijā, daļā Krievijas, Birmas un Korejas pussalas pēc Sunu dinastijas teritoriju iekarošanas 1271.
Jaunums!!: Senā Persija un Juaņu dinastija · Redzēt vairāk »
Kādžāru dinastija
Kādžāru dinastija (Selsele-ye Qājār) bija dinastija, kuru dibināja tjurku cilts kādžāru vadonis Aga Muhameds hans Kādžārs, uzveicot Zandu dinastiju.
Jaunums!!: Senā Persija un Kādžāru dinastija · Redzēt vairāk »
Kīrs Lielais
Kīrs Lielais (dzimis 600–598. gadā p.m.ē., miris 530. gada p.m.ē. 4. decembrī), zināms arī kā Kīrs II, Kīrs Varenais un Kīrs Vecākais, bija Senās Persijas valdnieks (559.-530. gads p.m.ē.) no Ahemenīdu dinastijas, Ahemenīdu impērijas dibinātājs.
Jaunums!!: Senā Persija un Kīrs Lielais · Redzēt vairāk »
Līdija
Līdijas teritorija ap 547. gadu p.m.ē. Mazāzijas pussalā. Ar sarkanu līniju iekrāsota Līdijas robeža 7. gadsimtā p.m.ē. Līdija bija valsts Mazāzijā pie Egejas jūras, kas pastāvēja no 12.
Jaunums!!: Senā Persija un Līdija · Redzēt vairāk »
Lielā Seldžuku impērija
Lielā Seldžuku impērija pastāvēja no 11.
Jaunums!!: Senā Persija un Lielā Seldžuku impērija · Redzēt vairāk »
Mīdieši
Mīdijas impērija ap 600. gadu p.m.ē. Mīdieši jeb mēdieši bija sena irāņu tauta, kas dzīvoja teritorijā, kas tajā laikā bija zināma kā Mīdija, (mūsdienu Irānas teritorijā) un runājā mīdiešu valodā.
Jaunums!!: Senā Persija un Mīdieši · Redzēt vairāk »
Parta
250px Parta (Ashkâniân) bija valsts no 247.
Jaunums!!: Senā Persija un Parta · Redzēt vairāk »
Pehlevī dinastija
Šaha karogs Pehlevī dinastija valdīja Irānā no 1925.
Jaunums!!: Senā Persija un Pehlevī dinastija · Redzēt vairāk »
Safarīdu valsts
Šafarīdu valsts uzplaukuma laikā 900. gadā Safarīdu valsts (persiešu: سلسله صفاریان) bija austrumirāņu valsts, kas no 861.
Jaunums!!: Senā Persija un Safarīdu valsts · Redzēt vairāk »
Sasanīdu impērija
Sasanīdu impērija (Sâsâniân) bija otrā lielā persiešu impērija, kas no 3.
Jaunums!!: Senā Persija un Sasanīdu impērija · Redzēt vairāk »
Sīrija
Sīrija, oficiāli Sīrijas Arābu Republika, ir valsts Tuvajos Austrumos, dibināta 1946.
Jaunums!!: Senā Persija un Sīrija · Redzēt vairāk »
Sefevīdi
Abāsa I Lielā valdīšanas laikā Sefevīdi bija valdnieku (šahu) dinastija Persijā (mūsdienu Irānā).
Jaunums!!: Senā Persija un Sefevīdi · Redzēt vairāk »
Seleikīdu impērija
Seleikīdu impērija 281. gadā p.m.ē. Seleikīdu impērija (Autokratoría ton Seleukidón) bija maķedoniešu hellēnisma valsts, kuru no 312.
Jaunums!!: Senā Persija un Seleikīdu impērija · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: Senā Persija un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Senā Persija un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Senā Maķedonija
Ķēniņa zelta ozollapu kronis Verginas sauli) uz vāka Senā Maķedonija ((Makedonía)) bija ķēniņvalsts Senās Grieķijas ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Senā Persija un Senā Maķedonija · Redzēt vairāk »
Timurīdu lielvalsts
Timurīdu lielvalsts (Timuriyān), pašnosaukums Gurkāni (Gurkāniyān), bija tjurku un mongoļu lielvalsts mūsdienu Irānas, Kaukāza un Centrālāzijas teritorijās, kas pastāvēja no 1370.
Jaunums!!: Senā Persija un Timurīdu lielvalsts · Redzēt vairāk »
Umajādu kalifāts
Umajādu kalifāts bija otrais no četriem lielajiem arābu kalifātiem Tuvajos Austrumos, kas izveidojās pēc pravieša Muhameda nāves.
Jaunums!!: Senā Persija un Umajādu kalifāts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Persiešu impērija, Persijas impērija, Senās Persijas impērija.
