Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: Albērs Lebrēns, Šarls de Golls, Franči, Francija, Francijas Pagaidu valdība, Francijas premjerministru uzskaitījums, Francijas prezidents, Kauja par Franciju, Kolaboracionisms, Maršals (filma), Nāvessods, Otrais pasaules karš, Padekalē (departaments), Pirmais pasaules karš, Pjērs Lavals, Pols Reno, Vandeja, Vācija, Verdenas kauja, Višī, Višī Francija.
Albērs Lebrēns
Albērs Fransuā Lebrēns (dzimis, miris) bija Francijas prezidents no 1932.
Jaunums!!: Filips Petēns un Albērs Lebrēns · Redzēt vairāk »
Šarls de Golls
Šarls Andrē Žozefs Marī de Golls (dzimis, miris) bija viens no ievērojamākajiem 20.
Jaunums!!: Filips Petēns un Šarls de Golls · Redzēt vairāk »
Franči
Franči Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.
Jaunums!!: Filips Petēns un Franči · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Filips Petēns un Francija · Redzēt vairāk »
Francijas Pagaidu valdība
Francijas Pagaidu valdība (franču: gouvernement provisoire de la République française) pastāvēja no 1944.
Jaunums!!: Filips Petēns un Francijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Francijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas premjerministri.
Jaunums!!: Filips Petēns un Francijas premjerministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Francijas prezidents
Francijas Republikas prezidents ir Francijas Republikas valsts vadītājs, kā arī Francijas Bruņoto spēku virspavēlnieks.
Jaunums!!: Filips Petēns un Francijas prezidents · Redzēt vairāk »
Kauja par Franciju
Brauhičs. Franču un vācu kara plāni Kauja par Franciju (franču: bataille de France), arī Francijas krišana (angļu: Fall of France) bija Trešā Reiha karaspēka iebrukums Nīderlandē, Luksemburgā, Beļģijā un Francijā no 1940. gada 10. maija līdz 22. jūnijam Otrā pasaules kara laikā, kas noveda pie Nīderlandes un Luksemburgas okupācijas, Beļģijas un Francijas kapitulācijas. Militārās sagrāves rezultātā sabruka Francijas Trešā republika un izveidojās Višī Francija. Kauja par Franciju sekoja tā sauktajam Dīvainā kara periodam, kas bija sācies 1939. gada septembrī. Vairākas nedēļas ilgajās kaujās franču armija zaudēja 124 000 kritušo un 200 000 ievainoto. Vācu armija zaudēja 45 200 kritušo un 111 000 ievainoto. Šī bija vērienīga uzvara un pierādījums Trešā Reiha militārajā spējām, jo Pirmajā pasaules karā vāciešiem nebija izdevies uzvarēt Franciju ilgā un nogurdinošā karā, kurš ilga četrus gadus.
Jaunums!!: Filips Petēns un Kauja par Franciju · Redzēt vairāk »
Kolaboracionisms
Kolaboracionisms (no — ‘sadarbība’) šaurākā nozīmē ir jebkura sadarbība ar okupācijas varu, savukārt starptautiskajās tiesībās ar šo terminu saprot apzinātu, brīvprātīgu un tīšu sadarbību ar pretinieku, darbojoties tā interesēs pret savu valsti.
Jaunums!!: Filips Petēns un Kolaboracionisms · Redzēt vairāk »
Maršals (filma)
"Maršals" ir 2017.
Jaunums!!: Filips Petēns un Maršals (filma) · Redzēt vairāk »
Nāvessods
Nāvessods pasaulē '''Krāsu atšifrējums:''' '''zila krāsa''': nāvessods atcelts, '''zaļa krāsa''': nāvessods atcelts visiem noziegumiem, kas nav izdarīti īpašos apstākļos (piemēram, kara laikā izdarītiem noziegumiem), '''oranža krāsa''': praksē nāvessods tiek pielietots ļoti reti, '''sarkana krāsa''': nāvessods ir likumīga soda forma. Nāvessods ir tiesiski pamatota ieslodzītā nogalināšana kā sods par nopietnu noziegumu — pamatā par slepkavību vai valsts nodevību.
Jaunums!!: Filips Petēns un Nāvessods · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Filips Petēns un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padekalē (departaments)
Padekalē ir departaments Francijas ziemeļos, viens no diviem Noras-Padekalē reģiona departamentiem.
Jaunums!!: Filips Petēns un Padekalē (departaments) · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Filips Petēns un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pjērs Lavals
Pjērs Lavals (dzimis, miris) bija franču politiķis, karjeras sākumā sociālists, vēlāk labējais un nacistiskās Vācijas atbalstītājs.
Jaunums!!: Filips Petēns un Pjērs Lavals · Redzēt vairāk »
Pols Reno
Pols Reno (dzimis, miris) bija franču politiķis.
Jaunums!!: Filips Petēns un Pols Reno · Redzēt vairāk »
Vandeja
Vandeja (izrunā) ir Francijas departaments, viens no pieciem Luāras reģiona departamentiem.
Jaunums!!: Filips Petēns un Vandeja · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Filips Petēns un Vācija · Redzēt vairāk »
Verdenas kauja
Verdenas kauja bija viena no lielākajām Pirmā pasaules kara kaujām.
Jaunums!!: Filips Petēns un Verdenas kauja · Redzēt vairāk »
Višī
Višī ir pilsēta Francijā, Overņas reģionā, pie Aljē upes.
Jaunums!!: Filips Petēns un Višī · Redzēt vairāk »
Višī Francija
Petēna un Hitlera tikšanās 1940. gada 24. oktobrī. Pa labi Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Okupācijas režīma izmaiņas (1940—1944). Parādīta Francijas Valsts līdz 1942. gadam neokupētā daļa (zilā krāsā), Vācijas okupācijas zona (sarkanā krāsā) un Itālijas okupācijas zona (dzeltenā krāsā). Višī Francija ( — "Višī režīms"), oficiāli Francijas valsts, bija Otrā pasaules kara laikā no 1940.
Jaunums!!: Filips Petēns un Višī Francija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Anrī Petēns, Petēns, Philippe Pétain, Pétain.
