Ātrāk nekā pārlūku!
69 attiecības: Altāris, Amatnieki, Ambona, Antonijs Springovičs, Arhibīskaps, Ass, Baznīca (celtne), Bīskaps, Brūzis, Dārzs, Draudze, Dzelzs, Eņģelis, Eiharistija, Glezna, Glezniecība, Gotika, Grāfs, Hektārs, Jaunava Marija, Jēzus Kristus, Jumts, Kapela, Kapsēta, Karogs, Kazimirs Duļbinskis, Kāpnes, Koks, Koris, Krucifikss, Krusts, Laukakmens, Logs, Mākslinieks, Parastais ozols, Pāvils Glaudāns, Pieniņi, Pieniņu ezers, Prāvests, Preiļi, Preiļu katoļu baznīca, Preiļu novads, Rīga, Rīgas metropolija, Rēzeknes-Aglonas diecēze, Riebiņu baznīca, Riebiņu pagasts, Romas Katoļu baznīca, Rudzātu baznīca, Sakristeja, ..., Stikls, Subate, Svētais Juris, Svētā Anna, Tēlniecība, Tornis, Vidsmuižas katoļu baznīca, Vitrāža, Zeme (teritorija), Zvans, 1806. gads, 1807. gads, 1887. gads, 1905. gads, 1922. gads, 1933. gads, 1936. gads, 1939. gads, 1948. gads. Izvērst indekss (19 vairāk) »
Altāris
Altāris. Altāri. Altāris (no — 'augsts') jeb ziedoklis ir kulta vieta rituālām norisēm.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Altāris · Redzēt vairāk »
Amatnieki
Amatnieki ir ciems Garkalnes pagasta Ropažu novadā.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Amatnieki · Redzēt vairāk »
Ambona
Ambona ir pilsēta Indonēzijā, Moluku provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Ambona · Redzēt vairāk »
Antonijs Springovičs
Antonijs Springovičs (dzimis Ozolmuižas pagasta Spriņģu ciemā, miris Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas atjaunotās Rīgas metropolijas pirmais arhibīskaps metropolīts, ordinēts 24.06.1901., nominēts 22.04.1920., konsekrēts 22.08.1920.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Antonijs Springovičs · Redzēt vairāk »
Arhibīskaps
Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Arhibīskaps · Redzēt vairāk »
Ass
Ass var būt.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Ass · Redzēt vairāk »
Baznīca (celtne)
Rīgas Svētā Pētera baznīca. Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Baznīca (celtne) · Redzēt vairāk »
Bīskaps
Kārlis Irbe Bīskaps ((epískopos) — 'uzraugs').
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Bīskaps · Redzēt vairāk »
Brūzis
Brūzis ir ciems Talsu novada Virbu pagastā.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Brūzis · Redzēt vairāk »
Dārzs
Sakņu dārzs. Krāšņumdārzs. Dārzs ir cilvēku radīta mākslīgā ekosistēma, kurā aug cilvēka stādīti koki, krūmi un puķes.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Dārzs · Redzēt vairāk »
Draudze
Draudze ir kādai baznīcai un konfesijai piederošu cilvēku grupa, kas regulāri apmeklē dievkalpojumus.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Draudze · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Eņģelis
Rafaēla gleznas "Kristus augšāmcelšanās" fragments, 1499. — 1502. gadi) Hugo Simberga glezna "Ievainotais eņģelis", 1903. gads Eņģelis (angelos — vēstnesis, sūtnis) ir dvēseliska saprātīga bezdzimuma būtne Ābrama reliģijās, kas pilda un vēsta augstāko spēku jeb Dieva gribu un kam piemīt pārcilvēciskas spējas.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Eņģelis · Redzēt vairāk »
Eiharistija
Svētais vakarēdiens" Eiharistija (Eucharistía — ‘pateicība’), Svētais Vakarēdiens jeb Vissvētākais sakraments ir sakraments, kas kristietībā nosaka Vakarēdiena svinēšanas procedūru.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Eiharistija · Redzēt vairāk »
Glezna
eļļas krāsām uz audekla gleznotais darbs "Ziema" Glezna ir tēlotāja mākslas darbs, kas atveidots ar glezniecības līdzekļiem.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Glezna · Redzēt vairāk »
Glezniecība
Leonardo da Vinči. "Mona Liza", viena no pazīstamākajām gleznām. Portrets. Eļļas krāsu tehnika. Džovanna Garzonī. Klusā daba ar citronu bļodu. Tempera. Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pilsētas ainava. Akvareļa tehnika. Augusts Holmbergs "Divi kakadū" Animālistikas žanrs. Pastelis. Glezniecība ir tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli ar krāsu, līniju un gaismēnu palīdzību tiek atveidoti uz plaknēm, kas var būt, piemēram, papīrs, audums, kartons, koks vai sienas apmetums.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Glezniecība · Redzēt vairāk »
Gotika
brāļu Limburgu ilustrētas stundu grāmatas Parīzes Dievmātes katedrāle Gotika ir tēlotājmākslas un arhitektūras stils, kas aizsākās Krusta karu laikā aptuveni 12. gadsimta vidū Francijā.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Gotika · Redzēt vairāk »
Grāfs
Grāfa heraldiskais kronis Grāfs bija sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Grāfs · Redzēt vairāk »
Hektārs
Viena hektāra ilustrācija Hektārs (SI simbols: ha) ir viena no metriskās sistēmas atvasinātajām laukuma mērvienībām, vienāda ar kvadrātu, kura malas ir 100 m (1 hm2) vai laukums ir 10 000 m2, un to galvenokārt izmanto zemes mērīšanai.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Hektārs · Redzēt vairāk »
Jaunava Marija
Jaunava Marija grieķu ikonā (aptuveni 16. gadsimta beigas) Saskaņā ar Jauno Derību Jaunava Marija (aramiešu מרים 'stiprā', 'daiļā' vai arī 'Kundze') bija Jēzus Kristus māte un (viņa ieņemšanas brīdī) Jāzepa sieva (Mateja 1:18-20, Lūkas 1:35).
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Jaunava Marija · Redzēt vairāk »
Jēzus Kristus
Jēzus Kristus (dzimis 5.—2. gadā p.m.ē., miris 30.—33. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Dieva Dēls, arī Cilvēka Dēls ir centrālā figūra kristietībā, un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Jēzus Kristus · Redzēt vairāk »
Jumts
baznīcu jumti Jumts ir celtnes visaugstākā daļa, kas to pasargā no laikapstākļu iedarbes.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Jumts · Redzēt vairāk »
Kapela
Lielstraupes pils kapela. Kapela ir baznīcas paveids, kristiešu kulta vieta, kas var būt kā atsevišķa celtne, tā arī var būt kādas sakrālas pamatceltnes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Kapela · Redzēt vairāk »
Kapsēta
Rīgas Lielie kapi. Kapsēta ir īpaša teritorija ārpus apdzīvotas vietas vai tās nomalē, kas ierādīta mirušo apbedīšanai.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Kapsēta · Redzēt vairāk »
Karogs
year.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Karogs · Redzēt vairāk »
Kazimirs Duļbinskis
Kazimirs Duļbinskis (dzimis Viļakā, miris Viļakā) bija Romas katoļu baznīcas Gerāras titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 08.05.1932, nominēts 19.07.1946., konsekrēts 25.07.1947.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Kazimirs Duļbinskis · Redzēt vairāk »
Kāpnes
Iebūvētas kāpnes opernamā ''Palais Garnier'', kas atrodas Parīzē Kāpnes jeb trepes ir konstrukcija, kuru veido vairāki pakāpieni, un kuras izmanto, lai celtnē varētu nokļūt uz augstākiem vai zemākiem stāviem.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Kāpnes · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Koks · Redzēt vairāk »
Koris
Angļu skolas koris Koris ir dziedātāju ansamblis, kas pamatā izpilda kora mūziku — mūziku, kas rakstīta koru vajadzībām.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Koris · Redzēt vairāk »
Krucifikss
Krucifikss dzīvojamā telpā Krucifikss sakrālā telpā Krucifikss ir krustā sistā Kristus tēls kā sakrālās tēlniecības forma kristīgajā pasaulē, Romas Katoļu baznīcas ietekmes sfērā.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Krucifikss · Redzēt vairāk »
Krusts
Krustu kalns Lietuvā Krusts ir ģeometriska figūra, kas sastāv no divām līnijām (vai citām vienkāršām figūrām, piemēram, taisnstūriem), kas viena otru šķērso (parasti 90° leņķī).
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Krusts · Redzēt vairāk »
Laukakmens
Igaunijā Laukakmens ir ledāja atrauta un pārvietota iežu atlūza, kurās diametrs lielāks par.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Laukakmens · Redzēt vairāk »
Logs
Berlīnē Logs ir telpu norobežojošs atvērums sienā (loga aile), jumtā, kurš ļauj telpā ieplūst dabiskajai gaismai un skaņai, kā arī gaisam, ja logs ir atverams.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Logs · Redzēt vairāk »
Mākslinieks
Vācu rakstnieks Johans Volfgangs fon Gēte Mākslinieks ir cilvēks, kas darbojas kādā no mākslas nozarēm (nodarbojas ar mākslas radīšanu vai arī tās demonstrēšanu).
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Mākslinieks · Redzēt vairāk »
Parastais ozols
Parastais ozols ir dižskābaržu dzimtas ozolu ģints koku suga, kas ir vienīgā šīs ģints suga, kura Latvijā aug savvaļā.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Parastais ozols · Redzēt vairāk »
Pāvils Glaudāns
Pāvils Glaudāns, saukts arī Pāvels Glaudāns (dzimis Krāslavā, miris), bija latviešu gleznotājs, viens no spilgtākajiem sava laika portretistiem.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Pāvils Glaudāns · Redzēt vairāk »
Pieniņi
Pieniņi (arī) ir vidējciems Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Pieniņi · Redzēt vairāk »
Pieniņu ezers
Pieniņu ezers (arī Pīneņu ezers) www.ezeri.lv ir ezers Preiļu novada Riebiņu pagasta Pieniņos.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Pieniņu ezers · Redzēt vairāk »
Prāvests
Prāvests (lejasvācu: Pravest, cēlies no — 'tas, kurš nolikts priekšā') ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Prāvests · Redzēt vairāk »
Preiļi
Preiļi ir pilsēta (1928) Latvijas austrumos, Preiļu novada centrs.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Preiļi · Redzēt vairāk »
Preiļu katoļu baznīca
Preiļu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Preiļu katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Preiļu novads
Preiļu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Preiļu novads · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas metropolija
Kulmas (1245-1566, resp. 1577) diecēzes. Rīgas metropolija (latīņu: metropolis - "mātes pilsēta") bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Rīgas metropolija · Redzēt vairāk »
Rēzeknes-Aglonas diecēze
bīskapa Jāņa Buļa ģerbonis. Rēzeknes-Aglonas diecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas Rīgas metropolijas noteikta teritorija jeb sufraganija, kas ietilpst Rīgas metropolijas kā Baznīcas provinces teritorijā.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Rēzeknes-Aglonas diecēze · Redzēt vairāk »
Riebiņu baznīca
Riebiņu Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Riebiņu baznīca · Redzēt vairāk »
Riebiņu pagasts
Riebiņu pagasts ir viena no Preiļu novada administratīvajām teritorijām tā vidienē.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Riebiņu pagasts · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Rudzātu baznīca
Rudzātu Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Rudzātu baznīca · Redzēt vairāk »
Sakristeja
Sakristeja Meksikas baznīcā Sakristeja ir telpa, kur glabā garīdzniekiem nepieciešamos piederumus, piemēram, apģērbu (albu un ornātu), traukus un dokumentus.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Sakristeja · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Stikls · Redzēt vairāk »
Subate
Subate ir sena Sēlijas pilsēta Augšdaugavas novada ziemeļrietumos pie Latvijas—Lietuvas robežas.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Subate · Redzēt vairāk »
Svētais Juris
Svētais Juris jeb svētais Jurģis (dzimis, pēc leģendām, starp 270. un 281. gadu, miris, pēc leģendām) ir kristiešu svētais, sevišķi godāts pareizticīgajā tradīcijā.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Svētais Juris · Redzēt vairāk »
Svētā Anna
Svētā Anna ( — žēlastība, skaistums) ir Jēzus Kristus vecmāmiņa, Jaunavas Marijas māte, Svētā Joahima sieva.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Svētā Anna · Redzēt vairāk »
Tēlniecība
Tēlniecība ir tēlotājas mākslas veids, trīsdimensiju māksla, kurā no dažādiem materiāliem (koka, akmens, māla, ģipša, metāla u. c.) tiek radīti telpiski mākslas tēli, darbi (ciļņi, statujas, skulptūras u. c.).
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Tēlniecība · Redzēt vairāk »
Tornis
Rīgas radio un televīzijas tornis ir augstākais tornis Latvijā. Tornis ir augsta brīvi stāvoša struktūra vai būves daļa, kas visbiežāk augstumā pārsniedz savu platumu.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Tornis · Redzēt vairāk »
Vidsmuižas katoļu baznīca
Vidsmuižas Svētā Gara Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Vidsmuižas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Vitrāža
Vitrāža Kanterberijas katedrālē Vitrāža Carlo Roccella. Vitrāža (— stiklojums, no — stikls) ir no krāsainiem stikla gabaliem veidota glezna vai ornamentālā kompozīcija.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Vitrāža · Redzēt vairāk »
Zeme (teritorija)
Eiropas fizioģeogrāfiskā karte Zeme ir jēdziens ar plašu pielietojumu, kas bieži tiek izmantots kā valsts, pavalsts, teritorijas, novada vai apgabala, arī noteikta reģiona, apzīmējums.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Zeme (teritorija) · Redzēt vairāk »
Zvans
Baznīcas zvans un tā šķērsgriezums Zvans ir konisks, dobs instruments, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada skaņu.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un Zvans · Redzēt vairāk »
1806. gads
1806.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un 1806. gads · Redzēt vairāk »
1807. gads
1807.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un 1807. gads · Redzēt vairāk »
1887. gads
1887.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un 1887. gads · Redzēt vairāk »
1905. gads
1905.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un 1905. gads · Redzēt vairāk »
1922. gads
1922.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un 1922. gads · Redzēt vairāk »
1933. gads
1933.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un 1933. gads · Redzēt vairāk »
1936. gads
1936.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un 1936. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1948. gads
1948.
Jaunums!!: Pieniņu baznīca un 1948. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Pieniņu Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca, Pieniņu katoļu baznīca.
