Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Piens

Indekss Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

100 attiecības: Aita, Alnis, Amerikas Savienotās Valstis, Antibiotikas, Apvienotā Karaliste, Āfrika, Āzija, Baloži, Bezastainie abinieki, Biezpiens, Bifeļi, Cielavas, Dainas, Delfīni, Detergents, Dezoksiribonukleīnskābe, Dienvidaustrumāzija, Domestikācija, Dzīvnieku izcelsmes produkti, Dzemdības, Eirāzija, Eiropa, Enzīmi, Gaļa, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Gremošana, Higiēna, Holesterīns, Hormoni, Indija, Jaks, Jogurts, Kalcijs, Kamieļi, Kamieļu dzimta, Kaza, Kazeīns, Kāposti, Kloākaiņi, Kokospalma, Krīts (periods), Krējums, Krievija, Kušanas temperatūra, Labība, Lakstīgala, Laktoze, Laktozes nepanesība, Latvieši, Latviešu mitoloģija, ..., LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, LETA, Liellops, Maņu orgānu sistēma, Mājas ēzelis, Mājas zirgs, Māra (latviešu mitoloģija), Medus, Minerālvielas, Neolīts, Olbaltumvielas, Olnīca, Pakistāna, Paniņas, Parastā mandele, Pākšaugi, Pārtika, Pārtikas piedevas, Pīļknābis, Pesticīdi, PH, Piena dziedzeris, Piena lopkopība Latvijā, Piena produkti, Pigments, Priekšdziedzeris, Rīsi, Saldējums, Sausais piens, Sausna, Selekcija, Siers, Skābpiena produkti, Soja, Somaiņi, Sviests, Tauki, Turcija, Tuvie Austrumi, Uzturs, Vaļi, Vaļveidīgie, Vēzis (slimība), Vielmaiņa, Vitamīni, Zalkšu dzimta, Zāles, Zīdītāji, Ziemeļbriedis, Zviedrija. Izvērst indekss (50 vairāk) »

Aita

Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Piens un Aita · Redzēt vairāk »

Alnis

Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Piens un Alnis · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Piens un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Antibiotikas

mutes dobuma vietējai ārstēšanai Antibiotikas (anti- — ‘pret’,, biōtikós — ‘saistībā ar dzīvību’) ir ķīmisko vielu vai to maisījumu grupa, kas nogalina baktērijas un citus mikroorganismus vai kavē to vairošanos.

Jaunums!!: Piens un Antibiotikas · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Piens un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Āfrika

Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Piens un Āfrika · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Piens un Āzija · Redzēt vairāk »

Baloži

Baložu ģints (Columba) ir viena no baložu dzimtas (Columbidae) ģintīm, kas pieder tipisko baložu apakšdzimtai (Columbinae).

Jaunums!!: Piens un Baloži · Redzēt vairāk »

Bezastainie abinieki

Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.

Jaunums!!: Piens un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »

Biezpiens

Vājpiena biezpiens Biezpiena tradicionālais gatavošanas veids, sūkalas notecinot caur marli Biezpiens (līdz 20. gadsimtam saukts par kupinātu pienu vai kupuša pienu) ir piena olbaltumvielu kazeīna produkts, ko iegūst saraudzējot pienu, vājpienu vai paniņas un no iegūtās masas atdalot sūkalas.

Jaunums!!: Piens un Biezpiens · Redzēt vairāk »

Bifeļi

Bifeļi, bifeļu ģints (Bubalus) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder vēršu apakšdzimtai (Bovinae).

Jaunums!!: Piens un Bifeļi · Redzēt vairāk »

Cielavas

Cielavas, cielavu ģints (Motacilla) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Piens un Cielavas · Redzēt vairāk »

Dainas

Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.

Jaunums!!: Piens un Dainas · Redzēt vairāk »

Delfīni

Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.

Jaunums!!: Piens un Delfīni · Redzēt vairāk »

Detergents

Detergents ir viela ar lielu virsmas aktivitāti, kas, pievienota ūdenim, maina tā virsmas spraigumu.

Jaunums!!: Piens un Detergents · Redzēt vairāk »

Dezoksiribonukleīnskābe

DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.

Jaunums!!: Piens un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »

Dienvidaustrumāzija

Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.

Jaunums!!: Piens un Dienvidaustrumāzija · Redzēt vairāk »

Domestikācija

Suņi un aitas ir vieni no pirmajiem dzīvniekiem, kurus pieradināja cilvēks Domestikācija ir savvaļas dzīvnieku pieradināšana un savvaļas augu kultivēšana, kuras laikā tie tiek ģenētiski izolēti no savvaļas formām un iegūst citādi, cilvēkam izdevīgas īpašības.

Jaunums!!: Piens un Domestikācija · Redzēt vairāk »

Dzīvnieku izcelsmes produkti

Dzīvnieku izcelsmes produkti ir tādi produkti, ko radījuši dzīvnieki, vai kas ņemti no dzīvnieku ķermeņiem.

Jaunums!!: Piens un Dzīvnieku izcelsmes produkti · Redzēt vairāk »

Dzemdības

Jaundzimušais ar vēl nenogrieztu nabassaiti Dzemdības, sauc arī par dzimšanu, ir sarežģīts fizioloģisks process grūtniecības beigās, kura laikā no dzemdes tiek izvadīts jaundzimušais, placenta ar apvalkiem un augļa ūdens.

Jaunums!!: Piens un Dzemdības · Redzēt vairāk »

Eirāzija

Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.

Jaunums!!: Piens un Eirāzija · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Piens un Eiropa · Redzēt vairāk »

Enzīmi

Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.

Jaunums!!: Piens un Enzīmi · Redzēt vairāk »

Gaļa

Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.

Jaunums!!: Piens un Gaļa · Redzēt vairāk »

Galvenā enciklopēdiju redakcija

Galvenā enciklopēdiju redakcija bija izdevniecība, kas izdeva zinātnisko un populārzinātnisko uzziņu literatūru.

Jaunums!!: Piens un Galvenā enciklopēdiju redakcija · Redzēt vairāk »

Gremošana

Cilvēka gremošanas orgānu sistēma Gremošana ir mehānisks un ķīmisks process gremošanas orgānos, kura rezultātā pārtika tiek sasmalcināta un ķīmiski pārveidota vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisma šūnas spēj pēc tam uzņemt.

Jaunums!!: Piens un Gremošana · Redzēt vairāk »

Higiēna

Bērni mazgā rokas bērnudārzā 1966. gadā Vācijā Higiēnas nosaukums cēlies no sengrieķu dievietes Higiejas vārda Higiēna ir pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu.

Jaunums!!: Piens un Higiēna · Redzēt vairāk »

Holesterīns

Holesterīns jeb holesterols ((chole) — 'žults' un στερεός (stereos) — 'ciets') ir izplatītākais dzīvnieku valsts sterīns (zoosterīns).

Jaunums!!: Piens un Holesterīns · Redzēt vairāk »

Hormoni

Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, ko izstrādā iekšējās sekrēcijas dziedzeri un arī audi citos orgānos.

Jaunums!!: Piens un Hormoni · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Piens un Indija · Redzēt vairāk »

Jaks

Jaks (Bos grunniens domesticētajiem jakiem un Bos mutus savvaļas jakiem) ir liela auguma vēršu ģints (Bos) pārnadzis.

Jaunums!!: Piens un Jaks · Redzēt vairāk »

Jogurts

zemeņu jogurts trauciņā Jogurts ir skābpiena produkts, ko iegūst sarecinot pasterizētu pienu ar pienskābes baktēriju Streptococcus thermophilus un Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus ieraugu, kurās šīs baktērijas ir noteiktās attiecībās.

Jaunums!!: Piens un Jogurts · Redzēt vairāk »

Kalcijs

Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.

Jaunums!!: Piens un Kalcijs · Redzēt vairāk »

Kamieļi

Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Piens un Kamieļi · Redzēt vairāk »

Kamieļu dzimta

Kamieļu dzimta (Camelidae) ir vienīgā mūsdienās dzīvojušā biezpēdaiņu apakškārtas (Tylopoda) dzimta, kas apvieno kamieļus, lamas, vikunjas un alpakas.

Jaunums!!: Piens un Kamieļu dzimta · Redzēt vairāk »

Kaza

Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).

Jaunums!!: Piens un Kaza · Redzēt vairāk »

Kazeīns

Kazeīna micellas shematiska uzbūve Kazeīns (no, kas savukārt no  — 'siers') ir fosfoproteīnu grupa, kas zīdītāju pienā veido līdz pat 80% no kopējā olbaltumvielu daudzuma.

Jaunums!!: Piens un Kazeīns · Redzēt vairāk »

Kāposti

Kāposti (Brassica) ir krustziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Piens un Kāposti · Redzēt vairāk »

Kloākaiņi

Kloākaiņi jeb oldējēji (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria).

Jaunums!!: Piens un Kloākaiņi · Redzēt vairāk »

Kokospalma

Kokospalma ir palmu dzimtas augs, kuri parasti aug tropu joslas piekrastes zonā.

Jaunums!!: Piens un Kokospalma · Redzēt vairāk »

Krīts (periods)

Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.

Jaunums!!: Piens un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »

Krējums

Skābais krējums vājpiena iegūšanai Krējums, reizēm arī saukts par saldo krējumu, lai nošķirtu no skābā krējuma, kas iegūts saraudzējot saldo krējumu, ir piena produkts, kas veidots no koncentrētiem piena taukiem.

Jaunums!!: Piens un Krējums · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Piens un Krievija · Redzēt vairāk »

Kušanas temperatūra

Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).

Jaunums!!: Piens un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »

Labība

Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.

Jaunums!!: Piens un Labība · Redzēt vairāk »

Lakstīgala

Lakstīgala (Luscinia luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Piens un Lakstīgala · Redzēt vairāk »

Laktoze

Laktoze (no  — 'piens', C12H22O11, piena cukurs) ir disaharīdu grupai piederošs ogļhidrāts, kas atrodams pienā (2~8% no svara) un dažādos piena produktos.

Jaunums!!: Piens un Laktoze · Redzēt vairāk »

Laktozes nepanesība

Laktozes molekula Laktozes nepanesības aptuvenā izplatība dažādās pasaules vietās Laktozes nepanesība ir sindroms, kam raksturīgs daļējs vai pilnīgs laktozi šķeļošā fermenta — laktāzes — trūkums zarnās.

Jaunums!!: Piens un Laktozes nepanesība · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Piens un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Jaunums!!: Piens un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte

LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte (LBTU PTF) bija 1948.

Jaunums!!: Piens un LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte · Redzēt vairāk »

LETA

LETA ir Latvijas uzņēmums, kas veic ziņu aģentūras pakalpojumus.

Jaunums!!: Piens un LETA · Redzēt vairāk »

Liellops

Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius).

Jaunums!!: Piens un Liellops · Redzēt vairāk »

Maņu orgānu sistēma

redzi Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu.

Jaunums!!: Piens un Maņu orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Mājas ēzelis

Mājas ēzelis (Equus asinus) ir zirgu ģints (Equus) ēzeļu apakšģints (Asinus) viena no sugām.

Jaunums!!: Piens un Mājas ēzelis · Redzēt vairāk »

Mājas zirgs

Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām.

Jaunums!!: Piens un Mājas zirgs · Redzēt vairāk »

Māra (latviešu mitoloģija)

Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Piens un Māra (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Medus

Burciņa medus un medus karotīte Medus ir lipīga un viskoza saldviela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā.

Jaunums!!: Piens un Medus · Redzēt vairāk »

Minerālvielas

Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.

Jaunums!!: Piens un Minerālvielas · Redzēt vairāk »

Neolīts

Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.

Jaunums!!: Piens un Neolīts · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Piens un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Olnīca

Sievietes olnīca Olnīcas (dsk. Ovarien) ir sieviešu reproduktīvās sistēmas dzimumdziedzeri, kuros norisinās olšūnu un dzimumhormonu (estrogēna un progesterona) veidošanās.

Jaunums!!: Piens un Olnīca · Redzēt vairāk »

Pakistāna

Pakistāna, oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Piens un Pakistāna · Redzēt vairāk »

Paniņas

Paniņas (pa labi) salīdzinājumā ar svaigu pienu (pa kreisi). Paniņas ir nedaudz biezākas un atstāj redzamas pēdas uz glāzes Paniņas ir sviesta ražošanas blakusprodukts, ko atdala no krējuma tā kulšanas laikā.

Jaunums!!: Piens un Paniņas · Redzēt vairāk »

Parastā mandele

Parastā mandele (Prunus dulcis) ir plūmju ģints suga, neliels koks vai krūms.

Jaunums!!: Piens un Parastā mandele · Redzēt vairāk »

Pākšaugi

Dažādu pākšaugu augļi Pākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas, tādēļ sēklas atrodas vienā telpā.

Jaunums!!: Piens un Pākšaugi · Redzēt vairāk »

Pārtika

Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.

Jaunums!!: Piens un Pārtika · Redzēt vairāk »

Pārtikas piedevas

lecitīna dažādās formas — pulverveida, divi dažādas koncentrācijas lecitīna šķīdumi, granulveida lecitīns un vēlreiz pulverveida lecitīns (no augšas uz leju) Pārtikas piedevas ir dabīgas vai mākslīgas izcelsmes ķīmiskās vielas, ko neatkarīgi no to uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai raksturīgas uztura sastāvdaļas, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai pārvadāšanas laikā, minētajām vielām vai to blakusproduktiem kļūstot par pārtikas produktu sastāvdaļu.

Jaunums!!: Piens un Pārtikas piedevas · Redzēt vairāk »

Pīļknābis

Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) ir Austrālijas austrumos un Tasmanijā reti sastopams zīdītājs.

Jaunums!!: Piens un Pīļknābis · Redzēt vairāk »

Pesticīdi

Lauku miglošana ar pesticīdiem Pesticīdi ( — ‘slimība’, caedo — ‘nogalināt’), arī augu aizsardzības līdzekļi, ir ķīmiskas vielas, kuras izmanto lauksaimniecībā, lai apkarotu kaitēkļus, uzveiktu augu slimības, kā arī dažādus parazītus un nezāles.

Jaunums!!: Piens un Pesticīdi · Redzēt vairāk »

PH

pH indikatoru iekrāsoti šķīdumi ar dažādu ūdeņraža jonu koncentrāciju (no pH.

Jaunums!!: Piens un PH · Redzēt vairāk »

Piena dziedzeris

Piena dziedzeris ir sieviešu dzimuma zīdītāju orgāns, kas veido pienu, ar ko barot jaundzimušos.

Jaunums!!: Piens un Piena dziedzeris · Redzēt vairāk »

Piena lopkopība Latvijā

Piena lopkopība ir dzīvnieku turēšana ar nolūku iegūt pienu.

Jaunums!!: Piens un Piena lopkopība Latvijā · Redzēt vairāk »

Piena produkti

Ementāles siers Vājpiena biezpiens Piena produkti ir no piena ražoti pārtikas produkti.

Jaunums!!: Piens un Piena produkti · Redzēt vairāk »

Pigments

Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.

Jaunums!!: Piens un Pigments · Redzēt vairāk »

Priekšdziedzeris

Vīriešu dzimumorgāna iekšējā uzbūve Priekšdziedzeris jeb prostata ir nepāra vīrišķais reproduktīvās sistēmas dziedzeris, kas atrodas starp urīnpūsli un taisno zarnu, un ir vairumam zīdītāju.

Jaunums!!: Piens un Priekšdziedzeris · Redzēt vairāk »

Rīsi

Rīsi (Oryza) ir graudzāļu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Piens un Rīsi · Redzēt vairāk »

Saldējums

Saldējuma deserts Saldējums ir uzputots un saldēts pārtikas produkts, ko pamatā gatavo no piena, saldā krējuma, kā arī augļu un ogu sulas vai biezeņa.

Jaunums!!: Piens un Saldējums · Redzēt vairāk »

Sausais piens

Beļģijā ražots sausais piens Sausais piens ir siltā ūdenī šķīdināms pulveris, ko iegūst iztvaicējot pasterizētu pienu, un izmanto kulinārijā, medicīnā, mazuļu pārtikā, kā arī piena ražošanai, jo šis produkts iztvaicēšanas procesā nezaudē savu vērtību.

Jaunums!!: Piens un Sausais piens · Redzēt vairāk »

Sausna

Sausna, sausne jeb sausā viela ir bezūdens vielas daudzums.

Jaunums!!: Piens un Sausna · Redzēt vairāk »

Selekcija

Selekcija ir augu un dzīvnieku sugu mērķtiecīga pārveidošana un šķirņu veidošana.

Jaunums!!: Piens un Selekcija · Redzēt vairāk »

Siers

Uzkodu paplāte ar dažādām siera šķirnēm Siers ir piena produkts, ko iegūst, sarecinot piena olbaltumvielu kazeīnu.

Jaunums!!: Piens un Siers · Redzēt vairāk »

Skābpiena produkti

Dažādu skābpiena produktu viskozitātes salīdzinājums (no kreisās uz labo): 3,5% ekoloģiskais rūgušpiens, 3,5% pilnpiena jogurts, 1,5% A38 un 3,5% imers (''ymer'') Skābpiena produkti jeb raudzēta piena produkti ir piena produkti, ko iegūst pienu saraudzējot ar pienskābes baktērijām vai atsevišķu produktu (kefīra, kumisa un acidofilīna) gadījumā — pienskābes baktērijām un raugu.

Jaunums!!: Piens un Skābpiena produkti · Redzēt vairāk »

Soja

Sarmatainā soja (Glycine max) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs.

Jaunums!!: Piens un Soja · Redzēt vairāk »

Somaiņi

Somaiņi (Marsupialia) ir apvienotās somaiņu infraklases (Metatheria) zīdītāju augstākā kārta, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).

Jaunums!!: Piens un Somaiņi · Redzēt vairāk »

Sviests

Sviests un sviesta nazītis tā uzziešanai Sviests ir piena tauku koncentrāts, kas iegūts, sakuļot saldo vai skābo krējumu un atdalot izdalījušās paniņas.

Jaunums!!: Piens un Sviests · Redzēt vairāk »

Tauki

Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.

Jaunums!!: Piens un Tauki · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Jaunums!!: Piens un Turcija · Redzēt vairāk »

Tuvie Austrumi

Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.

Jaunums!!: Piens un Tuvie Austrumi · Redzēt vairāk »

Uzturs

Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai.

Jaunums!!: Piens un Uzturs · Redzēt vairāk »

Vaļi

Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.

Jaunums!!: Piens un Vaļi · Redzēt vairāk »

Vaļveidīgie

Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.

Jaunums!!: Piens un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »

Vēzis (slimība)

Vēzis jeb karcinoma (karkinos — ‘vēzis’) ir slimību grupa, kurai raksturīga kādas noteiktas šūnu grupas nekontrolējama dalīšanās un augšana, tādējādi apdraudot apkārtējos audus.

Jaunums!!: Piens un Vēzis (slimība) · Redzēt vairāk »

Vielmaiņa

šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.

Jaunums!!: Piens un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »

Vitamīni

Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).

Jaunums!!: Piens un Vitamīni · Redzēt vairāk »

Zalkšu dzimta

Zalkšu dzimta (Colubridae) ir augstāko čūsku dzimta, kas ir lielākā no visām čūsku dzimtām un vēl nesenā pagātnē apvienoja apmēram divas trešdaļas jeb 70% no visām čūsku sugām pasaulē.

Jaunums!!: Piens un Zalkšu dzimta · Redzēt vairāk »

Zāles

thumb Zāles, arī medikamenti, ir jebkura bioloģiska aktīva viela vai to salikumi, kas uzrāda īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku un dzīvnieku slimības vai veiktu šo slimību profilaksi, kā arī jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēkiem vai dzīvniekiem vai nu ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai noteikt medicīnisko diagnozi.

Jaunums!!: Piens un Zāles · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Piens un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Ziemeļbriedis

Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).

Jaunums!!: Piens un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Piens un Zviedrija · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »