Ātrāk nekā pārlūku!
41 attiecības: Analītiskā ģeometrija, Atvasinājums, Īzaks Ņūtons, Cilindrs, Cirkulis, Daudzstūris, Diofants, Eiropa, Ernsts Kummers, Fermā mazā teorēma, Fermā pēdējā teorēma, Franči, Funkcija, Gotfrīds Leibnics, Hiperbola, Integrālis, Konuss, Kvadrātvienādojums, Latīņu valoda, Līnija, Leonards Eilers, Lode, Matemātiķis, Matemātika, Naturāls skaitlis, Optika, Parlaments, Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē, Pirmskaitlis, Renē Dekarts, Skaitļu teorija, Taisne, Tiesību zinātne, Tilpums, Tirgotājs, Tulūza, Varbūtību teorija, Vienādojums, Virsma, 1607. gads, 1608. gads.
Analītiskā ģeometrija
Dekarta koordinātu sistēma. Analītiskā ģeometrija — matemātikas nozare, kura ar algebras palīdzību pēta ģeometrisku objektu formu un īpašības.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Analītiskā ģeometrija · Redzēt vairāk »
Atvasinājums
ģeometriskā interpretācija. Melnā līnija ir funkcijas grafiks, sarkanā — pieskare kādā punktā. Leņķa, kuru veido pieskare attiecībā pret x asi, tangenss ir funkcijas atvasinājuma vērtība šajā punktā Funkcijas atvasinājums dotajā punktā ir lielums, kas rāda, cik strauji mainās funkcijas vērtība dotā punkta apkārtnē.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Atvasinājums · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Cilindrs
Taisns riņķa cilindrs Cilindrs ((kulindros) — 'ritulis') ir telpiska figūra, ko ierobežo virsma, kuras punkti atrodas vienādā attālumā no ass un divas paralēlas plaknes, kas ir perpendikulāras šai asij.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Cilindrs · Redzēt vairāk »
Cirkulis
Divu veidu cirkuļi Cirkulis ir zīmēšanas instruments, kam ir vairāki veidi un izmantošanas iespējas.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Cirkulis · Redzēt vairāk »
Daudzstūris
Daži daudzstūri (trijstūris, četrstūris, ieliekts divpadsmitstūris un tāds nosacīts daudzstūris, kura malas šķērso viena otru) Daudzstūris ir plaknes daļa, ko ierobežo slēgta lauzta līnija, kas nekrusto sevi.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Daudzstūris · Redzēt vairāk »
Diofants
Diofants (dzimis laikposmā starp 201. un 215. gadu, miris laikposmā starp 285. un 299. gadu) bija sengrieķu matemātiķis no Aleksandrijas.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Diofants · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Eiropa · Redzēt vairāk »
Ernsts Kummers
Ernsts Eduards Kummers (—) bija vācu matemātiķis.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Ernsts Kummers · Redzēt vairāk »
Fermā mazā teorēma
Fermā mazā teorēma ir teorēma skaitļu teorijā.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Fermā mazā teorēma · Redzēt vairāk »
Fermā pēdējā teorēma
Fermā pēdējā teorēma, saukta arī par Fermā Lielo teorēmu, ir apgalvojums, ka vienādojumam a^n + b^n.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Fermā pēdējā teorēma · Redzēt vairāk »
Franči
Franči Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Franči · Redzēt vairāk »
Funkcija
Funkcija ir viena mainīgā atkarība no otra mainīgā, ja katrai neatkarīgā mainīgā vērtībai atbilst ne vairāk kā viena atkarīgā mainīgā vērtība.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Funkcija · Redzēt vairāk »
Gotfrīds Leibnics
Gotfrīds Vilhelms Leibnics (dzimis Leipcigā, miris Hannoverē) bija vācu matemātiķis un filozofs, kā arī jurists.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Gotfrīds Leibnics · Redzēt vairāk »
Hiperbola
Hiperbola kā divkāršs konusa šķēlums Hiperbola ir tāda plaknes punktu kopa, kuras brīvi izraudzīta punkta attālumu starpība līdz diviem dotiem šīs plaknes punktiem (fokusiem) ir konstanta.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Hiperbola · Redzēt vairāk »
Integrālis
Integrālis (no) ir viens no svarīgākajiem matemātiskās analīzes jēdzieniem.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Integrālis · Redzēt vairāk »
Konuss
Pa kreisi - taisns riņķa konuss, pa labi - slīps riņķa konuss Vienkāršākajā variantā konuss ir rotācijas ķermenis, kurš veidojas, taisnleņķa trijstūrim rotējot ap vienu no katetēm.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Konuss · Redzēt vairāk »
Kvadrātvienādojums
Kvadrātvienādojums ir otrās pakāpes vienādojums, kura vispārīgais veids ir kur x ir nezināmais un a ≠ 0.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Kvadrātvienādojums · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Līnija
Liekta līnija plaknē (eliptiskā līkne) Līnija ir sakarīga punktu kopa, ko plaknes gadījumā var uzdot ar vienādojumiem x.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Līnija · Redzēt vairāk »
Leonards Eilers
Leonards Eilers (dzimis, miris) bija Šveicē dzimis matemātiķis un fiziķis, lai gan lielāko daļu no savas dzīves pavadīja Prūsijā un Krievijā.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Leonards Eilers · Redzēt vairāk »
Lode
Lode. Lode ir visu to telpas punktu kopa, kuri atrodas ne tālāk par kādu noteiktu attālumu no kāda fiksēta telpas punkta.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Lode · Redzēt vairāk »
Matemātiķis
Leonards Eilers ir viens no dižākajiem matemātiķiem vēsturēMatemātiķis ir persona, kurai matemātikā ir plašas zināšanas, un kura tās izmanto savā darbā, parasti risinot dažādas matemātiskas problēmas.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Matemātiķis · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Matemātika · Redzēt vairāk »
Naturāls skaitlis
Naturālos skaitļus parasti izmanto skaitīšanai (viens ābols, divi āboli, trīs āboli...). Matemātikā par naturāliem skaitļiem sauc skaitļus 1, 2, 3,...
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Naturāls skaitlis · Redzēt vairāk »
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Optika · Redzēt vairāk »
Parlaments
Atēnās Parlaments (— ‘pārrunas’) ir pilnīgi vai daļēji ievēlējama augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar parasti konstitūcijā noteiktām (piemēram, likumdošanas varas) funkcijām.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Parlaments · Redzēt vairāk »
Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē
Johans Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē · Redzēt vairāk »
Pirmskaitlis
Pirmskaitlis ir tāds naturāls skaitlis, kas lielāks par 1 un kam ir tikai divi dalītāji: 1 un pats skaitlis.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Pirmskaitlis · Redzēt vairāk »
Renē Dekarts
Renē Dekarts (jeb Renē no Kartas; dzimis, miris) bija franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Renē Dekarts · Redzēt vairāk »
Skaitļu teorija
metamo kauliņu uzmestos ciparus, vienmēr iegūs rezultātu, kas izteikts kā vesels skaitlis Skaitļu teorija ir matemātikas nozare, kas pēta veselo skaitļu īpašības un to savstarpējās sakarības.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Skaitļu teorija · Redzēt vairāk »
Taisne
Dažāda slīpuma taisnes koordinātu plaknē. Sarkanā un zilā taisne ir paralēlas, zaļā taisne tās krusto. Taisne ir viens no ģeometrijas pamatelementiem.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Taisne · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Tilpums · Redzēt vairāk »
Tirgotājs
Tirgotājs uztaisa kontu - Shiatsus Hokusai zīmējums Tirgotājs ir fiziska vai juridiska persona, kas veic tirdzniecības operācijas.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Tirgotājs · Redzēt vairāk »
Tulūza
Tulūza ir pilsēta Francijas dienvidos pie Garonnas upes.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Tulūza · Redzēt vairāk »
Varbūtību teorija
Metamos kauliņus izmanto skaitļu (simbolu) nejaušai ģenerēšanai. Varbūtību teorija ir matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Varbūtību teorija · Redzēt vairāk »
Vienādojums
Roberts Rekords. Šajā vienādojumā rakstīts: 14\sqrtx+\vert 15\vert.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Vienādojums · Redzēt vairāk »
Virsma
Virsma, uz kuras attēlotas izolīnijas, kas atbilst nemainīgām ''x'', ''y'' un ''z'' vērtībām Virsma ir jēdziens, ko lieto ģeometrijā, lai apzīmētu divdimensionālu varietāti.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un Virsma · Redzēt vairāk »
1607. gads
1607.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un 1607. gads · Redzēt vairāk »
1608. gads
1608.
Jaunums!!: Pjērs Fermā un 1608. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
De Fermat, Deferma, Fermat, Fermā, Pierre de Fermat, Pjērs Deferma.
