Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Aprīļa pučs, Augusts Vinnigs, Baltijas landesvērs, Cēsu kaujas, Ineta Ziemele, Ipso facto, Krievijas Impērija, Latvija, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Republikas Augstākā Padome, Latvijas valsts pasludināšana, Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem, Naturalizācija, Nepilsoņi (Latvija), Pilsonība, Strazdumuižas pamiers, Tautas padome, Ziemeļlatvijas brigāde, 1919. gads.
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Aprīļa pučs · Redzēt vairāk »
Augusts Vinnigs
Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Augusts Vinnigs · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »
Ineta Ziemele
Ineta Ziemele (dzimusi) ir latviešu juriste, tiesību zinātniece un tiesnese.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Ineta Ziemele · Redzēt vairāk »
Ipso facto
Ipso facto ir latīņu valodas frāze, ko filozofiski lieto tāda notikuma apzīmēšanai, kas ir kāda cita notikuma tiešas sekas, nevis pastarpināts rezultāts no kādiem citiem notikumiem.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Ipso facto · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Augstākā Padome
Latvijas Republikas Augstākā Padome bija Latvijas parlaments laikā no 1990.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Latvijas Republikas Augstākā Padome · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem
Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem · Redzēt vairāk »
Naturalizācija
Naturalizācija ir juridisks pilsonības iegūšanas process, kura pamatā ir iesniedzēja brīvprātīga griba.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Naturalizācija · Redzēt vairāk »
Nepilsoņi (Latvija)
Latvijas nepilsoņi ir Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošas personas, kas līdz PSRS sabrukumam bija PSRS pilsoņi, bet pēc tam nav ieguvušas nevienas valsts pilsonību.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Nepilsoņi (Latvija) · Redzēt vairāk »
Pilsonība
"Šeit viens otru uzrunājam 'Pilson', " Franču revolūcijas panākums 1799. gadā Pilsonība (valstīs, kur ir monarhija — pavalstniecība) ir personas piederība pie kādas noteiktas valsts (var būt arī vairāku valstu pilsonis).
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Pilsonība · Redzēt vairāk »
Strazdumuižas pamiers
Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Strazdumuižas pamiers · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Pilsonība Latvijā un 1919. gads · Redzēt vairāk »
