Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Piltenes apgabals

Indekss Piltenes apgabals

Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apgabalu (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai). Piltenes apgabals bija autonoma (savs Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorija, kas pēc baznīcas reformācijas un Livonijas konfederācijas sabrukuma tika pārdota Dānijai.

71 attiecības: Aizpute, Aizputes apriņķis, Aizputes pilskalns, Alsungas viduslaiku pils, Ēdoles pils, Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dundaga, Dundagas draudzes novads, Dundagas pils, Ebreji, Embūte, Embūtes draudzes novads, Embūtes pilsdrupas, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Inflantijas vaivadija, Jaunie laiki, Jēkabs Ketlers, Johans IV fon Minhauzens, Katoļticība, Kārlis fon Ostenzakens, Krievijas Impērija, Kurzemes bīskapija, Kurzemes bīskapu saraksts, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste, Landtāgs, Latviešu valoda, Lēnis, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas Republikas Seims, Livonija, Livonijas ķēniņvalsts, Livonijas bīskapija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Luterisms, Magnuss, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltene, Piltenes apgabals, Piltenes landtāgs, Piltenes mantojuma karš, Piltenes viduslaiku pils, Piltenes-Aizputes draudzes novads, ..., Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsijas hercogiste, Rīgas arhibīskapija, Reformācija, Sakas draudzes novads, Svētā Romas impērija, Talsu apriņķis, Valtaiķu draudzes novads, Valtaiķu pils, Vācu ordenis, Vācu valoda, Ventspils, Ventspils apriņķis, Vilhelms Ketlers, Zviedru Vidzeme, 1561. gads, 1585. gads, 1629. gads, 1795. gads, 1796. gads. Izvērst indekss (21 vairāk) »

Aizpute

Aizpute ir sena pilsēta Latvijā, Aizputes novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Aizpute · Redzēt vairāk »

Aizputes apriņķis

Aizputes apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Aizputes pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Aizputes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Aizputes apriņķis · Redzēt vairāk »

Aizputes pilskalns

Aizputes pilskalns jeb Baznīcas kalns ir pilskalns Aizputes pilsētā, Tebras labajā krastā.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Aizputes pilskalns · Redzēt vairāk »

Alsungas viduslaiku pils

Alsungas pils un baznīca 1830. gadā. Alsungas pils un baznīca (Štafenhāgens, 1866). Alsungas viduslaiku pils (kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums') ir sena pils Alsungas teritorijā.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Alsungas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ēdoles pils

Ēdoles pils fasāde mūsdienās Ēdoles pils ir viduslaiku pils Ēdolē, vienīgā Kurzemes bīskapijas pils, kas vēl ir lietošanas kārtībā.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Ēdoles pils · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Dānija · Redzēt vairāk »

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Dundaga

Dundaga ir lielciems Kurzemē, Dundagas novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Dundaga · Redzēt vairāk »

Dundagas draudzes novads

Dundagas draudzes novads 1798. gada kartē. Dundagas pils un baznīca mūsdienās. Dundagas draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Dundagas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dundagas pils

Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Dundagas pils · Redzēt vairāk »

Ebreji

Ebreji mūsdienās tiek uzskatīti ne tik daudz par konkrētas etniskas grupas pārstāvjiem, kā par no izraēļiem cēlušos jūdaisma piekritēju pēcnācēji, kā arī tie, kas šo reliģiju pieņēmuši brīvprātīgi.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Ebreji · Redzēt vairāk »

Embūte

Embūte ir apdzīvota vieta Vaiņodes novada Embūtes pagastā autoceļu P106 un P116 krustojumā Lankas upes krastos.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Embūte · Redzēt vairāk »

Embūtes draudzes novads

Embūtes (''Ambotsche'') un Valtaiķu (''Neuhausensche'') draudzes novadi 1770. gada kartē. Embūtes muiža un draudzes novada baznīca (1857). Embūtes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Embūtes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Embūtes pilsdrupas

Embūtes muiža un viduslaiku pilsdrupas (Pauluči albums, 1830). Embūtes muižas un viduslaiku pilsdrupu plāns Embūtes pilsdrupas mūsdienās (2001). Embūtes pilsdrupas ir paliekas no Kurzemes bīskapijas mūra pils un muižas (Schloss Ambothen) Embūtē.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Embūtes pilsdrupas · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām palika tiešā Žečpospoļitas pārvaldībā.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »

Jaunie laiki

Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki, precīzāk, Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »

Johans IV fon Minhauzens

Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572. gadā) kļūdaini Jānis Meninghauzens, bija Kurzemes bīskaps (kā Johans IV (Johann IV), 1540.-1560.) un Sāmsalas-Vīkas bīskaps (kā Johans V (Johann V), 1542.-1560.). 1559.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Johans IV fon Minhauzens · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Katoļticība jeb katolicisms ((katolikōs) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Kārlis fon Ostenzakens

Kārlis fon der Ostenzakens (dzimis, miris) bija Dundagā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Saksijas un Prūsijas valsts darbinieks un diplomāts.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Kārlis fon Ostenzakens · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapu saraksts

Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Kurzemes bīskapu saraksts · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Kurzemes un Zemgales hercogi, īsāk Kurzemes hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — ‘Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs’) bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562-1795).

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste

Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste bija 1812.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste · Redzēt vairāk »

Landtāgs

Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācu valodā runājošās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Landtāgs · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Lēnis

Lēnis (arī feods jeb feodāls zemes īpašums) ir zemes īpašums, ko viduslaikos senjors jeb kungs piešķīra savam vasalim jeb kalpam.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Lēnis · Redzēt vairāk »

Lielais mēris Latvijā

Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1709.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lietuvas Republikas Seims

Lietuvas Republikas Seims jeb vienkārši Seims (Seimas) ir Lietuvas Republikas parlaments.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Lietuvas Republikas Seims · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas ķēniņvalsts

Livonijas ķēniņvalsts jeb Livonijas karaliste bija pasludināta monarhija Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Livonijas ķēniņvalsts · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Luterisms · Redzēt vairāk »

Magnuss

Magnuss var būt.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Magnuss · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrā Ziemeļu kara laikā zviedru un krievu ieņemtās Polijas-Lietuvas daļas. Parādītas nozīmīgāko kauju vietas. Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu-zviedru karš (1655-1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas-Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste bija autonoma hercogiste 16.-17.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Piltene

Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Piltene · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apgabalu (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai). Piltenes apgabals bija autonoma (savs Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorija, kas pēc baznīcas reformācijas un Livonijas konfederācijas sabrukuma tika pārdota Dānijai.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Piltenes landtāgs

Landtāgu kopsapulces notika Aizputes Sv. Jāņa baznīcā (20. gs. sākuma foto). Piltenes landtāgs bija Piltenes apgabala augstāko kārtu pārstāvju regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz šī autonomā apgabala inkorporācijai Kurzemes guberņas sastāvā 1818.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Piltenes landtāgs · Redzēt vairāk »

Piltenes mantojuma karš

Piltenes mantojuma karš jeb Polijas—Piltenes karš bija karš par bijušās Kurzemes bīskapijas piederību 1583.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Piltenes mantojuma karš · Redzēt vairāk »

Piltenes viduslaiku pils

Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no Pauluči albuma). Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās. Piltenes viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes 14.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Piltenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Piltenes-Aizputes draudzes novads

Aizputes luterāņu baznīca Piltenes-Aizputes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabala, pēc 1818.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Piltenes-Aizputes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Reformācija

Protestantu reformācija bija kustība 16.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Reformācija · Redzēt vairāk »

Sakas draudzes novads

Sakas draudzes novads (''Sackenhausensche Kirchspiel'') 1770. gada kartē. Sakas evaņģēliski luteriskā baznīca (2000). Sakas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Sakas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Talsu apriņķis

Talsu apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Talsu apriņķa (līdz 1819. gadam Talsu pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Talsu apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Talsu apriņķis · Redzēt vairāk »

Valtaiķu draudzes novads

Embūtes (''Ambotsche'') un Valtaiķu (''Neuhausensche'') draudzes novadi 1770. gada kartē. Valtaiķu baznīca. Valtaiķu draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Valtaiķu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Valtaiķu pils

Valtaiķu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Valtaiķu pils jeb Jaunā pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils pie Aizputes - Embūtes lielceļa.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Valtaiķu pils · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Ventspils

Ventspils ir pilsēta Latvijā, viena no lielākajām ostas pilsētām valstī, atrodas Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Ventspils · Redzēt vairāk »

Ventspils apriņķis

Ventspils apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Ventspils apriņķa (līdz 1819. gadam Ventspils pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Ventspils apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Ventspils apriņķis · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1561. gads

1561.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un 1561. gads · Redzēt vairāk »

1585. gads

1585.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un 1585. gads · Redzēt vairāk »

1629. gads

1629.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un 1629. gads · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un 1795. gads · Redzēt vairāk »

1796. gads

1796.

Jaunums!!: Piltenes apgabals un 1796. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »